Belēvičam kļūstot par ministru, četrkāršojušies viņa pakļautībā esošā NMPD pasūtījumi viņa dēla uzņēmumam
PIETIEK13.03.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Guntim Belēvičam kļūstot par veselības ministru, viņa tiešā pakļautībā esošā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) zāļu pasūtījumi ministra dēla Artūra Belēviča uzņēmumam Saules aptieka palielinājušies vairāk nekā četras reizes, pārsniedzot trešdaļmiljonu eiro, - tā rāda Pietiek rīcībā nonākušās līgumu kopijas, ko šodien publicējam.
Līdz šim Belēviču Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs jau vairākkārt pieķēris dažādos interešu konfliktos, ko pats veselības ministrs lielākoties ir mēģinājis dēvēt par viņa nomelnošanas kampaņas sastāvdaļu. Taču Pietiek rīcībā nonākušās līgumu kopijas jau liecina par atklātu politiskās ietekmes izmantošanu un korupcijas pazīmēm.
Kā rāda pirmais no šiem līgumiem, 2013. gada 15. jūlijā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ar Saules aptieku parakstījis līgumu „Par tiesībām piegādāt zāles neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai un valsts materiālo rezervju papildināšanai”.
Saskaņā ar līguma kopijā minēto, tas paredzēja, ka Saules aptieka piegādā zāles kopumā par 54 034 latiem (aptuveni 76 971 eiro), ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Dienesta vārdā līgumu parakstījis tā toreizējais vadītājs Armands Ploriņš.
Savukārt divus gadus vēlāk, pagājušā gada 11. maijā Ploriņš ar Saules aptieku – kura pieder Ploriņa tobrīdējā tiešā priekšnieka, veselības ministra Belēviča dēlam – parakstīja jaunu līgumu par tiesībām piegādāt medikamentus Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts materiālo rezervju vajadzībām.
Taču atšķirībā no iepriekšējā līguma no šī izriet, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam no ministra dēla uzņēmuma jau nepieciešams gandrīz četrarpus reizes vairāk medikamentu – kopā par 342 341 eiro (ieskaitot PVN).
Līgums noslēgts, pamatojoties uz konkursa „Par tiesībām piegādāt medikamentus Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts materiālo rezervju vajadzībām” rezultātiem.
Īpaši zīmīga ir notikumu hronoloģija pirms un pēc šī 2015. gada 11. maija līguma parakstīšanas. 2.februārī veselības ministrs publiski paziņoja, ka Ploriņa darbība esot novērtēta negatīvi, tomēr viņam saskaņā ar likumdošanu doti trīs mēneši laika "laboties". Saskaņā ar Ploriņa tobrīd teikto viņam esot pilnīgi skaidrs, ka no viņa grib tikt vaļā, bet viņš nezinot – kāpēc.
Kā rāda Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā atrodamā informācija, 2015. gada pavasarī izsludinātajā joprojām Ploriņa (kuram bija uzdots „laboties”) vadītā dienesta konkursā „Par tiesībām piegādāt medikamentus Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts materiālo rezervju vajadzībām” iepirkuma dokumenti bija saņemami līdz 1. aprīlim.
Savukārt 24.aprīlī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests paziņoja par iepirkuma rezultātiem, uzvarētāju vidū nosaucot arī Saules aptieku, bet 11. maijā Belēviča pakļautībā esošais dienests, kuru joprojām vadīja uzdevumu „laboties” saņēmušais Ploriņš, noslēdza līgumu par 342 tūkstošiem eiro ar Belēviča dēla uzņēmumu.
Savukārt desmit dienas pēc šī līguma noslēgšanas atkārtoti tika izvērtēta Ploriņa atbilstība NMPD vadītāja amatam, - oficiāli tika paziņots, ka izvērtēšanā piedalījies arī ministrs Belēvičs un tajā nolemts, ka Ploriņš ir „labojies” un savu darbu var turpināt, bet viņam darbība amatā vēl jāpilnveido.
Kā rāda Iepirkumu uzraudzības biroja publiskie dati, kopš pagājušā gada maija nav fiksēts neviens dienesta iepirkums, kurā pasūtījumu būtu ieguvusi Belēviča dēla kompānija. Ploriņš amatu zaudēja pagājušā gada septembrī, un jaunu konkursu uz NMPD direktora amatu Belēviča vadītā ministrija tā arī nav izsludinājusi.
Nekādus skaidrojumus par šo un arī iepriekšējām "sakritībām" un "nejaušībām" no paša Belēviča Pietiek nav izdevies saņemt.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
