Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tuvojas Ziemassvētki, un ne tikai bērni, bet arī parādu jūgā nonākušie cer saņemt Ziemassvētku dāvanas. Gluži kā dāsna Sniegbaltīte tās dala Siguldas tiesas tiesnese Vallija Grebežniece, turklāt pēc principa “visas lozes pilnas”.

Lai gan jau pirms trim gadiem tika nolemts aizdomīgās darbībās pieķertajai Siguldas tiesnesei Vallijai Grebežniecei neuzticēt maksātnespējas lietas, tomēr jaunākā informācija liecina, ka viņa turpina savas nelikumīgās un aizdomīgās darbības, izdabājot iespējamiem krāpniekiem, lai tie panāktu sev vēlamus tiesas spriedumus.

Arvien jauni uzņēmumi turpina savas juridiskās adreses pārreģistrēt tādā veidā, lai lietas izskatīšana nonāktu tieši Siguldas tiesā, kur gluži kā Jēzus piedzimšanas brīnums šīs lietas nonāk pie bēdīgi slavenās tiesneses Vallijas Grebežnieces.

Atgādināšu, ka jau pirms trim gadiem Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secināja, ka kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Vallija Grebežniece maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmusi lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu.

Viens no skaļākajiem gadījumiem, kurā negodprātīgā rīcībā tika pieķerta Vallija Grebežniece, bija “Dobeles dzirnavnieka” mēģinājums no parādnieka – parādos iestigušās zemnieku saimniecības “Zemzari” – piedzīt par preci nesamaksātos 163 tūkstošus eiro.

Lielais graudu pārstrādātājs gaidīja, kad viņam parādu atdos, bet tad ar «Zemzariem» sāka notikt dīvainas lietas - visu saimniecības mantu un nekustamo īpašumu izpārdeva. Par jaunajiem īpašniekiem kļuva acīmredzami ar veco uzņēmumu saistīti cilvēki. Nomainījās arī «Zemzaru» juridiskā adrese, lai tiesāšanās notiktu tieši Siguldā. Tur maksātnespējas lietas skata viena tiesnese - Valija Grebežniece.

«Zemzari» vērsās pie viņas, tiesiskā aizsardzība tika apstiprināta, lai uzņēmums pats varētu izkulties no parādiem, taču šajā plānā bez «Dobeles dzirnavnieka» negaidīti bija uzradušies citi, lielāki aizdevēji. «Dobeles dzirnavniekam» radās aizdomas, ka tie ir fiktīvi, jo viens uzņēmums tikai tajā gadā bija dibināts, bet jau bija paspējis aizdot «Zemzariem», citam gada pārskats bija tikai par 2011.gadu, vēl cits bija izslēgts no PVN reģistra. Visas šīs shēmas rezultātā “Dobeles dzirnavnieks” no lielākā kreditora pēkšņi nonāca kādā 4. vai 5.vietā.

“Tiesnesei nebija dibināta iemesla konstatēt zemnieku saimniecības «Zemzari» tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna atbilstību Maksātnespējas likuma prasībām, jo šis atzinums nav nedz objektīvs, nedz patiess,” skaidri un gaiši teikts Augstākās tiesas nolēmumā.

Tāpat tieši Vallija Grebežniece lēma, ka bijušajam Latvijas Bankas prezidentam pienākas kompensācija no Latvijas Bankas par to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs piemēroja Ilmāram Rimšēvičam drošības līdzekli – liegumu ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. Tiesnese Vallija Grebežniece bija ļoti radoša. Viņa secināja, ka Ilmārs Rimšēvičs aptuveni gadu bijis dīkstāvē. Tas nozīmē – darbinieks ir bijis gatavs strādāt, bet darba devējs – banka – pienākumu veikšanu nav varējis nodrošināt. Tāpēc alga jāsaņem.

Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisijas secinājumā norādīts, ka Vallija Grebežniece no 2008. līdz 2014.gadam izskatījusi 1680 lietas, no tām 1360 civillietas. No desmit lietām, kas apskatītas, četrās konstatējamas nopietnas kļūdas, tajā skaitā trīs sistemātiski viena veida pārkāpumi.

Uzkrītoša ir tiesneses Vallijas Grebežnieces saikne ar maksātnespējas administratoru Andri Bērziņu. Tiesnese skatījusi kopā 13 ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesus un tiesiskās aizsardzības procesus, kurās administrators bija Andris Bērziņš, vēl vienā lietā administrators bija Agris Lūsis, kurš praktizēja vienā birojā ar Andri Bērziņu. Tieslietu padomes ekspertu komisija uzsver, ka nevar vērtē kā nejaušību apstākli, ka septiņās no 14 lietām TAP/ĀTAP parādnieks pirms pieteikuma sniegšanas bija mainījis juridisko adresi uz tādu, kas ir piekritīga Siguldas tiesai.

Eksperti uzsvēruši, ka vairākās lietās pieteicējam labvēlīgi nolēmumi pieņemti par katru cenu, pārkāpjot veselā saprāta robežas.

Jaunākā informācija liecina, ka joprojām ir parādos iestiguši uzņēmumi, kas par katru cenu mēģina nokļūt Vallijas Grebežnieces dāsnajās rokās. Tā SIA “Avelon Capital”, kad banka no tās sāka piedzīt nesamaksāto sešu miljonu eiro kredītu, aši vien no reālās atrašanās vietas Uriekstes ielā 3, Rīgā, kur atrodas tai piederošie zemesgabali, kā arī birojs, savu juridisko adresi pārcēla uz “Grietiņiem” Sējas novadā, lai tiesu lietas piekristu izskatīt Siguldas tiesā. Un, lai arī cik pārsteidzoši tas nebūtu, divas no lietām, kuru novilcināšana neļāva veikt piespiedu piedziņas darbus, nonāca tieši pie Vallijas Grebežnieces.

Tā kā “Avelon Capital” nebija pilnīgi nekādu argumentu, kādēļ tā drīkst parādu nemaksāt un piespiedu piedziņa būtu apturama, Vallijai Grebežniecei nācās rīkoties radoši, lai vismaz uz kādu laiku novilcinātu piespiedu piedziņu. Un radošais risinājums bija gana triviāls – viņa dažu dienu laikā pieņem lēmumu, ka līdz lietas izskatīšanai pēc būtības parādu piedziņas process ir apturams.

Lai gan likums nosaka, ka sūdzības par zvērinātu tiesu izpildītāju izskata 15 dienu laikā, Vallija Grebežniece pamanījās kopumā lietas izskatīšanu novilcināt par veseliem septiņiem mēnešiem. Lai gan prasītāja pārstāvja neierašanās uz tiesu nav nekāds pamats lietas izskatīšanas atlikšanai, tomēr, kad pats “Avelon Capital” paziņo, ka nevarēs ierasties tiesā, Vallija Grebežniece dāsni nākamo tiesas sēdi nozīmē tikai pēc trim mēnešiem. Likums skaidri nosaka, ka arī tad, ja prasītājs nav piedalījies tiesas sēdē, lietu drīkst izskatīt un prasītājam ir tiesības to pārsūdzēt. Tomēr šis likums pants Vallijai Grebežniecei neliedz nozīmēt tiesas sēdi mēnešiem vēlāk.

Tā kā pie tiesneses ir veselas divas “Avelon Capital” sūdzības, tad kopējais novilcināšanas laiks ir septiņi mēneši, kad tomēr viņa ir spiesta pieņemt “Avelon Capital” nelabvēlīgu lēmumu. Bet tikmēr laiks rit, un parādnieks var turpināt iekasēt naudu no saviem nomniekiem, veidot fiktīvas shēmas, lai nauda aizplūstu nezināmā virzienā, kā arī veikt radošas darbības, lai pie apvāršņa parādītos nepārprotami fiktīvs kreditors, kas ļaus bankas prasību padarīt mazāk nozīmīgu un liegt bankai iespēju ietekmēt uzņēmuma tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas procesu.

Ja vēl neesat paguvuši uzrakstīt vēstuli Santa Klausam uz Ziemeļpolu, tad varat droši adresēt vēstuli tiesnesei Vallijai Grebežniecei – Šveices iela 27, Sigulda LV 2150, Latvija.

Novērtē šo rakstu:

145
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi