Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gribēju paust savu viedokli par viļņošanos, kas publiskajā telpā ir sacelta ap ABLV banku, jo šis jautājums man pēdējās dienās ir paaugstinājis asinsspiedienu. Kā zināms, Donalda Trampa administrācijas pārstāve, Amerikas finanšu ministra vietniece ir nākusi klajā ar visai skaļiem apgalvojumiem par ABLV biznesa praksi.

Uzreiz jāsaka, ka man ir zināms interešu konflikts, jo manis vadītajās organizācijās viens no dalībniekiem ir ABLV grupas nekustamā īpašuma uzņēmums. Tāpat kopumā man patīk Amerika, esmu tur mācījies un visumā piekrītu uzskatam par Amerikas neaizvietojamo lomu starptautiskas kārtības uzturēšanā.

Izdzirdot vārdus “naudas atmazgāšana”, cilvēki visticamāk iedomājas, ka šis jēdziens ir liekams līdzās tīšai slepkavībai, izvarošanai vai kādam citam morāli un juridiski pilnīgi nosodāmam aktam. Mana izpēte liecina, ka “naudas atmazgāšana” ir tāds kā lietussarga termins, kuru lieto attiecībā finanšu līdzekļiem, kas ir tādu cilvēku īpašumā, kas saskaņā ar kādām pazīmēm tiek uzskatīti par šaubīgiem.

Piemēram, es nebrīnītos, ja izrādītos, ka visa nauda, kas ir saistīta ar Azerbaidžānas valdošo eliti, tiek uzskatīta par aizdomīgu. Ja ABLV klients ir, teiksim, Azerbaidžānas vadošā mobilo telefonu operatora līdzīpašnieks, kurš savas dividendes ieskaita savā bankas kontā un izmanto investīciju vai patēriņa vajadzībām, tad ABLV skaitās automātiski piedalījusies naudas atmazgāšanā.

Citiem vārdiem, vai konkrētie bankas pakalpojumi ir finanšu pakalpojumu eksports, kas nāk par labu Latvijas ekonomikai, vai naudas atmazgāšana, ir interpretācijas jautājums atkarībā no tā, kādas cilvēku grupas mēs uzskatām par “sliktajiem” un cik plaši - atkarībā no politiskās konjunktūras - tās ir definētas.

Tā kā ABLV ir samērā neliela banka no mazas valsts, man ir aizdomas (tāpat kā ASV Finanšu ministrijai ir “aizdomas”), ka vieni standarti tiek vērsti pret ABLV un citi standarti - pret UBS, Credit Suisse, HSBC vai Barclays banku.

Ir nudien grūti iedomāties, kā, balstoties analīzē, ka daļa nozīmīgu Barclays klientu Londonā ir “aizdomīgi”, tie iegādājas ļoti dārgus īpašumus Dienvidkensingtonā un bauda uzdzīvi Meifērā, ASV Finanšu ministrija Barclays bankai varētu liegt norēķinus ASV dolāros. Pat, ja izrādītos, ka kāds Barclays klients ir “saistīts” (piemēram, ir izbēdzis no Ziemeļkorejas, bet viņam tur ir palikusi ģimene, ko režīms var ietekmēt) ar Ziemeļkoreju, arī tad lielākais, ko varētu gaidīt, ir liels sods.

Ja ASV patiešām mēģinātu slēgt dolāru norēķinus Barclays, Anglijas valdība un finanšu institūcijas izdarītu bezprecedenta spiedienu, lai šādu lēmumu nepieļautu, jo tas būtu nopietns trieciens Lielbritānijas ekonomikai un tās finanšu sektoram. Vai Latvijas politiķi un banku uzraugi aizstāv ABLV tāpat, kā attiecībā uz savas valsts banku to darītu Lielbritānija, Vācija vai Zviedrija, mēs nezinām, vismaz publiskā informācija par to neliecina.

Šodien ārvalstu valdības nepatiku ir izpelnījusies ABLV banka, rītdien nepatikas adresāts var būt Mikrotīkls, kas, ja pareizi saprotu, piegādā savas iekārtas militāristu vajadzībām. Tas, kā Latvijas amatpersonas rīkojas ABLV gadījumā, ir signāls arī citiem Latvijas uzņēmumiem, vai viņus nebaltā dienā kāds aizstāvēs.

Varētu jautāt - kāpēc Latvijas amatpersonām būtu jāaizstāv ABLV banka, jo tās klienti ir turīgi ārvalstnieki un tā visticamāk nav “sistēmiski nozīmīga” - kā Swedbank vai Luminor. Mana atbilde būtu šāda.

Pirmkārt, ABLV ir viens no visu laiku veiksmīgākajiem Latvijas eksporta uzņēmumiem, tāds pats kā Mikrotīkls, UPB vai Madara, tikai finanšu rādītāju ziņā sekmīgāks. ABLV nodarbina gandrīz tūkstoti cilvēki, maksā tiem augstas algas, veido profesionālu korporatīvo vidi un tiešajos nodokļos valsts budžetam samaksā vismaz 30 miljonus eiro gadā.

Neesmu veicis detalizētus aprēķinus, bet varētu izdarīt piesardzīgu pieņēmumu, ka savas pastāvēšanas laikā ABLV Latvijas valsts budžetu ir papildinājusi vismaz ar pusmiljardu eiro. Salīdzinājumam - Stradiņa slimnīcas dotācija ir 60 miljoni eiro gadā.

Otrkārt, ABLV īpašnieki savu naudu iegulda Latvijā, nevis Bahamu salās vai franču Rivjērā. Esmu pamanījis, ka viņi tic Rīgas nākotnei un vēlas arī to veidot, tāpēc iegulda naudu New Hanza kvartālā Skanstes apkaimē, kur peļņas iespējas - salīdzinot ar citiem ieguldījumu variantiem - ierobežo Latvijas ekonomiskā un demogrāfiskā situācija.

Jebkurš, kas iepazinies ar New Hanza attīstības plāniem, novērtēs to, ka pilsētvides un arhitektūras kvalitātei tur ir pievērsta vislielākā uzmanība - pietiek paraudzīties uz Reiņa Liepiņa projektēto Hanzas peronu vai Deivida Adžeja projektēto Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju.

Treškārt, mecenātisms. ABLV īpašnieki ir vieni no lielākajiem mecenātiem Latvijā, kas ar ABLV Labdarības fonda starpniecību atbalsta gan laikmetīgās mākslas, gan pilsētvides, gan citus projektus. Tāpat ABLV īpašnieki savus miljonus velta, manuprāt, lielākajam mecenātisma projektam Latvijas vēsturē, ko jau minēju - Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam, ko plānots uzbūvēt par privātiem līdzekļiem un kas izmaksās vismaz 30 miljonus eiro.

Starp citu, saistībā ar mecenātisma jautājumu. Šur tur internetā ir izskanējis aicinājums kultūras projektiem neakceptēt ABLV fonda līdzekļus, jo tas esot morāli nepieņemami. Pēc šīs loģikas gan nevarētu pieņemt arī valsts finansējumu kultūras projektiem, jo valsts finansējums rodas no nodokļu ieņēmumiem, kam netiek piemērots morālās pieņemamības kritērijs (tas, starp citu, būtu ļoti interesants eksperiments - pieņemt nodokļu maksājumus tikai no personām ar nevainojamu reputāciju, personas ar morālu jautājuma zīmi pār tiem varētu nodokļus nemaksāt; ja jau ABLV līdzekļi ir morāli apšaubāmi, varbūt Latvijas valstij tos vajag atmaksāt ABLV īpašniekiem atpakaļ?).

Bet, atgriežoties pie kultūras budžeta, - valsts finansējums kultūrai Latvijā ir viduvējs, atbilstošs Latvijas ekonomiskajai situācijai, kuras uzlabošanai mums ir nepieciešami konkurētspējīgi uzņēmumi. Kamēr kultūras budžets ir viduvējs, mākslai ir nepieciešami ziedojumi.

Lielākie kultūras mecenāti Latvijā ir azartspēļu uzņēmējs Jānis Zuzāns un ABLV. Fēniksa “laimētavu” (pareizāk sakot, zaudētavu) īpašnieks Jānis Zuzāns ir personiski atbildīgs par Rīgas centra un padomju laiku mikrorajonu, kā arī visas Latvijas piegānīšanu ar estētiski atbaidošām azartspēļu iestādēm, kur mūsu pašu līdzcilvēki (nevis nedaudz abstrakti ārvalstu miljonāri, kas ir ABLV klienti) ļaujas savai atkarībai un zaudē ievērojamas naudas summas.

Man personīgi paliek nedaudz šķērmi, kad Zuzāna priekšā klanās gan Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, gan principiālā estētisko standartu uzturētāja un Zuzāna “galma arhitekte” Zaiga Gaile (diez kas Zaigai būtu sakāms par Fēniksa laimētavu estētisko veidolu?), bet kopumā es esmu gatavs atzīt - labāk lai Zuzāns savu naudu iegulda Latvijā un uzbūvē kaut ko skaistu un vērtīgu, nevis nopērk villu Maiami un uz turieni pārvācas.

Rezumējot - es domāju, ka ir iespējams pamatotas argumentācijas ceļā pierādīt, ka ABLV ir pozitīva vērtība Latvijas ekonomikā, sabiedrībā un kultūrā. Atvainojiet par sakāpināto toni, bet principā Ernests Bernis vai Oļegs Fiļs ir tāds pats Latvijas lepnums kā Vaira Vīķe-Freiberga, Elīna Garanča, Uldis Pīlēns vai nu, pavisam noteikti, Jānis Zuzāns. Vai to novērtē Latvijas amatpersonas un mēs paši, ir jautājums, uz kuru man nav viennozīmīgas atbildes. Bet - pirms nākamreiz paust sašutumu par Trampa administrācijas paziņojumiem, kas skar vienu no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā - varbūt mums būtu vērts, kā minimums, padomāt divreiz.

* Red.piez.: jāņem vērā, ka autora (attēlā pa labi) labklājība ir pietiekami cieši, kaut netieši saistīta ar ABLV bankas labklājību.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...