Bērziņa rekordpensijas nodrošinātāji – Lembergs un Šķēle; sociālās iemaksas viņš jau „atpelnījis”

Laikā, kad Unibankā nopietna akciju daļa piederēja Latvijas valstij – līdz brīdim, kad Bērziņa vadībā kredītiestāde bija veikusi riskantus ieguldījumus Krievijas vērtspapīros un sakarā ar tiem cietusi vismaz 15 miljonu latu zaudējumus, - bankas padomes locekļi tika izvēlēti pēc politiskiem apsvērumiem, un tajā ir pabijusi vesela plejāde pazīstamu Latvijas politiķu.

Tā 1996. gadā, kā informē tagadējā SEB banka, Unibankas padomes priekšsēdētājs bija tā sauktās „Valmieras grupas” pārstāvis, vēlākais Tautas partijas redzamais pārstāvis Edmunds Krastiņš, savukārt padomes locekļi bija Aivars Lembergs (līdz 1996. gada decembra sākumam), Andris Šķēle, Viktors Kulbergs, Andris Piebalgs un Jānis Slesars. Tāpat Unibankas padomē pabijis arī Šķēles draugs, vēl viens „Valmieras grupējuma” pārstāvis, advokāts Andris Grūtups.

Tieši šie cilvēki tad arī lēma par Unibankas vadības atalgojumu 1997. gadā, kad tas saskaņā ar bankas 1998. gada pārskatu sasniedza rekordaugstu atzīmi – trim valdes locekļiem, tostarp Bērziņam atalgojumā kopā tika samaksāti 652 tūkstoši latu. 1998. gadā atalgojums pieciem bankas valdes locekļiem bija 333 tūkstoši latu, 1999. gadā septiņiem valdes locekļiem – 633 tūkstoši latu. Kopā četros gados no 1996. līdz 1999. gadam Bērziņam, pēc Pietiek aprēķiniem, atalgojumā daļēji valstij piederējušajā bankā tikuši izmaksāti vismaz 450 tūkstoši latu.

Reizē ar iespaidīgajiem vienreizējiem ienākumiem Unibankas padome, izlemjot šajos četros gados tik apjomīgi atalgot Bērziņu un pārējos valdes locekļus, lielā mērā nodrošināja viņam arī pašreizējo Latvijas rekordpensiju – 4400-4900 latu mēnesī.

1996. gadā stājās spēkā jaunais Pensiju likums, kurš noteica četrus gadus – 1996. – 1999. gadu, kuru laikā veiktās sociālās iemaksas tika attiecinātas uz visu padomju laiku. Turklāt 1996. gadā vēl nebija noteikti arī sociālo iemaksu griesti, tas ir, nodokli varēja maksāt no visa atalgojuma, savukārt 1997. gadā, kā skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, sociālajām iemaksām tika ieviesti „griesti” – 12 000 latu gadā.

Tas nozīmē, ka 1996.-1999. gadā par Bērziņa nākotnes pensiju no bankas līdzekļiem sociālajās iemaksās, pēc Pietiek aprēķiniem, tika iemaksāti ne vairāk kā 70-80 tūkstoši latu. Savukārt pašlaik prezidenta posteņa kandidāts šādu summu, kā rāda viņa amatpersonas deklarācijas, savā rekordpensijā saņem nepilna pusotra gada laikā (Bērziņa deklarētā pensija gada laikā ir 53-58 tūkstoši latu).

Vēl vairāk – visā Bērziņa darbības laikā Unibankā par viņu atbilstoši bankas padomes noteiktajam atalgojumam, pēc Pietiek aprēķiniem, veiktas sociālās iemaksas 170-180 tūkstošu latu apmērā. Šo naudu kopš pensionēšanās brīža Bērziņš jau ir saņēmis ar uzvijām – kopš 2007. gada līdz pagājušā gada beigām viņš rekordpensijā ir saņēmis vismaz 219 tūkstošus latu.

Ne Šķēles, ne Lemberga komentāru par apstākļiem, kuros Bērziņam tika noteikts iespaidīgais atalgojums, liekot pamatu viņa rekordpensijai, Pietiek neizdevās iegūt – viņiem, kā zināms, bija aktuālākas risināmās problēmas. Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nav tiesīga oficiāli atklāt pensiju kapitālu, kas uzkrāts konkrētām personām.

Pats Bērziņš Pietiek apgalvoja, ka savas algas apmēru 90. gadu otrajā pusē neesot nekādi ietekmējis un nemaz vairs atceroties, cik liela tā bijusi. „Kāds man tur sakars? Prasiet to Privatizācijas aģentūrai! Es nemaz neatceros, kāda tā alga man bija. Man ir tāda sajūta, ka es Unibankā sāku ar 500 latu algu, bet es neatceros. Jūs man prasāt, kas bija pirms 20 gadiem! Es nemaz nevaru atbildēt, jo nepētīju toreiz grāmatvedību. To jūs prasiet padomei, es pats nekad neko neesmu noteicis,” teica Bērziņš.

Pateicību to Unibankas padomes locekļu priekšā, kuri viņam tolaik noteikuši tik lielu algu, Bērziņš neizjūtot. „Tad jūs tagad man gribat prasīt, vai man nebūs jāsāk viņiem kaut kas par to maksāt? Nē, nē, to es netaisos darīt, to es varu droši apgalvot,” saka Bērziņš.

Prezidenta kandidāts arī uzskatot – tā esot bijusi tikai sakritība, ka viņa alga bijusi tik liela tieši tajos gados, kas ņemti vērā, vēlāk aprēķinot pensiju. Bērziņš uz savu vispārējo ienākumu un uzkrājumu fona ikmēneša pensijas pārskaitījumus kontā nemaz neesot manījis.

„To es varu droši apgalvot, ka es neesmu neko darījis, lai kaut kādā veidā ietekmētu savu pensiju. Nu kurš tai laikā domāja par pensiju? Ko jūs domājat: kad man bija 50 gadu, es domāju par pensiju? Es domāju, ka tā ir pilnīga sakritība. Man arī liekas, ka tie likumi [pensijas aprēķināšanas kārtībai] vairākas reizes mainījās. Es jums nevaru atbildēt, es nezinu, kā rēķina pensiju. To jūs prasiet citiem. Es iesniedzu dokumentus un man aprēķināja šādu pensiju,” apgalvoja prezidenta posteņa kandidāts.

Novērtē šo rakstu: