Bemhens paklusām aizgājis pensijā, bet pamest ienesīgo „Rīgas satiksmes” vadīšanu netaisās
PIETIEK11.12.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bēdīgi slavenās Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, kura vadītajā uzņēmumā šodien jau kārtējo reizi viesojās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki, pērn ir paklusām aizgājis pensijā un pašlaik vienlaikus saņem gan iespaidīgo algu, gan arī pensiju. Tikai pēc sāktā kriminālprocesa par iespējamo korupciju autobusu Solaris iepirkumā Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs šodien Bemhenu atstādinājis no amata "vismaz uz izmeklēšanas laiku".
Kā rāda Bemhena amatpersonas deklarācija, tieši pērn viņš ir devies pensijā, taču vienīgais, ko šis fakts mainījis, ir Rīgas satiksmes vadītāja oficiālie ienākumi, - tie pērn jau atkal nozīmīgi pieauguši, viņam reizē ar algu saņemot arī 5907 eiro lielu pensiju.
Par cik mēnešiem pensija saņemta, nav zināms, taču, pēc visa spriežot, Bemhena ikmēneša pensija būs iespaidīga, - viņa oficiālais atalgojums pirms nodokļu nomaksas pērn ir bijis 65 972 eiro. Kopā ar pabalstu un pensiju Bemhens pērn oficiāli saņēmis vidēji gandrīz 6200 eiro mēnesī.
Tiesa, 2016. gadā Bemhens atalgojumā bija saņēmis vēl vairāk – 71 725 eiro. Tas skaidrojams ar to, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Ušakovs, pildot pašvaldības SIA Rīgas satiksme dalībnieku sapulces funkcijas, 2016. gadā bija ne tikai ar apšaubāmu pamatojumu ievērojami palielinājis par nesaimnieciskumu bieži kritizētā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Bemhena algu, bet vēl arī piešķīris viņam 9180 eiro prēmiju par „darbības rezultātiem”.
„Prēmijas izmaksa apstiprināta 2016.gada 24.maija Rīgas satiksmes dalībnieku sapulcē par vidēja termiņa darbības stratēģijas izpildi un darbības rezultātiem. Bruto prēmijas apmērs 9 180 eiro,” apliecināja Rīgas satiksmes pārstāve Baiba Bartaševiča.
Ar „dalībnieku sapulci” šajā gadījumā ir jāsaprot Rīgas domes priekšsēdētājs Ušakovs, kurš oficiāli ir uzņēmuma kapitāla daļu turētāja pārstāvis. Tas nozīmē, ka faktiski Ušakovs šādus lēmumus pieņem vienpersoniski, pats sapulcējoties un apspriežoties pats ar sevi.
Kā Pietiek jau informējis, oficiāli Rīgas pašvaldība to, kas un ar kādiem tieši apsvērumiem Bemhena atalgojumu palielinājis tā, ka tas no 48 564 eiro 2015. gadā pieauga līdz 71 725 eiro 2016. gadā, pamato ar Laimdotas Straujumas vadītās valdības pieņemtiem noteikumiem:
„Saskaņā ar Ministru kabineta 22.12.2015. noteikumu Nr. 791 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” (turpmāk – Noteikumi) 13.2.apakšpunktu dalībnieku sapulce līdz 01.06.2016. nosaka (pārskata) mēneša atlīdzības apmēru tām amatpersonām, kuras ievēlētas amatā līdz Noteikumu spēkā stāšanās dienai, nodrošinot, ka attiecīgajai amatpersonai mēneša atlīdzības apmēra palielinājums nepārsniedz 25% salīdzinājumā ar mēneša atlīdzības apmēru, kāds amatpersonai noteikts līdz Noteikumu spēkā stāšanās dienai.
Ņemot vērā, ka RP SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs amatā bija ievēlēts līdz Noteikumu spēkā stāšanās dienai, dalībnieku sapulcei bija pienākums pārskatīt mēneša atlīdzību atbilstoši Noteikumiem.
2015.gadā valdes priekšsēdētājam L. Bemhenam mēneša atlīdzība bija noteikta 4 590 euro apmērā. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Noteikumiem mēneša atlīdzības palielinājums 2016. gadā nedrīkstēja pārsniegt 25%, kā arī izvērtējot Noteikumu 9. punktā noteiktos kritērijus, RP SIA Rīgas satiksme 24.05.2016. kārtējā dalībnieku sapulce nolēma noteikt RP SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājam L.Bemhenam mēneša atlīdzību 5 737 euro.
Neskatoties uz to, ka lielu daļu no RP SIA Rīgas satiksme ieņēmumiem veido publiskie finanšu resursi, jāņem vērā, ka visi RP SIA Rīgas satiksme darbības rādītāji (bilances kopsumma, neto apgrozījums un vidējais darbinieku skaits) vairākas reizes pārsniedz lielas kapitālsabiedrības kritēriju vērtības saskaņā ar Noteikumiem un RP SIA Rīgas satiksme atbilstoši Rīgas pilsētas pašvaldības politikas plānošanas dokumentiem un RP SIA Rīgas satiksme stratēģijai ir uzsākusi un nākamajos gados turpinās Rīgas pilsētai stratēģiski svarīgu sabiedriskā transporta attīstības projektu īstenošanu.
Saskaņā ar 27.12.2016. RP SIA Rīgas satiksme ārkārtas dalībnieku sapulces lēmumu RP SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs L.Bemhens no 01.01.2017. ievēlēts valdes priekšsēdētāja amatā uz jaunu pilnvaru termiņu, saglabājot viņam atlīdzību 2016.gadā noteiktajā apmērā.”
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
