Bēdīgi slavenā ZZS Caunes darbībā un bezdarbībā konstatēta virkne pārkāpumu
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija05.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP!) atkārtoti pieprasījis paskaidrojumus Jelgavas novada pašvaldības priekšsēdētājam Ziedonim Caunem par vairākkārtīgiem un sistemātiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem un domes darba organizācijas neatbilstību normatīvo aktu prasībām. Tāpat ministrija akcentē, ka iepriekš saņemtajos paskaidrojumos gūts apstiprinājums jau agrāk konstatētajiem pārkāpumiem, turklāt vairākos iepriekš uzdotos jautājumos skaidrojumi nav sniegti pēc būtības vai nav sniegti vispār.
Domes darbu vada domes priekšsēdētājs, bet Jelgavas novada domes priekšsēdētāja rīcībā saskatāma izvairīšanās no šā pienākuma, kas savukārt nelabvēlīgi ietekmē domes darba nepārtrauktību un lemtspēju. Ministrija konstatējusi deputātu tiesību ierobežošanu, apdraudot iespēju pilnvērtīgi pārstāvēt pašvaldības teritorijā dzīvojošos iedzīvotājus, tādējādi veicinot sabiedrības neuzticēšanos gan pieņemtajiem lēmumiem, gan pašai pašvaldībai.
Tāpat ministrija pašvaldības darbā saskata labas pārvaldības principa ievērošanas pārkāpumus. Ministrijai nav pārliecības par racionālu un lietderīgu pašvaldības kustamās un nekustamās mantas apsaimniekošanu, kā arī fiksēti citi iespējami pārkāpumi. Ņemot vērā iepriekš minēto un īstenojot pašvaldību pārraudzības funkciju, esmu pieprasījis paskaidrojumus, kas rakstiski iesniedzami septiņu dienu laikā."
Piemēram, pašvaldība nav ņēmusi vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norādījumus attiecībā uz domes sēžu rīkošanu, turklāt domes priekšsēdētājs ierobežojis deputātu tiesības pilnvērtīgi iepazīties ar ārkārtas domes sēdes materiāliem. Tāpat pašvaldības priekšsēdētājs vairākkārt nav ievērojis noteikto domes sēžu un lēmumu pieņemšanas procesuālo kārtību.
Priekšsēdētājs pametis kārtējo domes sēdi, ignorējot klātesošo deputātu norādes uz kvoruma esamību, savukārt paskaidrojumus par šo situāciju ministrijā normatīvo aktu noteiktajā kārtībā nav sniedzis. Tāpat VARAM atkārtoti pieprasa paskaidrojumus par nelikumīgo lēmumu, ar kuru izpilddirektora vietnieci juridiskajos jautājumos pašvaldība aizvietoja ārpakalpojuma sniedzējs.
Iepriekš par šo jautājumu saņemtie paskaidrojumi liecina, ka, iespējams, komersantam ir tikusi uzdota tāda valsts pārvaldes uzdevuma veikšana, ko likums aizliedz deleģēt privātpersonai. Ministrija arī konstatē, ka pašvaldības ārkārtas sēdē pieņemtais lēmums par juridisko pakalpojumu līguma izbeigšanu nav pienācīgi izpildīts, turklāt tā izpildē nav ievērots likums "Par pašvaldībām".
Pašvaldība nav arī sagatavojusi ministrijas pieprasīto izvērtējumu par pašvaldībai nodarītiem zaudējumiem saistībā ar juridiskā nodrošinājuma pakalpojuma kvalitātes un apmēra kontroli. Ministrija atgādina, ka domes priekšsēdētājs ir atbildīgs par tiesiskas domes darbības nodrošināšanu un par pašvaldībai nodarīto zaudējumu izvērtēšanas un atlīdzināšanas pieprasīšanu iekļaušanu izskatīšanai domes sēdē.
VARAM, reaģējot uz decembra nogalē saņemtajiem pašvaldības domes deputātu iesniegumiem, secina, ka domes komiteju un sēžu darba organizācijas kārtība neatbilst normatīvo aktu prasībām. Domes priekšsēdētājs pretēji normatīvajos aktos norādītajai kārtībai nav sasaucis domes ārkārtas sēdi pēc atbilstoša deputātu pieprasījuma saņemšanas savukārt kārtējās sēdes darba kārtībā nav iekļāvis jautājumu par domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no ieņemamā amata. VARAM, iepazīstoties ar kārtējās domes sēdes darba kārtību, konstatē, ka jautājums par domes priekšsēdētāja atbrīvošanu tajā nav iekļauts un ir pārkāptas likumā "Par pašvaldībām" noteiktās prasības.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 93. panta otro daļu, ministrs Artūrs Toms Plešs pieprasa iesniegt rakstveida paskaidrojumu par pieprasījumā minētajiem pārkāpumiem.
Red.piez. Šodien Jelgavas novada domes deputātu vairākums atcēla Z. Cauni no domes priekšsēdētāja amata.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
