Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šorīt veselības ministrs Guntis Belēvičs bija spiests atkāpties no amata, un Ministru prezidents Māris Kučinskis atklāti paziņoja - ministrs viņam melojis par savu "rindas lietu". Pietiek pārpublicē Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas šodien Latvijas Avīzē publicēto rakstu, kas izrādījās pēdējais piliens šajā lietā.

Žurnālistiem izsniedzot sakopētus čekus par viņam Ādažu privātslimnīcā veiktām operācijām, veselības ministrs Guntis Belēvičs ir „iešāvis sev kājā”, ar šiem čekiem pats atklājot savus melus par to, ka jau kopš 2004. gada viņš neesot saņēmis valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Patiesībā viņš tos saņēmis vēl pirms četrām dienām.

„Pēdējo 25 gadu laikā valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus esmu saņēmis tikai vienu reizi – 2004.gadā. Ievērojot Pacientu tiesību likumā garantētās pacienta tiesības, citus komentārus par savu veselības stāvokli nesniegšu,” – šādu oficiālu ministra paziņojumu pēc 8. jūnija publikācijas „VIP pacients bez kvotām un rindām” publicēja Veselības ministrija.

Savukārt pats V. Belēvičs trešdien medijiem izdalīja sakopētus čekus, kuri saskaņā ar viņa gan žurnālistiem, gan arī valdības vadītājam Mārim Kučinskim izteiktajiem apgalvojumiem pierādot, ka viņš nevis izmantojis dienesta stāvokli un ārpus rindām un kvotām operēts Latvijas Onkoloģijas centrā, bet gan oficiāli maksājis par rokas (vai roku) operācijām SIA Ādažu privātslimnīca.

Taču īstenībā veselības ministra argumentu aizstāvībai sagatavotie privātslimnīcas čeki apliecina tikai to, ka viņš 30. maijā un 6. jūnijā operēts Ādažu privātslimnīcā, bet ne to, ka viņš maija beigās nebūtu „pa sētas durvīm” ticis pie operācijas Onkoloģijas centrā.

Turklāt vienlaikus šie paša G. Belēviča izplatītie uzskatāmi un pārliecinoši apliecina ko citu, - to, ka veselības ministrs tās pašas dienas rītā ir publiski melojis medijiem un sabiedrībai, apgalvojot, ka pēdējos 12 gados neesot izmantojis valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.

Kā rāda G. Belēviča izdalītās čeku kopijas, par divām manipulāciju reizēm Ādažu privātslimnīcā viņš kā fiziska persona kopā samaksājis 90 eiro – 45 eiro par katru no, kā izriet no čeku informācijas, divām operācijām un ar tām saistītiem pakalpojumiem.

Turklāt no veselības ministra uzrādītajiem čekiem izriet, ka par rokas operācijām viņš samaksājis ārkārtīgi mazas summas: pati operācija, kā rāda katrs čeks, izmaksājusi tikai 4,27 eiro, vēl 7,11 eiro izmaksājis dienas stacionārs, bet 33,62 eiro – paaugstināta servisa medicīniskā aprūpe.

Taču reālās cenas rokas operācijām Latvijas privātklīnikās ir desmitiem un simtiem reižu lielākas. Kā rāda, piemēram, Mikroķirurģijas centra oficiālais cenrādis, nav nevienas rokas operācijas, kas maksātu mazāk par 240 eiro, un to cenas pārsniedz arī 900 eiro par operāciju.

Tas gan nozīmē nevis to, ka G. Belēvičam Ādažu privātslimnīca būtu rokas operācijas „uzdāvinājusi”, bet gan to, ka pretēji ministra oficiālajam apgalvojumam viņš vēl pirms pāris dienām ir aktīvi izmantojis valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus – tieši tos, ko G. Belēvičs saskaņā ar viņa oficiālo paziņojumu neesot izmantojis kopš 2004. gada.

„Rokas operācijas mūsu klīnikā iespējams veikt Valsts apmaksātas programmas ietvaros, pacienta līdzmaksājums nepārsniedz 45EUR,” – tā apliecināts Ādažu privātslimnīcas interneta mājas lapā. Tieši 45 eiro arī ir tā summa, ko par katru no savām rokas operācijām un saistītajiem pakalpojumiem tad arī kā līdzmaksājumu ir samaksājis G. Belēvičs.

SIA Ādažu privātslimnīca ārsts, dr. Jānis Zaržeckis Pietiek ceturtdien bez aplinkiem atzina – jā, viņš apliecinot, ka G. Belēvičs gan 30. maijā, gan 6. jūnijā ir ticis operēts valsts apmaksātās programmas ietvaros. Pats J. Zaržeckis arī esot bijis operācijas veicējs, un G. Belēviča veiktajā 45 eiro līdzmaksājumā ietilpstot arī diegu izņemšana un pēcoperācijas aprūpe.

Tas nozīmē, ka lielāko daļu no reālajām izmaksām par veselības ministram-miljonāram veiktajām operācijām segs nodokļu maksātāji. Precīzu summu, kādu valsts samaksās par ministra operācijām, J. Zaržeckis gan nenosauca, skaidrojot, ka operācija sastāv no atsevišķām manipulācijām, katrai ir savs tarifs, dati tiek ievadīti Nacionālā veselības dienesta sistēmā, un pēc mēneša tiek veikts maksājums.

Kaut gan veselības ministrs trešdien saņēma aizrādījumus no sava politiskā spēka vadības par komunikācijas problēmām, ceturtdien viņš tomēr nevēlējās atbildēt uz jautājumiem, tostarp – kāpēc viņš melojis 8. jūnija paziņojumā, ka valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus nav saņēmis kopš 2004. gada un vai šī ir bijusi vienīgā nepatiesība viņa izteikumos saistībā ar Onkoloģiskā centra apmeklējumu. 

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi