Beidzot jāpieliek punkts dzīvnieku mocīšanai zvēraudzētavās!
Valērijs Agešins17.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeima ar balsu vairākumu atbalstīja 1. lasījumā grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz aizliegt Latvijā audzēt kažokzvērus ar mērķi iegūt to kažokādas. Tas nozīmētu kažokzvēru audzētavu drīzu izzušanu mūsu valstī. Plānots, ka šis aizliegums stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Likumprojekts sagatavots, piedaloties dažādām Saeimas frakcijām, bez šķirošanas koalīcijā un opozīcijā. Esmu viens no šī dokumenta autoriem, jo uzskatu, ka cietsirdīgai un vardarbīgai attieksmei pret dzīvniekiem nav nekāda attaisnojuma.
Mēs dzīvojam 21. gadsimtā. Dzīvnieku audzēšana un nonāvēšana gāzes kamerās to kažokādas dēļ ir nežēlīgs, vecmodīgs un “aizejošs” bizness, kas mūsdienās sevi neattaisno. Turklāt šāda veida darbība ir saistīta ar regulāriem skandāliem, kaitē videi, un tai ir daudz “ēnas” pušu. Grozījumi ļaus novērst kažokzvēru (ūdeļu, lapsu, šinšillu) ciešanas un bojāeju.
Runājot par jautājuma ekonomisko pusi, pēc manām aplēsēm, šāda veida nodarbošanās nekādā veidā neveicina mūsu valsts tautsaimniecības attīstību. 2021. gadā Latvijā tika reģistrētas astoņas kažokzvēru audzētavas (šobrīd reāli strādā tikai četras). Nodokļu ieņēmumi valsts kasē ir niecīgi un 2019.-2020. gadā kopumā negatīvi, ar mīnusa zīmi.
Fakts ir tāds, ka PVN atmaksa nozarē pārsniedz ienākumus no citiem nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis). Sanāk, ka nozare ir ne tikai atpalikusi, bet arī ar dotācijām. Šo uzņēmumu īpašnieki un patiesie labuma guvēji bieži dzīvo ārpus mūsu valsts, parasti Rietumeiropā.
Likumdevējam ir pienākums uzklausīt sabiedrības viedokli, izprast tendences un veikt atbilstošas izmaiņas normatīvajā regulējumā. No socioloģijas izriet, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vairs neuzskata par pieņemamu kažokzvēru audzēšanu un nonāvēšanu, lai tikai iegūtu to kažokādas.
Kā liecina SKDS 2021. gada jūnijā veiktā aptauja, 63% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta kažokzvēru audzēšanu un to iznīcināšanu kažokādu ražošanas dēļ. Turklāt vairāk nekā 40 000 cilvēku interneta vietnē www.kazoki.lv parakstījuši petīciju par kažokzvēru audzēšanas aizliegšanu. Tāpat vairāk nekā 50 nevalstiskās organizācijas iestājas par šāda veida uzņēmējdarbības aizliegšanu Latvijā. Dzīvnieku aizstāvji aicina slēgt visas Latvijas kažokzvēru audzētavas. Un es pilnībā piekrītu šim viedoklim. Tas ir pamatots.
Sabiedriskais viedoklis Latvijā par kažokzvēru audzēšanas un nonāvēšanas aizlieguma nepieciešamību atspoguļo kopējo tendenci Eiropā. Līdzīgi aizliegumi jau ir pieņemti vairākās Eiropas valstīs. Tostarp - Austrija, Beļģija, Lielbritānija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Horvātija, Čehija, Šveice, Igaunija. Aizlieguma pieņemšanas virzienā strauji virzās arī vairākas citas valstis, piemēram, Bulgārija, Lietuva, Polija.
Ja runājam par kažokādām, tad tuvākajā nākotnē paredzu pieprasījuma kritumu pēc šiem izstrādājumiem, jo mūsdienās ir pieejami kvalitatīvi mākslīgie kažokādu aizvietotāji. Modes profesionāļi un entuziasti neļaus samelot. Turklāt, ņemot vērā Latvijas klimatu, mums drīzāk jādomā nevis par kažokiem, bet gan par ūdensnecaurlaidīgu apģērbu, kas mēdz būt diezgan elegants. Taču aizliegums neattieksies uz kažokādu ieguvi medībās un to tirdzniecību pēcāk.
Atklāti sakot, man personīgi ir ļoti simpātiski dzīvnieku aizstāvji (kuri rudenī mēnesi, viens otru nomainot, sēdēja būrī pie Saeimas un aizstāvēja savu pārliecību). Beidzot jāpieliek punkts dzīvnieku mocīšanai zvēraudzētavās!
Seko mums 
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
