Iesaki rakstu: 
Nu jau bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs arī šogad, līdz pat atvadām no ministra amata ir turpinājis labi pelnīt no ģimenes biznesa, ar kuru viņam oficiāli neesot nekāda sakara, - tā rāda viņa deklarācija, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus.
Deklarācijā Belēvičs minējis, ka šogad līdz jūnija vidum, kad viņam nācās aiziet no ministra posteņa, viņš procentos no SIA Saules aptieka saņēmis 1205 eiro, bet krietni ievērojamāku summu – 43,6 tūkstošus eiro – no SIA Zemitāni.
Tas nozīmē, ka no formāli savam dēlam piederošā, lielākoties farmācijas biznesa Belēvičs šogad vēl līdz aiziešanai no šo jomu pārraugošā veselības ministra amata saņēmis gandrīz 45 tūkstošus eiro (algā – tikai 19,7 tūkstošus eiro pēc nodokļu nomaksas).
SIA Saules aptieka vienīgais īpašnieks saskaņā ar Lursoft datiem ir bijušā ministra dēls Artūrs. Savukārt SIA Zemitāni gan nodarbojas ar briežu audzēšanu un pārstrādāšanu desās, taču arī šis uzņēmums ir Saules aptiekas koncerna sastāvdaļa, - kā rāda Lursoft dati, arī Zemitānu īpašnieks caur Saules aptieku ir Belēviča dēls.
Savukārt Belēviča amatpersonas deklarācija par 2015. gadu, kad viņš vēl bija ministra amatā, rāda, ka dažādos maksājumos no ģimenes locekļiem un ģimenes biznesa viņš pērn kopā saņēmis gandrīz 77 tūkstošus eiro.
No Vijas Belēvičas (Belēvičs no viņas, kā izriet no deklarācijas, oficiāli joprojām nav šķīries) eksministrs pērn kā dāvinājumu saņēmis 41 252 eiro, savukārt no dēla Artūra, uz kura vārda oficiāli reģistrēta lielākā daļa ģimenes farmācijas tirdzniecības biznesa, viņš dāvinājumā saņēmis 32 753 eiro.
Par šādām summām aprēķināta vērtība dāvinājumā saņemtai pusei dzīvokļa un vēl pusei dzīvokļa kopā ar pagraba telpu, un katrs no šiem dāvinājumiem bija lielāks nekā Belēviča oficiālā ministra gada alga. Turklāt vēl daudzkārt lielākas summas toreizējais veselības ministrs pērn bija saņēmis no ģimenes biznesa.
No farmācijas tirdzniecības jomā strādājošās SIA Saules aptieka Belēvičs pērn procentos bija saņēmis 2941 eiro, bet vēl 260 238 eiro viņš procentos saņēmis no SIA Zemitāni. Kā rāda Lursoft dati, arī Zemitānu īpašnieks caur Saules aptieku ir viņa dēls.
Belēviča aizņēmumu un aizdevumu bilance pēc pērn „piemirstā” miljona „atcerēšanās” pagājušā gada beigās izskatījās šādi: aizņēmumi - 725 405 un 22 218 eiro, aizdevumi – 1 180 500, 578 89, 863 669, 378 857, 210 031 un 16 777 eiro.
Savukārt šā gada vidū Belēviča aizņēmumu apjoms ir sarucis no 747,6 tūkstošiem eiro līdz 734,5 tūkstošiem eiro, savukārt aizdevumu apjoms ir palicis nemainīgs – aptuveni 2,7 miljoni eiro. To, no kā Belēvičs naudu aizņēmies un kam to aizdevis, deklarācija neuzrāda.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
