Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs nevis tērējam, bet ietaupām - šāds ir Valsts prezidenta Andra Bērziņa kancelejas oficiālais skaidrojums par papildu "barotavām", kas nodrošinātas prezidentam īpaši pietuvinātiem kancelejas darbiniekiem, viņiem par "papildu pienākumu" veikšanu izmaksājot ievērojamas ikmēneša piemaksas pie oficiālā atalgojuma.

"Visas piemaksas darbiniekiem ir izmaksātas, pamatojoties uz papildus pienākumu veikšanu vai par personisko darba ieguldījumu, kā to paredz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.pants," oficiāā atbildē skaidro Valsts prezidenta kanceleja, piebilstot, ka "konkrētajā laika periodā (2012.gadā un 2013.gada pirmajā pusgadā), veicot funkciju pārskatīšanu un optimizācijas pasākumus, attiecībā uz izdevumiem atlīdzībai ir ietaupīts".

Saskaņā ar Bērziņa kancelejas skaidrojumu, "lai racionāli izmantotu ar atlīdzību saistītos izdevumus, Valsts prezidenta kancelejā tika veikta darbinieku funkciju pārskatīšana un amatu optimizācijas pasākumi, kā rezultātā pieprasītajā laika periodā ietaupīti gandrīz Ls 33 000, salīdzinot ar plānotajiem izdevumiem. Esošo Valsts prezidenta kancelejas funkciju izpilde tiek nodrošināta, pārdalot likvidēto un vakanto amata vietu pienākumus starp citiem Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem".

Kā zināms, Valsts prezidents pēdējā gada laikā bieži demonstrējis pozīcijas un pat kompetences trūkumu konkrētos jautājumos, un, lai gan viņa ievēlēšanas laikā tika apgalvots, ka prezidents kā izcils tautsaimnieks nodrošināšot fokusu uz ekonomikas jautājumu risināšanu, Valsts prezidenta institūcija viņa prezidentūras laikā ir demonstrējusi kapacitātes trūkumu arī tautsaimniecības jautājumos.

Savas prezidentūras laikā Bērziņš arī likvidējis vairākus padomnieku posteņus, tikmēr šādi "ietaupītie" līdzekļi tiek izmantoti, nodrošinot piemaksas Valsts prezidentam pietuvinātiem kancelejas darbiniekiem.

Tā no 2012.gada 2.jūlija līdz 2012.gada 21.augustam Valsts prezidenta ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības padomnieka prombūtnes laikā un no 2012.gada 22.augusta līdz 2013.gada 31.janvārim Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniekam, Bērziņa ilggadējam kolēģim Aleksandram Bimbirulim papildus tiešajiem amata aprakstā noteiktajiem amata pienākumiem ticis uzdots veikt Valsts prezidenta ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības padomnieka amata pienākumus. Par šo papildu darbu noteikta piemaksa 20 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās mēnešalgas - 370 latu.

Nekas nav mainījies arī pēc šī gada 1.februāra - kā rāda Valsts prezidenta kancelejas informācija, arī pēc šī datuma Bimbirulim papildus tiešajiem amata aprakstā noteiktajiem amata pienākumiem uzdots veikt pienākumus, kas ietilpa Valsts prezidenta ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības padomnieka kompetencē. Par šo papildu darbu viņam noteikta piemaksa 10 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās mēnešalgas - 185 lati mēnesī.

Savukārt trīs mēnešus vēlāk valsts vadītājs savā kancelejas vadītāja vietniekā saskatījis vēl citus talantus, un no 1. maija Bimbirulim papildus tiešajiem amata aprakstā noteiktajiem amata pienākumiem uzdots veikt arī vakantā Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieka, Nacionālās drošības padomes sekretāra amata pienākumus. Par šo papildu darbu noteikta piemaksa 10 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās mēnešalgas - 185 lati.

Vienlaikus no šī gada 1. maija, "ņemot vērā zināšanas, līdzšinējos darba rezultātus, atbildības apjomu un iniciatīvu Valsts prezidenta darbības nodrošināšanā un Valsts prezidenta kancelejai noteikto uzdevumu izpildē, kā arī par paveiktā darba kvalitāti" Bimbirulim papildus noteikta piemaksa "par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti" 20 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās mēnešalgas - tātad vēl 370 latu.

Savukārt no 2012.gada 1.augusta Valsts prezidenta preses padomniecei Līgai Krapānei papildus tiešajiem amata aprakstā noteiktajiem amata pienākumiem uzdots veikt pienākumus, kas iepriekš ietilpa Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieka kompetencē attiecībā uz Valsts prezidenta sadarbību ar Mazākumtautību konsultatīvo padomi".

Par šo papildu darbu Krapānei noteikta piemaksa 10 procentu apmērā no darbiniecei noteiktās mēnešalgas - 180 latu mēnesī, līdz ar to kopējais prezidenta preses sekretāres mēneša atalgojums nu, pateicoties papildu "barotavai", nu ir 1980 latu mēnesī.

Pie papildu piemaksām tikusi arī Bērziņa sabiedrisko attiecību padomniece Karīna Rāviņa-Vimba: bez kādas vēsturnieka izglītības viņai par 180 latiem mēnesī uzdots "veikt pienākumus, kas iepriekš ietilpa Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieka kompetencē" - formāli "attiecībā uz Valsts prezidenta sadarbību ar Vēsturnieku komisiju".

Veicot "funkciju pārdali" un likvidējot viņam "nevajadzīgus" padomnieku posteņus, Valsts prezidents Andris Bērziņš atradis iespēju būtiski palielināt arī sava kancelejas vadītāja Gundara Daudzes mēneša atalgojumu.

Daudzes oficiālais atalgojums kā Valsts prezidenta kancelejas vadītājam ir 1880 latu mēnesī pirms nodokļu nomaksas ir 1880 latu mēnesī - gandrīz tikpat, cik Ministru prezidenta oficiālā mēnešalga. Taču, pateicoties prezidenta manipulācijām ar padomnieku vietām un piemaksām, kancelejas vadītāja reālais mēneša atalgojums ir gandrīz par trešdaļu lielāks.

No pagājušā gada 1.septembra ar oficiālo pamatojumu - "ņemot vērā zināšanas, līdzšinējos darba rezultātus un atbildības apjomu Valsts prezidenta darbības nodrošināšanā" - Daudzem noteikta ikmēneša piemaksa "par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti". Šīs piemaksas apmērs ir 20 procentu no noteiktās mēnešalgas - tātad 376 lati mēnesī.

Taču ar to ir bijis par maz, un no šā gada sākuma Daudzem kā kādreizējam mediķim papildus tiešajiem amata aprakstā noteiktajiem amata pienākumiem uzdots "koordinēt jautājumus, kas saistīti ar veselības politiku, veselības aprūpes nozari un medicīnu". Par šo papildu darbu viņam noteikta vēl jauna piemaksa 10 procentu apmērā no oficiālās mēnešalgas - papildus vēl 188 lati.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi