Beidzot arī man jāmet kažoks uz otru pusi: Dievs, svētī Ukrainu, Avens ir "reģiska"!
Edgars Jaunups*01.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir jādara viss, lai Putina režīms sabruktu un veidotos jauna, demokrātiska, nākotnes Krievija. Putina Krievijas iebrukums Ukrainā maina visu. Šajās dienās mums ir jāpārvērtē daudzas lietas Latvijā, jo ļoti svarīgi būs tas, ko mēs darām šodien un rīt. Aicinu katru no mums izdarīt morāli un politiski pareizos secinājumus par vēl neseno Krievijas ietekmi Latvijā ar šodienas acīm.
Man pašam vēsturiski šķita, ka ne visi Krievijas tā saucamie oligarhi ir Putina piekritēji. Piemēram, ar Latviju radniecīgi saistītais Pjotrs Avens bija viens no Krievijas demokrātijas laika politiķiem, [Jegora] Gaidara komandas loceklis, kurš savā grāmatā “Gaidara revolūcija” uzdod jautājumu – kāpēc Krievija nekļuva par modernu Eiropas valsti? Tādu kā Polija vai Baltijas valstis.
Divtūkstošo gadu vidū Pjotrs Avens sāka Latvijā ieguldīt labdarības projektos, veidot puslīdz saprātīgas attiecības ar Krieviju. “Būs fonds, labdarības un mākslas projekti” — arī mani šis stāsts tolaik pārliecināja. Vēl pirms viņa intereses par Latvijas pilsonību Avens saņēma Triju Zvaigžņu ordeni, kļuva par Latvijas Universitātes Goda doktoru. Arī Rietumu partneru viedoklis pret Avenu bija atvērts, ko apliecina, piemēram, Avena biežā viesošanās Vašingtonā.
Diemžēl piedalīšanās Putina sanāksmē ar uzņēmējiem jau pēc Krievijas uzsāktā kara ar Ukrainu ir nediskutējams un skaidrs fakts par pusi, kuru Avens ir izvēlējies. Pat, ja Avens sirdī nav putinists, pat ja viņš tā rīkojas sava vājuma vai kāda tikai taktiska aprēķina dēļ, tam vairs nav nozīmes. Pjotrs Avens ir Putina sistēmas daļa. Es nožēloju, ka arī es ar savu padomu dalījos ar viņu Latvijas pilsonības iegūšanas laikā 2016. gadā.
Tiem, kas kritizē pašu pilsonības saņemšanas procesu, gribu atgādināt, ka kontrolējošās iestādes jau ir vērtējušas - Pjotram Avenam bija tiesības iegūt Latvijas pasi, balstoties uz vecvecāku izcelsmi. Un būsim jau arī godīgi, ka ne visi, kas ir ieguvuši Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem vai savas izcelsmes un ģimenes saišu dēļ, ne vienmēr spēj tekoši runāt latviski.
Mana iesaiste šajā procesā bija tīri konsultatīva, es par to nesaņēmu nekādu atlīdzību, man lūdza padomu, es to neatteicu. Un vienīgā nauda, kas ir minēta sarunās šajā sakarā, bijusi saistīta ar sabiedrisko attiecību speciālistu piesaisti, ko viņa draugi Latvijā uzskatīja par nepieciešamu Avena publicitātes veidošanai. Es saprotu, ka šis ir jautājums, kur man jālūdz jums man uzticēties, bet tā ir taisnība. Tas arī ir viss, kas man par šo epizodi ir pasakāms.
Šodienas acīm, ne mirkli nešauboties, es būtu pret palīdzību Pjotram Avenam. Tāpēc labi saprotu ikvienu, kurš šobrīd aicina manus kolēģus no Attīstībai/Par! un visus Saeimas deputātus grozīt likumus, lai pilsonību Avenam atņemtu. Tas ir jāvērtē, un par to ir jārunā.
Protams, pats būtiskākais šobrīd ir, kā vien iespējams, palīdzēt Ukrainai. Kā daudzi šajās dienās ir norādījuši, tad Ukrainas tauta karo šobrīd arī par mums! Dievs, svētī Ukrainu!
* cilvēks, kas palīdzēja P. Avenam saņemt Latvijas pilsonību un pašlaik jūtas neērti pēc vairākas dienas ilgās publiskās pieminēšanas.
Publikācijas virsraksts ir Pietiek izvēlēts atbilstoši publikācijas saturam.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
