Bēdīgi slavenā ZZS Caunes darbībā un bezdarbībā konstatēta virkne pārkāpumu
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija05.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP!) atkārtoti pieprasījis paskaidrojumus Jelgavas novada pašvaldības priekšsēdētājam Ziedonim Caunem par vairākkārtīgiem un sistemātiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem un domes darba organizācijas neatbilstību normatīvo aktu prasībām. Tāpat ministrija akcentē, ka iepriekš saņemtajos paskaidrojumos gūts apstiprinājums jau agrāk konstatētajiem pārkāpumiem, turklāt vairākos iepriekš uzdotos jautājumos skaidrojumi nav sniegti pēc būtības vai nav sniegti vispār.
Domes darbu vada domes priekšsēdētājs, bet Jelgavas novada domes priekšsēdētāja rīcībā saskatāma izvairīšanās no šā pienākuma, kas savukārt nelabvēlīgi ietekmē domes darba nepārtrauktību un lemtspēju. Ministrija konstatējusi deputātu tiesību ierobežošanu, apdraudot iespēju pilnvērtīgi pārstāvēt pašvaldības teritorijā dzīvojošos iedzīvotājus, tādējādi veicinot sabiedrības neuzticēšanos gan pieņemtajiem lēmumiem, gan pašai pašvaldībai.
Tāpat ministrija pašvaldības darbā saskata labas pārvaldības principa ievērošanas pārkāpumus. Ministrijai nav pārliecības par racionālu un lietderīgu pašvaldības kustamās un nekustamās mantas apsaimniekošanu, kā arī fiksēti citi iespējami pārkāpumi. Ņemot vērā iepriekš minēto un īstenojot pašvaldību pārraudzības funkciju, esmu pieprasījis paskaidrojumus, kas rakstiski iesniedzami septiņu dienu laikā."
Piemēram, pašvaldība nav ņēmusi vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norādījumus attiecībā uz domes sēžu rīkošanu, turklāt domes priekšsēdētājs ierobežojis deputātu tiesības pilnvērtīgi iepazīties ar ārkārtas domes sēdes materiāliem. Tāpat pašvaldības priekšsēdētājs vairākkārt nav ievērojis noteikto domes sēžu un lēmumu pieņemšanas procesuālo kārtību.
Priekšsēdētājs pametis kārtējo domes sēdi, ignorējot klātesošo deputātu norādes uz kvoruma esamību, savukārt paskaidrojumus par šo situāciju ministrijā normatīvo aktu noteiktajā kārtībā nav sniedzis. Tāpat VARAM atkārtoti pieprasa paskaidrojumus par nelikumīgo lēmumu, ar kuru izpilddirektora vietnieci juridiskajos jautājumos pašvaldība aizvietoja ārpakalpojuma sniedzējs.
Iepriekš par šo jautājumu saņemtie paskaidrojumi liecina, ka, iespējams, komersantam ir tikusi uzdota tāda valsts pārvaldes uzdevuma veikšana, ko likums aizliedz deleģēt privātpersonai. Ministrija arī konstatē, ka pašvaldības ārkārtas sēdē pieņemtais lēmums par juridisko pakalpojumu līguma izbeigšanu nav pienācīgi izpildīts, turklāt tā izpildē nav ievērots likums "Par pašvaldībām".
Pašvaldība nav arī sagatavojusi ministrijas pieprasīto izvērtējumu par pašvaldībai nodarītiem zaudējumiem saistībā ar juridiskā nodrošinājuma pakalpojuma kvalitātes un apmēra kontroli. Ministrija atgādina, ka domes priekšsēdētājs ir atbildīgs par tiesiskas domes darbības nodrošināšanu un par pašvaldībai nodarīto zaudējumu izvērtēšanas un atlīdzināšanas pieprasīšanu iekļaušanu izskatīšanai domes sēdē.
VARAM, reaģējot uz decembra nogalē saņemtajiem pašvaldības domes deputātu iesniegumiem, secina, ka domes komiteju un sēžu darba organizācijas kārtība neatbilst normatīvo aktu prasībām. Domes priekšsēdētājs pretēji normatīvajos aktos norādītajai kārtībai nav sasaucis domes ārkārtas sēdi pēc atbilstoša deputātu pieprasījuma saņemšanas savukārt kārtējās sēdes darba kārtībā nav iekļāvis jautājumu par domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no ieņemamā amata. VARAM, iepazīstoties ar kārtējās domes sēdes darba kārtību, konstatē, ka jautājums par domes priekšsēdētāja atbrīvošanu tajā nav iekļauts un ir pārkāptas likumā "Par pašvaldībām" noteiktās prasības.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 93. panta otro daļu, ministrs Artūrs Toms Plešs pieprasa iesniegt rakstveida paskaidrojumu par pieprasījumā minētajiem pārkāpumiem.
Red.piez. Šodien Jelgavas novada domes deputātu vairākums atcēla Z. Cauni no domes priekšsēdētāja amata.
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
