Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Asā kritika, kuru pret ekonomikas ministru Arti Kamparu (Vienotība) vērsis ZZS „krusttēvs” Ventspils mērs Aivars Lembergs, satraucoties par negodīgu vēja enerģijas kvotu jeb garantētā valsts iepirkuma sadalījumu, ir izmērāma miljonos latu.

Līdz ar Kampara vadītās Ekonomikas ministrijas (EM) lēmumiem firma Enercom Plus, par kuras interešu aizstāvi kļuvis Lembergs, nav ieguvusi vēja enerģijas kvotu, kas tai turpmākos 10 gadus garantētu ap 15 miljonu latu ienākumus gadā. Savukārt pie EM piešķirtās kvotas, kas garantē vēja enerģijas iepirkumu par gandrīz 12 miljoniem latu gadā, turpmākos 10 gadus tikusi Lemberga oponentam Ventspils uzņēmējam, miljonāram Olafam Berķim piederošā firma TCK.

Ņemot vērā, ka EM piešķirtā kvota garantē vēja enerģijas iepirkumu desmit gadus, faktiski svaru kausos ir 120 miljoni latu, kurus desmit gadus varēs saņemt Berķa firma, un 150 miljoni latu, kuru saņemšanai, nepiešķirot kvotu, kurvīti Lembergam iedevusi Kampara vadītā EM.

Vēja enerģija, kā viens no zaļās enerģijās veidiem, ir valsts subsidēts elektroenerģijas ražošanas veids – iegūtā kvota nozīmē obligāto vēja enerģijas iepirkumu par paaugstinātu tarifu, to apmaksā valsts a/s Latvenergo.

Berķis ir viens no apvienības Vienotība atbalstītājiem, vairākkārt viņš neformāli ticies gan ar Kamparu, gan Vienotības līderiem Edgaru Jaunupu un ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski.

Visticamāk, tieši tas, ka Vienotībai pietuvinātajam Berķim piederošā vēja enerģijas firma TCK ieguvusi miljonus vērtās vēja kvotas, bet ar Lembergu saistītajai Enercom Plus tās atteiktas, ir galvenais iemesls, kāpēc Ventspils mērs nav apmierināts ar ekonomikas ministra darbu.

Miljonu dalīšana

Konkurss par kvotām tika izsludināts 2009.gada pavasarī. Gan Berķim piederošā TCK, gan Lemberga tagad protežētā Enercom Plus toreiz EM izsludinātajā konkursā bija pieteikušās uz vērā ņemamu vēja enerģijas ražošanas apjomu. Tomēr no abām obligātā iepirkuma kvotu pieteiktajā apjomā saņēma tikai ar Berķi saistītā TCK.

Pēc EM Pietiek sniegtās informācijas, TCK ir piešķirta kvota 66 MW jeb 165 000 megavatstundas (MWh) vēja enerģijas ražošanai, garantējot paaugstinātu iepirkuma tarifu – 72,52 lati par MWh - desmit gadus pēc vēja enerģijas stacijas nodošanas ekspluatācijā.

Tas nozīmē, ka desmit gadus pēc vēja staciju uzcelšanas Latvenergo no Berķa firmas būs jāiepērk vēja enerģija par 11,96 miljoniem latu gadā. Pēc desmitā gada TCK ražotā vējā enerģija Latvenergo būs jāiepērk par krietni zemāku tarifu – 44 latiem par MWh.

Ar Lembergu saistītā Enercom Plus EM konkursā bija pieteikusies uz vēl lielāku vēja enerģijas ražošanas apjomu nekā Berķa firma. Proti, Enercom Plus solīja ražot 80 MW jeb 217 616 MWh vēja enerģijas gadā. Piedāvājot šādu ražošanas apjomu, Enercom Plus arī pretendēja uz tikpat lielu paaugstināto enerģijas iepirkuma tarifu kā Berķa firma.

Ja Lemberga aizstāvētā Enercom Plus EM konkursā pie prasītās kvotas būtu tikusi, tad desmit gadus pēc vēja staciju uzcelšanas Latvenergo no tās būtu jāiepērk vēja enerģija par 15,78 miljoniem latu gadā.

Tomēr atšķirībā no Berķim piederošās TCK ar Lembergu saistītā Enercom Plus pieprasīto vēja enerģijas kvotu no Kampara vadītās EM nesaņēma. Enercom Plus tika piešķirta kvota par ļoti nelielu vēja enerģijas garantēto iepirkumu - 954 MWh, kas tai gadā garantē aptuveni 79 tūkstošu latu ieņēmumus.

EM 2009.gada pavasarī notikušā vēja enerģijas kvotu sadales konkursa rezultātus Enercom Plus toreiz neapstrīdēja.

Lemberga aktivitāti patlaban var skaidrot gan ar viņa pārstāvētās ZZS lielo politisko ietekmi valdošajā koalīcijā, gan ar faktu, ka Berķim piederošā TCK līdz šim nevienu vēja staciju (propelleri) nav uzcēlusi, savukārt Enercom Plus jau pērn pavasarī uzbūvēja vienu vēja ģeneratoru.

Atbilstoši EM kvotu konkursa noteikumiem Berķa firmai piederošajām vēja stacijām jāsāk darboties 2012.gada jūlijā.

Vienotības aizmugure

Berķim piederošās TCK veiksmi EM rīkotajā vēja enerģijas kvotu konkursā, saņemot tik lielu vēja enerģijas kvotu (kopumā 54,83% no kopējā vēja enerģijas obligātā iepirkuma), visticamāk, tomēr var skaidrot ar šī Ventspils miljonāra tuvumu Vienotības līderiem.

Oficiāli Berķis nevienai no Vienotības partijām nav ziedojis un nav šo partiju atbalstītājs, taču kuluāros izskanējušas runas, ka Berķis jau ilgstoši pastarpināti finansiāli pabalsta Vienotības partijas Jaunais laiks un Pilsoniskā savienība. Pats Berķis Pietiek šādas runas noliedzis, saucot tās par muļķībām.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi