Belte negrib atklāt, cik banketi iekļauti nākamā gada LTV finansējuma pieprasījumā
PIETIEK03.09.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts SIA Latvijas Televīzija valdes priekšsēdētājs Ivars Belte nevēlas atklāt ne to, cik nule no nodokļu maksātāju naudas finansētajam "preses konferences banketam" iekļauti nākamā gada LTV valsts finansējuma pieprasījumā, ne to, kam no LTV vadības šogad radusies doma, ka pēc ikdienišķas preses konferences noteikti papildus ir sarīkojams bankets.
Pietiek jau informēja, ka Latvijas Televīzija, kas regulāri sūdzas par naudas trūkumu, patiesībā līdzekļu, kā izrādās, ir pietiekami, lai tos atrastu pat tādam netradicionālam pasākumam kā "preses konferences banketam".
VSIA Latvijas Televīzija Iepirkuma komisijas lēmums, kas datēts ar 31. augustu, komisija izlēmusi preses konferences banketa rīkošanu par 521,16 eiro uzticēt rīkot Lielvārdē reģistrētajam individuālajam komersantam Gamma-Ā.
Šajā iepirkumā 1950. gadā dzimušajai lielvārdietei Ņinai Āriņai piederošais uzņēmums ir bijis vienīgais pretendents, taču tas nav traucējis LTV Iepirkuma komisijai lēmumā īpaši norādīt, ka "tā piedāvājums atbilst iepirkuma nolikuma t.sk. tehniskās specifikācijas prasībām un ir ar viszemāko cenu".
Šai informācijai nonākot atklātībā, ne LTV sabiedrisko attiecību pārstāvis, ne arī LTV vadītājs Belte nevēlējās Pietiek atklāt ne to, kuram sabiedriskās televīzijas vadības pārstāvim pieder ideja par nepieciešamību rīkot īpašu banketu pēc LTV preses konferences un ar ko bija pamatota šāda ideja, ne to, kuras LTV vadības amatpersonas pieņēma lēmumu par šāda banketa rīkošanu un kāpēc iepirkumā par šī banketa rīkošanu piedalījās tikai viens pretendents?
Belte atteicās atbildēt arī uz Pietiek jautājumu - vai LTV vadība uzskata par ētisku šādu banketu rīkošanu par nodokļu maksātāju naudu laikā, kad nepietiek naudas, piemēram, skolotāju algām. LTV vadība arī nevēlas atklāt banketa tāmi un sniegt atbildi uz jautājumu - cik šāda veida un citus banketus LTV ir iekļāvusi savā nākamā gada valsts finansējuma pieprasījumā
Latvijas Televīzijas Iepirkuma komisijā, kas pieņēmusi lēmumu par 521 eiro iztērēšanu sabiedriskās televīzijas banketam, ir LTV valdes priekšsēdētājs Belte, komisijas priekšsēdētājs ir Māris Skujiņš, vēl tajā ir arī Sergejs Ņesterovs un Māris Martinsons.
Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, kuri LTV vadības pārstāvji ir pieņēmuši lēmumu par šāda īpaša "preses konferences banketa" nepieciešamību.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
