Iesaki rakstu: 
Nu jau bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs arī šogad, līdz pat atvadām no ministra amata ir turpinājis labi pelnīt no ģimenes biznesa, ar kuru viņam oficiāli neesot nekāda sakara, - tā rāda viņa deklarācija, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus.
Deklarācijā Belēvičs minējis, ka šogad līdz jūnija vidum, kad viņam nācās aiziet no ministra posteņa, viņš procentos no SIA Saules aptieka saņēmis 1205 eiro, bet krietni ievērojamāku summu – 43,6 tūkstošus eiro – no SIA Zemitāni.
Tas nozīmē, ka no formāli savam dēlam piederošā, lielākoties farmācijas biznesa Belēvičs šogad vēl līdz aiziešanai no šo jomu pārraugošā veselības ministra amata saņēmis gandrīz 45 tūkstošus eiro (algā – tikai 19,7 tūkstošus eiro pēc nodokļu nomaksas).
SIA Saules aptieka vienīgais īpašnieks saskaņā ar Lursoft datiem ir bijušā ministra dēls Artūrs. Savukārt SIA Zemitāni gan nodarbojas ar briežu audzēšanu un pārstrādāšanu desās, taču arī šis uzņēmums ir Saules aptiekas koncerna sastāvdaļa, - kā rāda Lursoft dati, arī Zemitānu īpašnieks caur Saules aptieku ir Belēviča dēls.
Savukārt Belēviča amatpersonas deklarācija par 2015. gadu, kad viņš vēl bija ministra amatā, rāda, ka dažādos maksājumos no ģimenes locekļiem un ģimenes biznesa viņš pērn kopā saņēmis gandrīz 77 tūkstošus eiro.
No Vijas Belēvičas (Belēvičs no viņas, kā izriet no deklarācijas, oficiāli joprojām nav šķīries) eksministrs pērn kā dāvinājumu saņēmis 41 252 eiro, savukārt no dēla Artūra, uz kura vārda oficiāli reģistrēta lielākā daļa ģimenes farmācijas tirdzniecības biznesa, viņš dāvinājumā saņēmis 32 753 eiro.
Par šādām summām aprēķināta vērtība dāvinājumā saņemtai pusei dzīvokļa un vēl pusei dzīvokļa kopā ar pagraba telpu, un katrs no šiem dāvinājumiem bija lielāks nekā Belēviča oficiālā ministra gada alga. Turklāt vēl daudzkārt lielākas summas toreizējais veselības ministrs pērn bija saņēmis no ģimenes biznesa.
No farmācijas tirdzniecības jomā strādājošās SIA Saules aptieka Belēvičs pērn procentos bija saņēmis 2941 eiro, bet vēl 260 238 eiro viņš procentos saņēmis no SIA Zemitāni. Kā rāda Lursoft dati, arī Zemitānu īpašnieks caur Saules aptieku ir viņa dēls.
Belēviča aizņēmumu un aizdevumu bilance pēc pērn „piemirstā” miljona „atcerēšanās” pagājušā gada beigās izskatījās šādi: aizņēmumi - 725 405 un 22 218 eiro, aizdevumi – 1 180 500, 578 89, 863 669, 378 857, 210 031 un 16 777 eiro.
Savukārt šā gada vidū Belēviča aizņēmumu apjoms ir sarucis no 747,6 tūkstošiem eiro līdz 734,5 tūkstošiem eiro, savukārt aizdevumu apjoms ir palicis nemainīgs – aptuveni 2,7 miljoni eiro. To, no kā Belēvičs naudu aizņēmies un kam to aizdevis, deklarācija neuzrāda.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
