Belēvičam nācies Farmācijas padomē „atlikt atpakaļ” no tās paklusām izmestās organizācijas
PIETIEK28.03.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Veselības ministram Guntim Belēvičam ir nācies Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sastāvā atjaunot visas trīs asociācijas, ko viņš pērn no tās paklusām bija izslēdzis pēc tam, kad šīs organizācijas bija iebildušas pret ministra plāniem iespējami ātri, neievērojot noteikto procedūru, "izbīdīt cauri" Ministru kabineta noteikumus, kas būtiski mainītu medikamentu tirgu, kurā ir ievērojamas viņa dēla farmācijas tirdzniecības firmu intereses.
Pagājušā gada 30. janvārī veselības ministrs Belēvičs bija izdevis rīkojumu Nr. 12, ar kuru atcēla 2010. gada novembra Veselības ministrijas rīkojumu. Ar to savulaik bija izveidota Farmācijas jomas konsultatīvā padome - konsultatīva struktūra, kurā bija iekļauti visi vērā ņemamie šīs jomas pārstāvji.
Savukārt pusotru mēnesi vēlāk, pagājušā gada 18. martā tāpat ar Belēviča rīkojumu tika apstiprināts jauns šīs padomes nolikums, kurā bija viena būtiska atšķirība: padomē nu bija deviņu dažādu organizāciju pārstāvji, bet no tās bija izslēgtas trīs asociācijas - Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija, Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija un Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācija Latvijā.
Pēc šī lēmuma Pietiek publiskoja izformētās Farmācijas jomas konsultatīvās padomes pēdējās - 21.janvāra sēdes protokolu, kas spilgti atainoja, kā padome fiksējusi ministra "steidzīgumu" medikamentu tirdzniecības reformēšanas jomā un to "nobremzējusi", nosūtot vēstuli Valsts kancelejai, norādot uz pieļautajiem pārkāpumiem.
Pēc šīs vēstules saņemšanas Valsts kancelejā Valsts sekretāru 22. janvāra sanāksme ņēma vērā šos iebildumus un Belēviča "bīdīto" noteikumu virzību apturēja. Savukārt Belēvičs pusotru nedēļu vēlāk reaģēja, izformējot "nepaklausīgo" padomi un jaunajā sastāvā trīs "dumpīgo" asociāciju (kuras bija pieprasījušas ievērot likumīgo procedūru) vietā ieceļot Latvijas Zāļu paralēlā importa asociāciju, kura bija dibināta tikai četrus mēnešus pirms Belēviča lēmuma tās pārstāvi iekļaut farmācijas padomes sastāvā.
Savukārt pagājušā gada 6. maijā, kā liecina Veselības ministrijas oficiālā informācija, Belēvičs personiski, ar rīkojumu Nr. 66 Farmācijas jomas konsultatīvās padomes personālsastāvā bija iekļāvis arī savu dēlu Artūru Belēviču kā Latvijas Aptiekāru asociācijas valdes priekšsēdētāju. Pēc tam, kad Pietiek šo faktu atklāja, ministrs savu dēlu no padomes atkal izslēdza, taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs vienalga konstatēja viņa rīcību interešu konflikta situācijā.
Nu, šā gada 21. martā Belēvičs bez publiskiem paziņojumiem pieņēmis rīkojumu, ar kuru visas trīs pērn „izmestās” asociācijas nu ir atjaunotas padomes sastāvā. Līdz ar to turpmāk Farmācijas jomas konsultatīvās padome darbosies šādā sastāvā:
Jānis Zvejnieks, Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieks
Kitija Blumfelde, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente
Anda Blumberga, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes priekšsēdētāja
Jelena Borcova, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas pārstāve
Sigita Čulkstena, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja
Vita Dumpe, Biedrības „Veselības projekti Latvijai” valdes locekle
Kristīne Jučkoviča, Aptieku attīstības biedrības valdes locekle
Egils Jurševics, Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes priekšsēdētājs
Jānis Libķens, Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs
Iveta Neimane, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „Sustento” veselības politikas koordinatore
Brigita Paegļkalne, Latvijas Farmācijas arodbiedrības priekšsēdētāja
Agnese Ritene, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja
Mārcis Rutulis, Latvijas Zāļu lieltirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs
Inta Saprovska, Latvijas Ārstu biedrības farmācijas nodaļas vadītāja
Jānis Šiliņš, Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā valdes loceklis
Sarmīte Sipeniece, Latvijas Aptiekāru asociācijas pārstāve
Indra Valeine, Latvijas Zāļu paralēlā importa asociācijas valdes locekle
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
