Beitnere-Le Galla - vai čempione „reliģiskā kažociņa mešanā”?
Pietiek lasītājs24.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla nereti ir sastopama publiskajā telpā runājot par morāli. Vai varētu būt patiesība, ka Beitnere-Le Galla, dzimusi kā Dagmāra Zagorska 1955. gadā 13. martā Ventspilī, ir:
1) ar izcilu biogrāfisku lēcienu - no īpaši šim nolūkam izglītotas zinātniskās ateistes un ateisma propagandistes PSRS Vissavienības Politisko zinību un zinātnes izplatīšanas biedrības Latvijas republikāniskajā nodaļā līdz kandidātei no Kristīgo demokrātu savienības politikā tikai astoņus gadus vēlāk? 2) Jāņa Fabriciusa Ventspils 1. vidusskolā, darbojoties Latvijas Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienībā[3] vairākus gadus bijusi prezidente internacionālajā draudzības klubā «Sārtā neļķe»[4][5], kurā notika arī draudzība ar kubiešiem un jūrniekiem,
3) 1980. gadā iegūstot diplomu Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātē, kļuvusi P. Stučkas LVU Filozofijas vēstures un vēsturiskā materiālisma katedras pasniedzēja,
4) piedalījusies Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Sabiedrisko zinātņu akadēmijas Ateisma institūta seminārā starptautiskā jaunatnes nometnē «Sputņik»[6],
5) esot P. Stučkas LVU Filozofijas vēstures un vēsturiskā materiālisma katedras katedras aspirante, izstrādājusi pētījumu «Ateisms un mūsdienu ideoloģiskā cīņa»[7],
6) bijusi jauno ateistu olimpiādes vērtētāja, kur nepilngadīgiem skolēniem bija jāprot izskaidrot, pamatot, kā PSKP un padomju valsts izturas pret reliģiju, baznīcu un ticīgajiem, kas teikts komjaunatnes statūtos par attieksmi pret reliģiju [8],
7) pirms Atmodas 20. gadsimta astoņdesmitajos gados ir strādājusi PSRS Vissavienības Politisko zinību un zinātnes izplatīšanas biedrības Latvijas republikāniskajā nodaļā (t. s. Zinību biedrībā) kā lektore ideoloģiskajam aktīvam par reliģisko svētku un rituālu izcelšanos[9] un par jauniešu ateistiskās audzināšanas problēmām[10].
8) pēc Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 1990. gada 4. maijā, 1990. gada 27. jūnijā, lai sarakstītos ar trimdas latviešiem, par savu PSRS okupācijas laika karjeras periodu norādīja: ""...Trīs gadus LU lasīju lekcijas tādā kursā, ko oficiāli sauca par zinātnisko ateismu, bet ko lekcijās centos interpretēt kā reliģijas un brīvdomības vēsturi.[..] cenšos sekot ģenerālās līnijās tam, kā latvietis dzimtenē atgūst savu latvisko ceļu pie Dieva."[11].
9) 1992. gadā pievērsusies Ernesta Brastiņa izpētei un dievturībai, atzīstot, ka, "iepazīstoties ar latvisko dievestību jutusies kā mājās atgriezusies, jo iepriekš izdzīvojusi, izslimojusi visas citas"[12].
10) lai arī Latvijas Universitātē ieguvusi doktora grādu tieši socioloģijā 2003. gadā.[13] jau 2007. gadā bijusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas prorektore[14]. Mūzikas akadēmijas!
11) divus gadus pēc latviskās dievestības un dievturības izpētes jau 1994. gadā kandidējusi Jūrmalas domes vēlēšanās no vēlākā Jūrmalgeitas darbinieka Gvido Harija Volbruga vadītā Latvijas Kristīgo demokrātu savienības saraksta[15].
Cik gan daiļi skan Dagmāra Beitneres-Le Gallas 2019. gada 19. augustā Saeimā norādītais Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem: "Ja Jums būtu politiska atbildība pret tiem, kurus Jūs uzraugāt, Jums būtu jāatkāpjas šajā brīdī, jo to problēmu ir pārāk daudz." https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-vakantajam-neplp-loceklu-vietam-varetu-izsludinat-konkursu.a329203/
1. Ella Semjonova. «13.Saeimas pirmajā sēdē sadalītas vietas Prezidijā – bez amatiem paliek «KPV LV» un ZZS» (latviešu). lsm.lv, 2018-11-06. Skatīts: 2018-11-07.
2. «Dagmāra Beitnere-Le Galla». cvk.lv. Skatīts: 2018. gada 5. novembrī.
3. «Hanojas pionieru kaklauts», Pionieris, 1972, 18. janvāris.
4. «Republikas skolu internacionālās draudzības klubu laureātu I salidojums Ventspilī», Pionieris, 1972, 26. decembris.
5. Vaivade, S. «Kā sauli dzintars glabā», Padomju Venta, 1972, 26. decembris.
6. Virtmane, Vija. «Zinātniska ateisma propogandētāju tikšanās», 1986, 26. decembris.
7. «Ateisma propagandas nedēļā», 1984, 20. novembris.
8. «Jaunatnes pasaules uzskatam», Padomju Dzimtene (Kuldīga), 1984, 12. aprīlis.
9. Leja, M. «Ideoloģiskā aktīva skolā», Padomju Dzimtene (Kuldīga), 1986, 20. novembris.
10. Lapiņš, J. «Kārtējā mācību diena», Komunisma Rīts (Tukums), 1986, 25. janvāris.
11. Bolšaitis, Pēteris, Massachusetts Institute of Technology, Cambridge, MA. «LAMZA sadarbības programma ar mācībspēkiem, zinātnieku un dažādu profesiju speciālistiem Latvijā», Laiks, 1990, 27. jūnijs.
12. Šiliņš, Jānis. «Latviešu tautiskā mantojuma skolotāju saiets», Labietis, 1993, 1. janvāris.
13. «Latviešiem jāgrib vara. Intervija ar Dagmāru Beitneri-Le Gallu, kura bija sapulcē pie Rīgas pils». LA.lv. 2017. gada 30. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 5. novembrī.
14. «Lasījumi opermākslas vēstures četrsimtgadei», Latvija Amerikā, 2007, 3. marts.
15. «Jūrmalas Domes deputātu kandidātu saraksti 1994. gada 29. maija vēlēšanām», Neatkarīgā Cīņa, 1994, 23. maijs.
16. «Dagmāra Beitnere-Le Galla». jurmala.lv. Skatīts: 2018. gada 5. novembrī.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
