Belēviča ierosmes par zāļu tirgus reformu sekojušas ģimenes medikamentu biznesa sarukšanai
PIETIEK25.05.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Veselības ministra Gunta Belēviča ienākšana politikā un tai sekojušie viņa ierosinātie grozījumi, kas paredz nozīmīgas pārmaiņas medikamentu tirgū un atbilstoši viņa skaidrojumam arī zāļu cenu samazināšanos, ir nejauši vai likumsakarīgi sakrituši ar pērn fiksētu apgrozījuma sarukšanas sākumu vismaz vienam, bet, ticamākais, abiem nozīmīgākajiem Belēviču ģimenes uzņēmumiem, kas nodarbojas ar medikamentu tirdzniecību.
Belēviču ģimene ir cieši saistīta ar diviem nozīmīgiem medikamentu tirgus uzņēmumiem: viens ir SIA Saules aptieka, kura vienīgais oficiālais īpašnieks un vadītājs ir pašreizējā veselības ministra dēls Artūrs Belēvičs un kura valdes loceklis līdz pagājušā gada rudenim ir bijis Guntis Belēvičs.
Savukārt otrs ir SIA Baltacon, kurā saskaņā ar Lursoft datiem puse kapitāldaļu pieder Artūram Belēvičam, bet otra puse - Beļģijā reģistrētai, nezināmiem īpašniekiem piederošai uzņēmējsabiedrībai United NRJ.
Abas Latvijā reģistrētās Belēviču ģimenes kompānijas nevēlas atklāt savus saimnieciskos datus, kas attiecas uz medikamentu tirdzniecību, - Zāļu valsts aģentūras statistikas pārskatā ir virkne uzņēmumu, kas atteikušies izpaust savus apgrozījuma u.c. datus, un šo "noslēpumaino" uzņēmumu vidū ir arī Saules aptieka un Baltacon.
Taču, salīdzinot jau publiski pieejamos Lursoft datus par Belēviču ģimenes uzņēmumu kopējiem darbības rezultātiem 2013. gadā (2014. gada pārskatus tie vēl nav iesnieguši), kā arī Zāļu valsts aģentūras datus par 2013. gadu un izsecināmos datus par to darbību pērn, izrādās, ka pērn Baltacon un, ļoti iespējams, arī Saules aptiekai ir sācis būtiski sarukt kopējais apgrozījums.
Salīdzinot SIA Baltacon darbības rezultātus, izrādās, ka šī uzņēmuma apgrozījums 2013. gadā bijis starp 21,2 un 21,8 miljoniem eiro bez PVN, bet 2014. gadā - starp 18,2 un 20,8 miljoniem eiro bez PVN (uzņēmums statistikas datu tabulā atrodas vietā starp diviem atklātākiem uzņēmumiem, kuri uzrādījuši šādus apgrozījuma datus).
Savukārt Saules aptiekas kopējais apgrozījums, kā rāda uzņēmuma publiskais darbības pārskats, kas atrodams Lursoft datu bāzē, 2013. gadā ir bijis aptuveni 12,5 miljoni eiro, bet 2014. gadā uzņēmums saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras statistikas apkopojuma datiem nav iekļuvis Latvijas lielāko zāļu lieltirgotavu pirmajā divdesmitniekā.
Šajā divdesmitniekā apakšējā robeža ir 9,2 miljoni eiro (bez PVN), kas nozīmē, ka Saules aptiekas apgrozījums bijis mazāks par šo apjomu (gadu iepriekš, kā minēts, kopējais apgrozījums bijis 12,48 miljoni eiro - gada pārskatā šo rādītāju tāpat uzrāda bez PVN).
Uz to, kādu apgrozījumu bez PVN Saules aptieka uzrādījusi Zāļu valsts aģentūrai, norāda fakts, ka pēc apgrozījuma Latvijā tā 2013. gadā atradusies starp diviem uzņēmumiem, kuri uzrādījuši attiecīgi 6,9 un 7,9 miljonu eiro apgrozījumu (bez PVN). Savukārt pēc apgrozījuma ārpus Latvijas tā nav iekļuvusi pirmajā divdesmitniekā, kur apakšējā robeža ir 836 tūkstoši eiro.
Kā zināms, Belēvičs pērn rudenī kandidēja Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta (ar vērienīgu personisko kampaņu), tika ievēlēts, kļuva par veselības ministru un pašlaik nācis klajā ar iecerētiem vērienīgām farmācijas tirgus noteikumu grozījumiem, kas pašlaik tiek vērtēti visai pretrunīgi.
Pēdējās dienās iepriekš ļoti komunikablais Belēvičs, parādoties ziņām par viņa interešu konfliktiem saistībā ar ģimenes biznesu, ir pārstājis sniegt jelkādus komentārus.
Pietiek šodien publicē Zāļu valsts aģentūras statistikas datus par lielākajiem spēlētājiem medikamentu tirdzniecībā pēdējos divos gados.
Zāļu lieltirgotavu kopējais apgrozījums 2014. gadā (Zāļu valsts aģentūras dati)
Lieltirgotavas nosaukums Apgrozījums eiro (bez PVN)
1 Recipe Plus*
2 Tamro 93 645 310
3 Magnum Medical*
4 Frankopharm Group*
5 Euroaptieka*
6 Elpis 28 084 387
7 Elvim 24 029 821
8 Oriola Rīga 21 455 137
9 Merck Serono 20 837 788
10 Baltacon*
11 Roche Latvija 18 216 560
12 BRIZ 17 008 146
13 AS "Grindeks" zāļu lieltirgotava 16 375 030
14 GlaxoSmithKline Latvia 15 661 263
15 Medelens*
16 Jelgavfarm*
17 Astra Logistic Ltd 11 445 535
18 LV System Service 9 316 185
19 B.Braun Medical 9 220 957
20 Vakcīna*
Kopā** 699 818 871
Kopējais apgrozījums Latvijā 2014. gadā (Zāļu valsts aģentūras dati)
Lieltirgotavas nosaukums Apgrozījums eiro (bez PVN)
1 Recipe Plus*
2 Tamro 79 030 157
3 Magnum Medical*
4 Euroaptieka* 32 196 260
5 Oriola Rīga 21 263 171
6 Roche Latvija 17 982 003
7 GlaxoSmithKline Latvia 15 661 263
8 Medelens*
9 Elpis 9 383 433
10 B.Braun Medical 9 216 883
11 Briz 8 640 339
12 Vakcīna*
13 Merck Serono 8 533 072
14 Saules aptieka*
15 Elvim 8 053 268
16 Baltfarm zāļu lieltirgotava "Vita-Farm"*
17 Meda Pharma*
18 Jelgavfarm*
19 AS "Olainfarm" zāļu lieltirgotava*
20 Boehringer Ingelheim RCV GmbH&CoKG 4 848 597
Kopā** 492 529 951
Kopējais apgrozījums ārpus Latvijas 2014. gadā (Zāļu valsts aģentūras dati)
Lieltirgotavas nosaukums Apgrozījums eiro
1 Frankopharm Group*
2 Elpis 18 700 954
3 Baltacon*
4 Elvim 15 976 553
5 Recipe Plus*
6 AS "Grindeks" zāļu lieltirgotava 14 727 052
7 Tamro 14 615 152
8 Merck Serono 12 304 716
9 Astra Logistic Ltd 11 398 600
10 LV System Service 9 316 185
11 Briz 8 367 807
12 AlenMed Promotion*
13 Jelgavfarm*
14 Magnum Medical*
15 Medelens*
16 RosenMed.lv*
17 Astra Pharma 1 650 197
18 Livorno Pharma 1 605 360
19 Imedpharm*
20 Fillers*
Kopā** 207 288 920
Tai skaitā uz EEZ valstīm 87,98 milj. eiro, uz trešajām valstīm (valstis, kuras nav Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstis) 119,31 milj. eiro.
Zāļu lieltirgotavu kopējais apgrozījums 2013. gadā (Zāļu valsts aģentūras dati)
Lieltirgotavas nosaukums Apgrozījums latos
(bez PVN) Apgrozījums eiro (bez PVN)
1 Recipe Plus*
2 Tamro 61 871 038 88 034 556
3 Magnum Medical 47 119 113 67 044 458
4 Euroaptieka*
5 Elpis 18 584 420 26 443 247
6 Elvim 16 257 162 23 131 858
7 AS "Grindeks" zāļu lieltirgotava 15 345 628 21 834 861
8 Baltacon*
9 Oriola Rīga 14 922 351 21 232 593
10 GlaxoSmithKline Latvia 12 135 870 17 267 787
11 Roche Latvija 12 128 939 17 257 925
12 Briz 11 928 651 16 972 941
13 Jelgavfarm*
14 Merck Serono 10 563 236 15 030 131
15 Frankopharm Group*
16 Astra Logistic Ltd 9 349 454 13 303 075
17 Medelens 8 472 864 12 055 799
18 B.Braun Medical 5 945 447 8 459 609
19 Baltfarm zāļu lieltirgotava “Vita-Farm”*
20 Saules aptieka*
Kopā** 455 470 240 648 075 766
Kopējais apgrozījums Latvijā 2013. gadā (Zāļu valsts aģentūras dati)
Lieltirgotavas nosaukums Apgrozījums latos
(bez PVN) Apgrozījums eiro (bez PVN)
1 Recipe Plus*
2 Tamro 51 821 657 73 735 575
3 Magnum Medical 44 239 953 62 947 782
4 Euroaptieka*
5 Oriola Rīga 14 587 931 20 756 755
6 GlaxoSmithKline Latvia 12 135 870 17 267 787
7 Roche Latvija 12 111 481 17 233 085
8 Elpis 6 901 637 9 820 145
9 Briz 6 418 286 9 132 398
10 Jelgavfarm*
11 B.Braun Medical 5 945 401 8 459 543
12 Baltfarm zāļu lieltirgotava “Vita-Farm”*
13 Medelens 5 665 602 8 061 425
14 Merck Serono 5 582 685 7 943 445
15 Saules aptieka*
16 Elvim 4 870 900 6 930 666
17 MEDA Pharma*
18 Boehringer Ingelheim RCV GmbH&CoKG Latvijas filiāle 3 250 445 4 624 967
19 AS "Olainfarm" zāļu lieltirgotava*
20 Vakcīna*
Kopā** 333 619 298 474 697 495
Kopējais apgrozījums ārpus Latvijas 2013. gadā (Zāļu valsts aģentūras dati)
Lieltirgotavas nosaukums Apgrozījums latos Apgrozījums eiro
1 AS "Grindeks" zāļu lieltirgotava 14 116 432 20 085 873
2 Baltacon*
3 Elpis 11 682 783 16 623 103
4 Elvim 11 386 262 16 201 192
5 Frankopharm Group*
6 Tamro 10 049 381 14 298 981
7 Astra Logistic Ltd 9 214 021 13 110 371
8 Recipe Plus*
9 Briz 5 510 365 7 840 543
10 Merck Serono 4 980 551 7 086 686
11 Jelgavfarm*
12 AlenMed Promotion*
13 Magnum Medical 2 879 160 4 096 676
14 Medelens 2 807 262 3 994 374
15 International Investments Projects 1 110 024 1 579 422
16 Fillers*
17 Livorno Pharma*
18 AS "Olainfarm" zāļu lieltirgotava*
19 Ingen Pharma 631 143 898 035
20 Astra Pharma 588 085 836 770
Kopā** 121 850 942 173 378 270
Ar * atzīmētie nepiekrīt datu publiskošanai;
** summa, ko veido 72 licencēto zāļu lieltirgotavu (ieskaitot Latvijā atzīto EEZ valstīs licencēto lieltirgotavu) apgrozījums eiro bez PVN.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
