Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Veselības ministra Gunta Belēviča skaļi izziņotās reformas saistībā ar medikamentu cenām vismaz pagaidām nekādus reālus rezultātus nav devušas, drīzāk pat otrādāk – kā atzīst Veselības ministrija, atsaucoties uz Belēviča tāpat „reformētās” Zāļu valsts aģentūras informāciju, 2015.gadā 450 zāļu iepakojumiem ir deklarēts cenas pieaugums vidēji par 13,36%, bet 447 zāļu iepakojumiem ir fiksēts cenas samazinājums vidēji par 18,01%.

Ņemot vērā, ka Belēvičs veselības ministra amatu ieņem jau gandrīz pusotru gadu un ka tieši zemākas medikamentu cenas bija viens no pirmajiem viņa publiskajiem solījumiem, Pietiek vērsās ministrijā ar šādiem jautājumiem:

1) vai ministrija ir veikusi vai pasūtījusi kādus pētījumus par medikamentu cenu izmaiņām šo virzīto „reformu” rezultātā?

2) ja šādi pētījumi ir veikti, kādi ir to rezultāti?

3) ja šādi pētījumi nav veikti, vai ministrijas rīcībā ir kāda cita verificēta informācija par medikamentu cenu izmaiņām 2015. gadā un 2016. gada sākumā?

4) ja jā, kāda ir šī informācija un no kādiem avotiem tā nākusi?

5) ja nē, kādu iemeslu dēļ ministrija nav interesējusies par medikamentu cenu izmaiņām tās virzīto „reformu” rezultātā?

Uz šo informācijas pieprasījumu ir saņemta šāda izteiksmīga Veselības ministrijas atbilde, kuru publicējam pilnībā:

„Atbildot uz 2016.gada 24.februārī Veselības ministrijā saņemto iesniegumu, Veselības ministrija informē, ka, atbilstoši Farmācijas likumā noteiktajam, Zāļu valsts aģentūra organizē zāļu patēriņa statistikas veidošanu valstī, kā dēļ Veselības ministrija nav pasūtījusi kādus atsevišķus pētījumus par zāļu cenu dinamiku.

Veselības ministrija vērš uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 25.oktobra noteikumu Nr.803 "Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem” 19.7. apakšpunktam Zāļu valsts aģentūra reizi ceturksnī sagatavo un sniedz Veselības ministrijai pārskatus par zāļu cenu dinamiku.

Atsaucoties uz Zāļu valsts aģentūras sniegto informāciju par zāļu cenu izmaiņām 2015.gadā, Veselības ministrija informē, ka 2015.gadā 450 zāļu iepakojumiem ir deklarēts cenas pieaugums (vidēji par 13,36%), bet 447 zāļu iepakojumiem ir fiksēts cenas samazinājums (vidēji par 18,01%).

Cita starpā Veselības ministrija informē, ka 2015.gadā tika izstrādāti un apstiprināti virkne normatīvo aktu grozījumu, kuriem ir tieša vai netieša ietekme uz medikamentu cenām, un tie lielākoties tika pieņemti 2016.gada sākumā.

2015.gada 26.maijā Ministru kabinetā tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr.255 "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumos Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība"”, ar kuriem tika atvieglota paralēlā importa zāļu iekļaušana valsts kompensējamo zāļu sarakstā.

Kompensējamo zāļu sarakstā iekļaujot paralēlā importa medikamentus, tiešs ietaupījums valsts budžetā neveidojas, jo paralēlā importa medikamenti nevar tikt noteikti par references zālēm, no kurām tiek aprēķināts valsts kompensācijas apmērs, bet, ņemot vērā, ka paralēli izplatītās zāles ir lētākas par atsauces zālēm, būtiski samazinās pacienta līdzmaksājums.

2015.gada 25.augustā Ministru kabinetā tika apstiprināti Ministru kabineta 2006.gada 17.janvāra noteikumi Nr.57 "Noteikumi par zāļu marķēšanas kārtību un zāļu lietošanas instrukcijai izvirzāmajām prasībām", ar kuriem tiek atļauts pacientiem pēc individuāla pieprasījuma dalīt un pārfasēt rūpnieciski ražotas zāles no lielajiem (klīniskajiem) iepakojumiem.

Lai arī Latvijā ir reģistrēti aptuveni 800 dažādu lielo iepakojumu, tomēr zāļu ražotāji tos nenodrošina, kā dēļ Zāļu valsts aģentūra veic individuālas pārrunas gan ar zāļu ražotājiem, gan aptiekām, lai praksē iedzīvinātu šo zāļu izsniegšanas modeli.

Vienlaikus šie noteikumu grozījumi noteica atvieglojumus nereģistrēto zāļu marķējuma prasībām, atļaujot, uz izņēmuma principa un saskaņojot ar pacientu, nereģistrētajām zālēm nepievienot valsts valodā tulkotu zāļu anotāciju un marķējumu Braila rakstā, tādejādi būtiski samazinot nereģistrēto medikamentu ievešanas un izplatīšanas izmaksas.

Sākot ar 2016.gada 1.janvāri būtiski (desmitkārtīgi) ir samazināta zāļu reģistrācijas procedūras maksa nacionālajā reģistrācijas procedūrā, tādejādi atvieglojot zāļu reģistrāciju ģenērisko zāļu ražotājiem. Ņemot vērā, ka liela daļa ģenērisko zāļu ražotāju nav bijusi informēta par šīm izmaiņām, Zāļu valsts aģentūra apziņo un veic individuālas pārrunas ar ģenērisko zāļu ražotājiem un to pārstāvjiem.

Veselības ministrija vienlaikus vērš Jūsu uzmanību, ka zāļu reģistrācijas procedūra Latvijā ilgst 90 dienas, kas ir viens no ātrākajiem termiņiem Eiropā (citās ES valstīs tā ilgst 120 dienas vai ilgāk).

2016.gada 2.februārī Ministru kabinetā tika apstiprināti Ministra kabineta noteikumi Nr. 84 "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 416 "Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība"". Lai arī sākotnējā noteikumu grozījumu projektā tika paredzēti būtiskāki atvieglojumi paralēlā importa veicināšanai, tomēr saskaņošanas procedūras laikā lielākā daļa no priekšlikumiem tika noraidīti.

Neskatoties uz to, ar noteikumu grozījumiem tika panākta virkne izmaiņu zāļu paralēlās importēšanas prasībās - likvidēti šķēršļi zāļu paralēlā importa pakalpojumu darbībai, prasības padarot mazāk ierobežojošas. Galvenais grozījumu mērķis ir veicināt konkurenci farmaceitisko produktu tirgū ar mērķi panākt konsekventu zāļu cenu samazinājumu, izmantojot zāļu paralēlā importa sniegtās iespējas.

Šobrīd Veselības ministrija vēl nevar veikt attiecīgo normatīvo aktu grozījumu ietekmes izvērtējumu uz zāļu cenu dinamiku, jo šie grozījumi ir stājušās spēkā tikai 2016.gada 1.martā.

Veselības ministrija izvērtēs nepieciešamību veikt padziļinātu pētījumu par zāļu cenu dinamiku pēc noteikumu grozījumu ietekmes analīzes.

Veselības ministrija informē, ka ar aktuālākajām zāļu cenu izmaiņām Jūs varat iepazīties Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnē wwvv.zva.gov.lv; kā arī par aktuālajām izmaiņām kompensējamo zāļu sarakstā varat iepazīties Nacionālā veselības dienesta tīmekļa vietnes www.vmnvd.gov.lv sadaļā Kompensējamie medikamenti.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...