Bēdīgi slavenais Zolitūdes būvnieks tagad vēlas izcirst pusotru simtu koku Ziepniekkalnā
Pietiek lasītāji21.10.2019.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Pilsonis
22.10.2019. 09:18»
...
Teorētiski zeme pieder Latvijas tautai,kādēļ jāmaksā par to kas jau tā pieder
Bauriem nekad nekas nav piederējjis. Bauriem var būt tikai ilūzija, ka viņiem kautkas pieder. Tā ir vēstures klasika.
Svololoču Centrs
21.10.2019. 19:36visas liepas Ļeņina ielā jau ir iznīcinājis, tāpēc tagad jāķeras ir klāt ciršanas darbiem sādžas nomalēs.
...
21.10.2019. 18:06»
bet
tas nebūt nenozīmē, ka būtu jānozāģē visi koki, lai izveidotu autostāvvietas
Tieši par to jau ir stāsts.
bet
21.10.2019. 17:27»
paardomas
Uz Grietiņu pavelkamies,bet ko darīt ar pašu lielāko CO2 avotu,pasaules okeāniem.Atkritumu kalni no šīs pavilkšanās arī nemazinās,tikai palielinās.Un būtiskākais ,ja nebūtu CO2 tad tas būtu jāizdomā,neviens augs neizaugtu
tas nebūt nenozīmē, ka būtu jānozāģē visi koki, lai izveidotu autostāvvietas....
paardomas
21.10.2019. 16:14»
voila
nu re, mēs pavelkamies uz zviedru Grietiņu, drīz liegsim arī malku kurināt, bet savu zaļo zeltu - skābekļa avotu ķēzam ārā, kur un kā tik mākam
Uz Grietiņu pavelkamies,bet ko darīt ar pašu lielāko CO2 avotu,pasaules okeāniem.Atkritumu kalni no šīs pavilkšanās arī nemazinās,tikai palielinās.Un būtiskākais ,ja nebūtu CO2 tad tas būtu jāizdomā,neviens augs neizaugtu.
voila
21.10.2019. 15:58nu re, mēs pavelkamies uz zviedru Grietiņu, drīz liegsim arī malku kurināt, bet savu zaļo zeltu - skābekļa avotu ķēzam ārā, kur un kā tik mākam..
riebekle
21.10.2019. 15:42Ka tikai visu iznīdēt, izcirst un tā tālāk, lai lielie monstri varētu atkal noraut baigo piķi.Cik ilgi tas turpināsies? Kad būs saprašana ka koki palīdz ļautiņiem ar skābekli.Piekrītu ka vajag apsekot tos, ja tiešām ir problēma tad būtu arī jārīkojās.Kad vienreiz iznīdēs tos naudas ierāvējus?Sāp sirds ko nodara tie svoloči?Programma par iedzīvotāju iznīdēšanu iet pilnā sparā.Skumji
Latvis
21.10.2019. 14:34»
jautaajums
Ko nozīmē veci koki?Ja nu vienīgi koki ir slimi un apdraud cilvēku veselību un dzīvību,savādāk par veciem kokiem ir tikai jāpriecājas,tie neizaug pat desmit gados,kā krūmi
Pabraukā pa Ziepniekkalna mazajām ieliņām, tad sapratīsi. Lai vecie koki būtu veseli tie ir jākopj-- jāizgriež nokaltušie zari, jāmiglo, kas pirmkārt attiecas uz visiem Rīgas kastaņiem. Tā ka tas netiek darīts, tad atliekt izcirst, jo pilsēta nav mež. Zem tiem lielajiem kokiem braukā mašīnas, staigā cilvēki un arī negaisa laikā, bet uz mežā negaisā neviens neiet.
jautaajums
21.10.2019. 13:44»
Latvis
Ziepniekkalns aizaudzis kā mež, lai cērt vecos kokus. Tikai tiem Zolitūdes "meistariem", cirvi gan nevajadzētu dot, ka nenosit kādu garāmgājēju
Ko nozīmē veci koki?Ja nu vienīgi koki ir slimi un apdraud cilvēku veselību un dzīvību,savādāk par veciem kokiem ir tikai jāpriecājas,tie neizaug pat desmit gados,kā krūmi.
Uldis
21.10.2019. 13:41»
...
Teorētiski zeme pieder Latvijas tautai,kādēļ jāmaksā par to kas jau tā pieder
No rakstā pievienotās atsauces: "zemes īpašnieks – Rīgas pilsētas pašvaldība, Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudze."
Par Vecticībniekiem nezinu, bet pašvaldību kādu ievēlējām, tāda ir.
Latvis
21.10.2019. 13:36Ziepniekkalns aizaudzis kā mež, lai cērt vecos kokus. Tikai tiem Zolitūdes "meistariem", cirvi gan nevajadzētu dot, ka nenosit kādu garāmgājēju.
...
21.10.2019. 12:39»
Uldis
Kam pieder zeme? Lai iedzīvotāji sametas un nopērk to zemes gabalu
Teorētiski zeme pieder Latvijas tautai,kādēļ jāmaksā par to kas jau tā pieder.
Uldis
21.10.2019. 12:37»
paardomas
iedzīvotāji gatavojas iesniegt Rīgas Domē iebildumus pret
Kam pieder zeme? Lai iedzīvotāji sametas un nopērk to zemes gabalu.
paardomas
21.10.2019. 11:16 iedzīvotāji gatavojas iesniegt Rīgas Domē iebildumus pret...
Te jau sākas gigantisks absurds,varnešiem būtu jāvēršas pie iedzīvotājiem pēc atļaujas,jo varneši pārstāvot iedzīvotāju intereses.Vai arī nepārstāv iedzīvotāju intereses?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
