Belēviča „grīdas biedrenei” noteikta ceturtā lielākā alga ministrijā, vēl 5000 eiro saņēmusi Saeimā
PIETIEK31.03.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Veselības ministra Gunta Belēviča biroja vadītājai Ingai Štālei viņas neformālā dzīvesbiedra vadītajā ministrijā noteikta ceturtā lielākā alga, ļaujot gada laikā saņemt 34 000 eiro, turklāt, tā kā Belēvičs joprojām nav nolicis Saeimas deputāta mandātu, vēl vairāk nekā 5000 eiro ministra „grīdas biedrene” pērn saņēmusi kā Saeimas deputāta palīdze.
Kā rāda Veselības ministrijas informācija, šā gada februārī Štāle Veselības ministrijā atalgojumā (aprēķinātā summa izmaksai) ir saņēmusi 2028 eiro. Tikai trim ministrijas amatpersonām alga ir bijusi lielāka: valsts sekretāre Solvita Zvidriņa saņēmusi 2244 eiro, valsts sekretāres vietniece veselības politikas jautājumos Egita Pole – 2058 eiro, valsts sekretāres vietnieks stratēģiskās plānošanas un resursu vadības jautājumos Kārlis Ketners – 2045.
Savukārt citu nozīmīgu ministrijas struktūrvienību vadītāju atalgojums ir būtiski mazāks nekā Štālei, par kopdzīvi ar kuru Belēvičs pērn detalizēti stāstīja dzeltenajai presei: ministrijas Juridiskās nodaļas vadītājs Raimonds Osis saņēmis 1668 eiro, Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis – 1671 eiro, Investīciju un ES fondu uzraudzības departamenta direktors Jevgēņijs Blaževičs – 1470 eiro.
Turklāt tie nav bijuši vienīgie Belēviča „grīdas biedrenes” ienākumi valsts darbā: tā kā Belēvičs nav vēlējies nolikt Saeimas deputāta mandātu, vēl 5218 eiro Štāle pērn ir saņēmusi kā Saeimas deputāta palīdze.
Līdz ar to kopējie Štāles ienākumi valsts darbā ir bijuši šie 5218 eiro Saeimā un 34 134 eiro Veselības ministrijā. Turklāt papildus šiem pienākumiem Štāle vēl ir spējusi atlicināt laiku „konsultanta” darbam Latvijas Zinātņu akadēmijā, kur nopelnījusi vēl 3105 eiro.
Kā jau ziņots, tas, ka veselības ministrs Belēvičs par savu biroja vadītāju izvēlējies pagājušā gada sākumā par viņa vadītās ministrijas pārraudzītās P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas trešo valdes locekli (alga - virs 3800 eiro) ieceltā Normunda Štāla bijušo dzīvesbiedri Ingu Štāli, nav nekāds noslēpums.
Štāle ir 1974. gadā dzimusi sieviete, ar kuru miljonārs Belēvičs kopā mitinās par 983 tūkstošiem eiro uz kredīta iegādātā dzīvoklī Ķīpsalā un par kuru viņš dzeltenajai presei pērn bija izteicies: "Mums ir palienēts galds, un mēs guļam uz grīdas."
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
