Belte: sabiedrībai nav nekādas daļas par LTV bez konkursa pasūtīto satura vērtēšanas sistēmu
PIETIEK25.02.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sabiedrībai nav nekādas daļas ne par Latvijas Televīzijas bez konkursa pasūtīto satura vērtēšanas sistēmu un tās izmaksām, ne par to, cik efektīva būs un kā tieši darbosies šī sistēma, - tas izriet no Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja Ivara Beltes oficiālās atbildes uz Pietiek informācijas pieprasījumu par šo sabiedriskās televīzijas jaunumu.
Latvijas Televīzija šādas sistēmas izstrādi bez konkursa un oficiāla iepirkuma izsludināšanas ir piešķīrusi Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājai Andai Rožukalnei.
Oficiāli LTV līdz šim atklājusi tikai to, ka jaunā satura kvalitātes kontroles sistēma esot veidota, "pamatojoties uz jaunākajām mediju menedžmenta atziņām", kā arī, "izvērtējot citu ES sabiedrisko mediju pieejas un identificējot LTV unikālās vajadzības".
Saskaņā ar LTV apgalvojumiem jaunā sistēma palīdzēšot "vērtēt kvalitāti gan ikdienas darbā, gan atskatīties uz padarīto un veikt stratēģiskus ilgtermiņa lēmumus satura plānošanā".
Taču, kā izrādās, LTV vadība nevēlas atklāt ne to, kādu tieši summu LTV izmaksājusi šīs sistēmas izveide, ne to, kā tieši tiks izvērtēta šādas sistēmas saimnieciskā un saturiskā atdeve.
Belte oficiālā atbildē apliecināja, ka negatavojoties atklāt, kāda summa par šo sistēmu izmaksāta Žurnālistu asociācijas vadītājai, jo sabiedrībai šāda informācija neesot atklājama - tā esot sabiedriskās televīzijas komercnoslēpums.
"Satura ražošanas izmaksas, tajā skaitā arī izmaksas par satura kvalitātes kontroles sistēmas izveidošanu ir komercnoslēpums, kura izpaušana varētu būtiski negatīvi ietekmēt LTV kā komersanta konkurētspēju," savu oficiālo nostāju pamatoja LTV valdes priekšsēdētājs.
Vēl lakoniskāks sabiedriskās televīzijas vadītājs bija, atbildot uz jautājumu, kā tieši tiks izvērtēta no Rožukalnes iegādātās sistēmas saimnieciskā un saturiskā atdeve. "Sistēmas atdeve tiks izvērtēta pēc kopējo mērķu izpildes," bija visa Beltes atbilde, piebilstot, ka "saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu šādas sistēmas izveidei iepirkums nebija jārīko".
LTV vadītājs nevēlējās izteikties par to, kādi tieši ir viņa minētie mērķi un īstenošanas kritēriji, taču norādīja, ka "Rožukalnes sistēma" iegādāta nevis pēc LTV vadības iniciatīvas, bet gan, īstenojot Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes norādījumu.
"Šādas sistēmas ieviešanas nepieciešamību noteica 2012.gada 22.oktobra Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmuma Nr. 122 „Par Valsts SIA Latvijas Televīzija 2013.gada sabiedriskā pasūtījuma gada plāna sastādīšanas vadlīniju apstiprināšanu" 1 .punktā LTV noteiktais mērķis „izveidot skaidri noteiktu profesionālās kvalitātes uzraudzības sistēmu"," paskaidroja Belte.
Pati Rožukalne līdz šim ir publiski paziņojusi, ka šīs vērtēšanas sistēmas izveidē esot notikušas "vairākas intervijas ar profesionāļiem dažādās redakcijās" un tikusi panākta vienošanās par satura mākslinieciskās padomes izveidi, kā arī izstrādāts "rīks ar viegli pielietojamiem kritērijiem".
Atšķirībā no Beltes Žurnālistu asociācijas vadītāja gan ziņu aģentūrai LETA ir apgalvojusi, ka vēlme šādu sistēmu izveidot esot pašai LTV un tās darbiniekiem.
Foto no ltv.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
