Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bažās par skandalozā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības prāvas iznākumu tiesā Jura Stukāna vadītā prokuratūra, kas arī iepriekš šīs lietas sakarā bijusi publiski ārkārtīgi aktīva, nu ir ķērusies pie tukša PR metodēm un meliem: virsprokurors Armīns Meisters, kas, starp citu, zināms kā viens no kolaboranta Romualda Vonsoviča labākajiem pārpalikušajiem „draugiem” prokuratūrā, sniedzis interviju žurnālam „Klubs” un līdz ar savu nopelnu izklāstu norādījis uz pretdarbību un „spiedienu”, ko izdarot portāls pietiek.com. Šādi A. Meisters novērtējis to, ka pietiek.com „atļāvies” publicēt apsūdzību, kas uzrādīta uzņēmējam Mihailam Uļmanam, un citus krimināllietas dokumentus.

Šis ir fragments no žurnāla publicētās intervijas ar virsprokuroru A. Meisteru:

„- Uz jums tika izdarīts spiediens?

- Tas tiek izdarīts joprojām, Kaut vai, piemēram, ar it kā likumīgu, cēlu mērķi apstrīdēt jebkādu manu rīcību, iesniedzot sūdzības augstākām amatpersonām, organizējot pasūtījuma rakstus, publikācijas, vācot informāciju par manu vēsturi un tamlīdzīgi. Fonā tas viss notiek.

- Kur šis publikācijas parādās?

- Piemēram, pietiek.com un tā tālāk.”

Šajā situācijā pietiek.com uzskata par nepieciešamu vēlreiz pārpublicēt rakstus, ko portāls veltījis šai tēmai un kuri uzskatāmi parāda – kas tieši prokuratūras ieskatā ir „spiediens” M. Bunkus lietas ietvaros un kāda informācija ir šķitusi J. Stukāna vadītajai prokuratūrai tik nepatīkama.

Policijas dokuments: Uļmans ar Babenko Bunkus slepkavību pasūtīja nezin kur, nezin kad, nezin kādā formā un bez pierādījumiem

28.12.2022.

Lai gan Valsts policija un prokuratūra publiski par Mārtiņa Bunkus slepkavību publiski izsakās tā, it kā visi nozieguma pasūtīšanas, organizēšanas un paveikšanas posmi būtu noskaidroti un pierādīti, patiesā aina ir cita: Pietiek rīcībā ir nonācis līdz šim no sabiedrības slēptais lēmums par uzņēmēja Mihaila Uļmana atzīšanu par aizdomās turēto šīs krimināllietas ietvaros, un šī dokumenta saturs rada nopietnas šaubas par policijas publiskās versijas pamatotību un pierādījumiem šajā lietā. Turklāt vēl nozīmīgāks varētu būt avots, no kura šis dokuments ir iegūts, - pašlaik ASV ir sākta tiesvedība par pierādījumu iegūšanu, kas var radīt nopietnas problēmas M. Bunkus biznesā izmantotajām un līdzdalīgajām personām, iespējams, arī politisko aprindu pārstāvjiem.

8. decembrī Valsts policija un prokuratūra paziņoja, ka maksātnespējas administratora un advokāta M. Bunkus slepkavības lietā esot gūta skaidra aina par nozieguma apstākļiem un iesaistītajām personām, tostarp lomu sadali – no pasūtītāja līdz slepkavības organizatoram un izpildītājam, līdz ar ko M. Uļmanam un Aleksandram Babenko celtas apsūdzības par uzkūdīšanu jeb slepkavības pasūtīšanu, bet A. Babenko – arī par slepkavības atbalstīšanu.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Aldis Lasmanis, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters un Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska speciāli sarīkotā preses konferencē diezgan detalizēti aprakstīja izmeklēšanā noskaidroto par slepkavības organizēšanu un tās norisi, kā arī par iepriekš neizdevušos slepkavības mēģinājumu.

Taču viegli pamanāma bija prokuratūras un policijas pārstāvju atturība visā, kas saistīts ar slepkavības pasūtīšanu un tās uzkūdītāju motīviem. „Izmeklētāji secinājuši, ka slepkavības motīvs bija nepatika pret administratoru, viņam pildot savus profesionālos pienākumus. "Tāds arī motīvs. Radās nepatika, kā cilvēks veica savus profesionālos pienākumus, tāpēc izlemts par personas likvidēšanu," norādīja A. Lasmanis,” – tā preses konferencē pausto atstāstīja aģentūra LETA. Netika atklāts pat tas, vai šis „nepatikas” motīvs saistīts ar SIA „Rego Trade” maksātnespējas lietu, kurā M. Bunkus bija maksātnespējas administrators.

Iepazīstoties ar Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 1.nodaļas galvenā inspektora Oļega Koļcova šā gada 28. septembrī parakstīto „lēmumu par personas atzīšanu par aizdomās turēto”, šī nerunīguma iemesli kļūst skaidrāki. Astoņas lappuses garajā dokumentā ir ļoti detalizēti aprakstīts tas, kā tieši notikusi gatavošanās M. Bunkus nogalināšanai, kā izvēlēti un kur piešauti šaujamieroči, kā izvēlēti transportlīdzekļi un kā notikusi pati slepkavība.

Taču, cik detalizēta un apjomīga ir noslepkavošanas daļa, tik izplūdusi, nekonkrēta un īsa ir lēmuma daļa, kas veltīta tam, kā policijas un prokuratūras ieskatā notikusi uzkūdīšana uz slepkavību un tās pasūtīšana.

Lai gan slepkavības laikā visas tiesvedības jau bija faktiski beigušās, tas nav traucējis Valsts policijai uzturēt viedokli, ka „Mihailam Uļmanam kā MSIA “Rego Trade”, reģ.Nr. 40003795847 bijušajam valdes loceklim radās nepatika pret MSIA “Rego Trade” maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunkus, tas ir, saistībā ar viņa profesionālo pienākumu izpildi maksātnespējas procesā”, tajā skaitā ceļot prasības par zaudējumu piedziņu pret M.Uļmanu”.

Taču par to, kad tieši un kā tieši šī nepatika policijas ieskatā pāraugusi slepkavības pasūtīšanā, izmeklēšanai, spriežot pēc lēmuma, neko konkrētu nav izdevies noskaidrot. „Pirmstiesas kriminālprocesā konkrēti nenoskaidrotā laikā, līdz 2016. gada 27.septembrim M.Uļmanam radās nodoms par M.Bunkus tīšu prettiesisku nonāvēšanu (slepkavību), par ko M.Uļmans informēja Aleksandru Babenko,” teikts lēmumā par aizdomās turētā statusa noteikšanu. Taču, kur tieši un kā tieši notikusi šī informēšana, noskaidrots nekas nav.

Lēmumā par aizdomās turētā statusu noteikšanu M. Uļmanam tālāk ir minēts, ka, „lai īstenotu savu noziedzīgo nodomu”, viņš un A.Babenko esot „vienojušies ar paziņu”, ka tas „organizēs M.Bunkus slepkavību, tādējādi uzkūdot personu organizēt noziedzīgu nodarījumu mantkārīgā nolūkā” un „apsolot par to atlīdzību 100 000 EUR organizētajam un 200 000 EUR izpildītājiem”.

Taču šim aprakstam ir divi defekti – pirmkārt, šī vienošanās notikusi „pirmstiesas kriminālprocesā konkrēti nenoskaidrotā vietā un laikā”, līdz ar ko ir skaidrs, ka nekādu drošu pierādījumu tam nav. Otrkārt, pret pašu organizētāju – policijas versijā – „kriminālprocess izbeigts sakarā ar viņa nāvi”. Kas nozīmē – nekādu organizētāja liecību nav un nebūs.

Nākamajās 24 lēmuma rindkopās nekādas M. Uļmana un A. Babenko darbības vispār nav pieminētas un arī pēc tam pieminēts tikai tas, ka „2017. gadā, precīzi nenoskaidrotā laikā” - kas nozīmē, ka nekādu video vai audio ierakstu jau atkal nav –, pie ofisa “MONO” Rīgā, Katlakalna ielā 1 A.Babenko esot saticies ar tagad jau mirušo organizētāju, kuram „nodeva aploksni ar naudas līdzekļiem 10 000 EUR apmērā, tādējādi apzināti atbalstot un veicinot nozieguma izdarīšanu”.

Šim pieminējumam atkal seko 12 rindkopas, kurās aprakstīts, kā noticis noziegums, kur un kā trāpījušas lodes, ko tālāk darījis slepkavības veicējs, - bet jau atkal nav ne reizi pieminēts ne M. Uļmans, ne A. Babenko.

Ar to arī astoņas lappuses garais dokuments beidzas. Neko konkrētu neminot par to, kur, kā un ar kādu tieši nodomu M. Uļmans uzkūdījis un pasūtījis slepkavību, izmeklētājs dokumentu nobeidz ar slēdzienu: „Ar savām darbībām M.Uļmans uzkūdīja izdarīt sevišķi smagu noziegumu, par kuru atbildība ir paredzēta Krimināllikuma 20. panta trešajā daļā, 118. panta 1. un 5.punktos.

Ņemot vērā augstākminēto un vadoties pēc Kriminālprocesa likuma 65.p., 318.p., 398.1.p.1.d. un 3,d., - nolēma: atzīt Mihailu Uļmanu, personas kods 120653-XXXXX, par aizdomās turēto.”

„Šī ir klasiska „Stukāna prokuratūras” izpausme, jaunā ģenerālprokurora vadībā prokuratūra aizvien biežāk pieļauj izmeklēšanas brāķi un pat to veicina. Tiek šā tā saļepināta lieta, tiešu pierādījumu nav, ir aizdomas un „pierādījumu kopums”, ar kuru tad prokurors dodas uz tiesu, un tur – kā paveiksies, tā paveiksies. Ne policija, ne prokuratūra ne ar ko neriskē. Vai esat dzirdējuši par kādu gadījumu, kad kāda policijas vai prokuratūras amatpersona būtu saukta pie atbildības par nolaidību, tendenciozu izmeklēšanu vai savu versiju uzdošanu par pierādījumiem?” Pietiek šī dokumenta saturu un dīvainības tajā komentē kāds izbijis prokurors, kas saprotamu iemeslu dēļ nevēlas publicitāti šai sakarā.

Iespējams, ka jau drīz Pietiek publicēs arī vienu vai vairākus apsūdzības rakstus šajā lietā, kā arī varēs informēt par tiesvedības virzību ASV par pierādījumu iegūšanu, kas, kā minēts, var radīt nopietnas problēmas M. Bunkus biznesā izmantotajām un līdzdalīgajām personām, iespējams, arī politisko aprindu pārstāvjiem.

Detalizēti aprakstīta Bunkus slepkavības sagatavošana un norise, bet nav nekādu faktu par tās pasūtīšanu un uzkūdīšanu: publicējam pilnu lēmumu par aizdomās turētā statusu

02.01.2023.

Lai gan Valsts policija un prokuratūra publiski par maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību publiski izsakās tā, it kā visi nozieguma pasūtīšanas, organizēšanas un paveikšanas posmi būtu noskaidroti un pierādīti, patiesā aina ir cita: Pietiek šodien publicē līdz šim no sabiedrības slēpto lēmumu par uzņēmēja Mihaila Uļmana atzīšanu par aizdomās turēto šīs krimināllietas ietvaros, un šī dokumenta saturs rada nopietnas šaubas par policijas publiskās versijas pamatotību un pierādījumiem šajā lietā: tajā detalizēti aprakstīta M. Bunkus slepkavības sagatavošana un norise, bet nav nekādu faktu par tās pasūtīšanu un uzkūdīšanu

Kā jau informēts, pagājušā gada 8. decembrī Valsts policija un prokuratūra paziņoja, ka M. Bunkus slepkavības lietā esot gūta skaidra aina par nozieguma apstākļiem un iesaistītajām personām, tostarp lomu sadali – no pasūtītāja līdz slepkavības organizatoram un izpildītājam, līdz ar ko M. Uļmanam un Aleksandram Babenko celtas apsūdzības par uzkūdīšanu jeb slepkavības pasūtīšanu, bet A. Babenko – arī par slepkavības atbalstīšanu.

Taču astoņas lappuses garajā Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 1.nodaļas galvenā inspektora Oļega Koļcova pagājušā gada 28. septembrī parakstītajā lēmumā par personas atzīšanu par aizdomās turēto ir ļoti detalizēti aprakstīts tas, kā tieši notikusi gatavošanās M. Bunkus nogalināšanai, kā izvēlēti un kur piešauti šaujamieroči, kā izvēlēti transportlīdzekļi un kā notikusi pati slepkavība, bet nav faktiski nekādu faktu par to, kā policijas un prokuratūras ieskatā notikusi uzkūdīšana uz slepkavību un tās pasūtīšana.

Lai gan slepkavības laikā visas tiesvedības jau bija faktiski beigušās, tas nav traucējis Valsts policijai uzturēt viedokli, ka „Mihailam Uļmanam kā MSIA “Rego Trade”, reģ.Nr. 40003795847 bijušajam valdes loceklim radās nepatika pret MSIA “Rego Trade” maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunkus, tas ir, saistībā ar viņa profesionālo pienākumu izpildi maksātnespējas procesā”, tajā skaitā ceļot prasības par zaudējumu piedziņu pret M.Uļmanu”.

Taču par to, kad tieši un kā tieši šī nepatika policijas ieskatā pāraugusi slepkavības pasūtīšanā, izmeklēšanai, spriežot pēc lēmuma, neko konkrētu nav izdevies noskaidrot. „Pirmstiesas kriminālprocesā konkrēti nenoskaidrotā laikā, līdz 2016. gada 27.septembrim M.Uļmanam radās nodoms par M.Bunkus tīšu prettiesisku nonāvēšanu (slepkavību), par ko M.Uļmans informēja Aleksandru Babenko,” teikts lēmumā par aizdomās turētā statusa noteikšanu. Taču, kur tieši un kā tieši notikusi šī informēšana, noskaidrots nekas nav.

Lēmumā par aizdomās turētā statusu noteikšanu M. Uļmanam tālāk ir minēts, ka, „lai īstenotu savu noziedzīgo nodomu”, viņš un A.Babenko esot „vienojušies ar paziņu”, ka tas „organizēs M.Bunkus slepkavību, tādējādi uzkūdot personu organizēt noziedzīgu nodarījumu mantkārīgā nolūkā” un „apsolot par to atlīdzību 100 000 EUR organizētajam un 200 000 EUR izpildītājiem”. Taču šim aprakstam ir divi defekti – pirmkārt, šī vienošanās notikusi „pirmstiesas kriminālprocesā konkrēti nenoskaidrotā vietā un laikā”, līdz ar ko ir skaidrs, ka nekādu drošu pierādījumu tam nav. Otrkārt, pret pašu organizētāju – policijas versijā – „kriminālprocess izbeigts sakarā ar viņa nāvi”. Kas nozīmē – nekādu organizētāja liecību nav un nebūs.

Nākamajās 24 lēmuma rindkopās nekādas M. Uļmana un A. Babenko darbības vispār nav pieminētas un arī pēc tam pieminēts tikai tas, ka „2017. gadā, precīzi nenoskaidrotā laikā” - kas nozīmē, ka nekādu video vai audio ierakstu jau atkal nav –, pie ofisa “MONO” Rīgā, Katlakalna ielā 1 A.Babenko esot saticies ar tagad jau mirušo organizētāju, kuram „nodeva aploksni ar naudas līdzekļiem 10 000 EUR apmērā, tādējādi apzināti atbalstot un veicinot nozieguma izdarīšanu”.

Šim pieminējumam atkal seko 12 rindkopas, kurās aprakstīts, kā noticis noziegums, kur un kā trāpījušas lodes, ko tālāk darījis slepkavības veicējs, - bet jau atkal nav ne reizi pieminēts ne M. Uļmans, ne A. Babenko.

Ar to arī astoņas lappuses garais dokuments beidzas. Neko konkrētu neminot par to, kur, kā un ar kādu tieši nodomu M. Uļmans uzkūdījis un pasūtījis slepkavību, izmeklētājs dokumentu nobeidz ar slēdzienu: „Ar savām darbībām M.Uļmans uzkūdīja izdarīt sevišķi smagu noziegumu, par kuru atbildība ir paredzēta Krimināllikuma 20. panta trešajā daļā, 118. panta 1. un 5.punktos. Ņemot vērā augstākminēto un vadoties pēc Kriminālprocesa likuma 65.p., 318.p., 398.1.p.1.d. un 3,d., - nolēma: atzīt Mihailu Uļmanu, personas kods 120653-XXXXX, par aizdomās turēto.”

„Šī ir klasiska „Stukāna prokuratūras” izpausme, jaunā ģenerālprokurora vadībā prokuratūra aizvien biežāk pieļauj izmeklēšanas brāķi un pat to veicina. Tiek šā tā saļepināta lieta, tiešu pierādījumu nav, ir aizdomas un „pierādījumu kopums”, ar kuru tad prokurors dodas uz tiesu, un tur – kā paveiksies, tā paveiksies. Ne policija, ne prokuratūra ne ar ko neriskē. Vai esat dzirdējuši par kādu gadījumu, kad kāda policijas vai prokuratūras amatpersona būtu saukta pie atbildības par nolaidību, tendenciozu izmeklēšanu vai savu versiju uzdošanu par pierādījumiem?” Pietiek šī dokumenta saturu un dīvainības tajā komentē kāds izbijis prokurors, kas saprotamu iemeslu dēļ nevēlas publicitāti šai sakarā.

Uļmana apsūdzība nokopēta no lēmuma par aizdomās turētā statusu: arī apsūdzībā nav nekā konkrēta par Bunkus slepkavības uzkūdīšanu un pasūtīšanu

08.01.2023.

Pietiek rīcībā ir nonākusi līdz šim no sabiedrības slēptā apsūdzība, kas uzņēmējam Mihailam Uļmanam celta par uzkūdīšanu uz maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību, un izrādās, ka šis dokuments, ko šodien publicējam pilnībā, ir faktiski nokopēts no jau iepriekš publiskotā lēmuma par aizdomās turētā statusu M. Uļmanam, - arī tajā nav nekādu konkrētu faktu par M. Bunkus slepkavības pasūtīšanu.

8. decembrī Valsts policija un prokuratūra paziņoja, ka maksātnespējas administratora un advokāta M. Bunkus slepkavības lietā esot gūta skaidra aina par nozieguma apstākļiem un iesaistītajām personām, tostarp lomu sadali – no pasūtītāja līdz slepkavības organizatoram un izpildītājam, līdz ar ko M. Uļmanam un Aleksandram Babenko celtas apsūdzības par uzkūdīšanu jeb slepkavības pasūtīšanu, bet A. Babenko – arī par slepkavības atbalstīšanu.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Aldis Lasmanis, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters un Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska speciāli sarīkotā preses konferencē diezgan detalizēti aprakstīja izmeklēšanā noskaidroto par slepkavības organizēšanu un tās norisi, kā arī par iepriekš neizdevušos slepkavības mēģinājumu.

Taču viegli pamanāma bija prokuratūras un policijas pārstāvju atturība visā, kas saistīts ar slepkavības pasūtīšanu un tās uzkūdītāju motīviem. „Izmeklētāji secinājuši, ka slepkavības motīvs bija nepatika pret administratoru, viņam pildot savus profesionālos pienākumus. "Tāds arī motīvs. Radās nepatika, kā cilvēks veica savus profesionālos pienākumus, tāpēc izlemts par personas likvidēšanu," norādīja A. Lasmanis,” – tā preses konferencē pausto atstāstīja aģentūra LETA. Netika atklāts pat tas, vai šis „nepatikas” motīvs saistīts ar SIA „Rego Trade” maksātnespējas lietu, kurā M. Bunkus bija maksātnespējas administrators.

Iepazīstoties ar Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 1.nodaļas galvenā inspektora Oļega Koļcova šā gada 28. septembrī parakstīto „lēmumu par personas atzīšanu par aizdomās turēto”, šī nerunīguma iemesli kļūst skaidrāki. Astoņas lappuses garajā dokumentā ir ļoti detalizēti aprakstīts tas, kā tieši notikusi gatavošanās M. Bunkus nogalināšanai, kā izvēlēti un kur piešauti šaujamieroči, kā izvēlēti transportlīdzekļi un kā notikusi pati slepkavība.

Taču, cik detalizēta un apjomīga ir noslepkavošanas daļa, tik izplūdusi, nekonkrēta un īsa ir lēmuma daļa, kas veltīta tam, kā policijas un prokuratūras ieskatā notikusi uzkūdīšana uz slepkavību un tās pasūtīšana.

Lai gan slepkavības laikā visas tiesvedības jau bija faktiski beigušās, tas nav traucējis Valsts policijai uzturēt viedokli, ka „Mihailam Uļmanam kā MSIA “Rego Trade”, reģ.Nr. 40003795847 bijušajam valdes loceklim radās nepatika pret MSIA “Rego Trade” maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunkus, tas ir, saistībā ar viņa profesionālo pienākumu izpildi maksātnespējas procesā”, tajā skaitā ceļot prasības par zaudējumu piedziņu pret M.Uļmanu”.

Taču par to, kad tieši un kā tieši šī nepatika policijas ieskatā pāraugusi slepkavības pasūtīšanā, izmeklēšanai, spriežot pēc lēmuma, neko konkrētu nav izdevies noskaidrot. „Pirmstiesas kriminālprocesā konkrēti nenoskaidrotā laikā, līdz 2016. gada 27.septembrim M.Uļmanam radās nodoms par M.Bunkus tīšu prettiesisku nonāvēšanu (slepkavību), par ko M.Uļmans informēja Aleksandru Babenko,” teikts lēmumā par aizdomās turētā statusa noteikšanu. Taču, kur tieši un kā tieši notikusi šī informēšana, noskaidrots nekas nav.

Lēmumā par aizdomās turētā statusu noteikšanu M. Uļmanam tālāk ir minēts, ka, „lai īstenotu savu noziedzīgo nodomu”, viņš un A.Babenko esot „vienojušies ar paziņu”, ka tas „organizēs M.Bunkus slepkavību, tādējādi uzkūdot personu organizēt noziedzīgu nodarījumu mantkārīgā nolūkā” un „apsolot par to atlīdzību 100 000 EUR organizētajam un 200 000 EUR izpildītājiem”.

Taču šim aprakstam ir divi defekti – pirmkārt, šī vienošanās notikusi „pirmstiesas kriminālprocesā konkrēti nenoskaidrotā vietā un laikā”, līdz ar ko ir skaidrs, ka nekādu drošu pierādījumu tam nav. Otrkārt, pret pašu organizētāju – policijas versijā – „kriminālprocess izbeigts sakarā ar viņa nāvi”. Kas nozīmē – nekādu organizētāja liecību nav un nebūs.

Nākamajās 24 lēmuma rindkopās nekādas M. Uļmana un A. Babenko darbības vispār nav pieminētas un arī pēc tam pieminēts tikai tas, ka „2017. gadā, precīzi nenoskaidrotā laikā” - kas nozīmē, ka nekādu video vai audio ierakstu jau atkal nav –, pie ofisa “MONO” Rīgā, Katlakalna ielā 1 A.Babenko esot saticies ar tagad jau mirušo organizētāju, kuram „nodeva aploksni ar naudas līdzekļiem 10 000 EUR apmērā, tādējādi apzināti atbalstot un veicinot nozieguma izdarīšanu”.

Šim pieminējumam atkal seko 12 rindkopas, kurās aprakstīts, kā noticis noziegums, kur un kā trāpījušas lodes, ko tālāk darījis slepkavības veicējs, - bet jau atkal nav ne reizi pieminēts ne M. Uļmans, ne A. Babenko.

Ar to arī astoņas lappuses garais dokuments beidzas. Neko konkrētu neminot par to, kur, kā un ar kādu tieši nodomu M. Uļmans uzkūdījis un pasūtījis slepkavību, izmeklētājs dokumentu nobeidz ar slēdzienu: „Ar savām darbībām M.Uļmans uzkūdīja izdarīt sevišķi smagu noziegumu, par kuru atbildība ir paredzēta Krimināllikuma 20. panta trešajā daļā, 118. panta 1. un 5.punktos.

Ņemot vērā augstākminēto un vadoties pēc Kriminālprocesa likuma 65.p., 318.p., 398.1.p.1.d. un 3,d., - nolēma: atzīt Mihailu Uļmanu, personas kods 120653-XXXXX, par aizdomās turēto.”

Varēja domāt, ka uzrādītajās apsūdzībās konkrētu faktu būs vairāk, taču, kā izrādās, M. Uļmanam celtā apsūdzība ir faktiski nokopēts jau publiskotais lēmums par aizdomās turētā statusu, - arī šajā dokumentā nav nekā konkrētāka par to, kā, kad un kādā formā notikusi uzkūdīšana un kādi tieši ir pierādījumi, ka tā tiešām ir fiksēta, nevis pastāv tikai jau mirušā organizētāja liecībās (ir gandrīz droši, ka šis organizētājs ir noziedzīgajās aprindās labi zināmais Genādijs Vaļagins).

„Šī ir klasiska „Stukāna prokuratūras” izpausme, jaunā ģenerālprokurora vadībā prokuratūra aizvien biežāk pieļauj izmeklēšanas brāķi un pat to veicina. Tiek šā tā saļepināta lieta, tiešu pierādījumu nav, ir aizdomas un „pierādījumu kopums”, ar kuru tad prokurors dodas uz tiesu, un tur – kā paveiksies, tā paveiksies.

Ne policija, ne prokuratūra ne ar ko neriskē. Vai esat dzirdējuši par kādu gadījumu, kad kāda policijas vai prokuratūras amatpersona būtu saukta pie atbildības par nolaidību, tendenciozu izmeklēšanu vai savu versiju uzdošanu par pierādījumiem?” Pietiek lēmuma par aizdomās turētā statusa lēmuma saturu un dīvainības tajā komentēja kāds izbijis prokurors, kas saprotamu iemeslu dēļ nevēlas publicitāti šai sakarā. Tieši tas pats ir sakāms arī par celtās apsūdzības saturu.

Iespējams, ka jau drīz Pietiek  varēs informēt par tiesvedības virzību ASV par pierādījumu iegūšanu, kas var radīt nopietnas problēmas M. Bunkus biznesā izmantotajām un līdzdalīgajām personām, iespējams, arī politisko aprindu pārstāvjiem.

Kas vēl varētu stāvēt aiz skandalozā maksātnespējas administratora Bunkus slepkavības?

06.02.2023.

Maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus tika nošauts 2018. gada 30. maijā tikpat demonstratīvi un pašpārliecināti, kā viņš attīstīja savu biznesu, - viņš tika nogalināts gaišā dienā pie Brāļu kapiem ar Kalašņikova automātu. Un, lai gan tagad tiek apgalvots, ka noziegums atklāts no A līdz Z, jautājumi paliek.

Jau pirms trim gadiem tika paziņots, ka lieta esot gandrīz atrisināta, taču dīvainā kārtā iestājās divus gadus ilgs klusums. Tad, 2021. gada 2. jūnijā LTV pavēstīja jaunumu – "nozieguma pavedieni ved uz Ukrainu, kur lietā jau ir aizturētais". Taču tā arī nav ticis sniegts skaidrojums – kāpēc tikai gadu vēlāk aizturēja un apcietināja uzņēmējus Mihailu Uļmanu un Aleksandru Babenko?

Jau aizturēšanas dienā Valsts policija paziņoja, ka izmeklēšanas gaitā esot atklāta gandrīz visa M. Bunkus slepkavības dalībnieku ķēde no pasūtītāja līdz izpildītājam, un pašlaik policija kopā ar prokuratūru abus apsūdzētos jau ir faktiski „notiesājuši”. Bet – vai šī nebūs kārtējā reize, kad prokuratūras un izmeklēšanas versija tiesā sabrūk kā kāršu namiņš?

2018. gadā gandrīz uzreiz pēc M. Bunkus slepkavības toreizējais Saeimas deputāts Aldis Gobzems publiski paziņoja: „Pirms divām nedēļām tiek nošauts valsts amatpersona, kas ir visiem zināms bandīts" Arī turpmākajos izteikumos A. Gobzems vairākkārt uzsvēra, ka noslepkavotais maksātnespējas administrators bijis mafijas sastāvā, bet viņa brālim – skandalozajam Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekam Kasparam Bunkum, pēc deputāta domām, "jābūt cietumā".

A. Gobzemam šie izteikumi beidzās ar izslēgšanu no advokātu rindām, taču 2018. gada 25. oktobrī pret Bunkus klanu vērsās arī Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, norādot uz mēģinājumu diskreditēt izmeklēšanu un apšaubot ģimenes “patiesos nodomus”. 2020. gada janvārī Ints Ķuzis iesniedza atlūgumu.

Maksātnespējas administratoram savas karjeras laikā izdevās iemantot daudzus ienaidniekus, un līdz pat 2022. gadam Bunkus ģimene atbalstīja versiju, ka M. Bunkus nogalināts sakarā ar savu kāri tikt pie „ABLV Bank” likvidācijas. Papildus tam tika izvērtēta arī versija, kas saistīta ar to, ka viena no pēdējām M. Bunkus lietām bija „Trasta komercbankas” likvidācija. Tikai pēc tam Bunkus ģimene „pārslēdzās” uz izmeklētāju piedāvāto M. Uļmana un A. Babenko versiju.

Zināms, ka M. Bunkus bijis SIA “Rego Trade” maksātnespējas administrators un patiešām pratis no M. Uļmana un citiem valdes locekļiem piedzīt vairāk nekā miljonu eiro. Taču tad izrādījās, ka administrators ir sniedzis nepatiesu informāciju un M. Uļmans var naudu atgūt – ja vien M. Bunkus nebūtu to iztērējis.

Maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns LTV raidījumam “De Facto” pastāstīja, ka Mihailam Uļmanam atdoti aptuveni 600 tūkstoši eiro, kas atradās “Rego Trade” kontos. Taču atlikušos 300 000 eiro, kas M. Uļmanam pamatoti pienāktos, K. Novicāns no Bunkus ģimenes vēl nav spējis atgūt. Tad rodas pilnīgi loģisks jautājums: kāpēc miljonāriem M. Uļmanam un A. Babenko vajadzēja tikt vaļā no M. Bunkus? Lai nebūtu, no kā piedzīt naudu?

Nav noslēpums, ka Valsts policija pievērsa uzmanību vēl kādai notikušā versijai. Dažus mēnešus pirms Mārtiņa Bunkus slepkavības kādas Jūrmalas daudzdzīvokļu mājas īpašnieka maksātnespējas process iezīmēja sākumu pazudušā inženiera Andra Bojāra un nogalinātā advokāta attiecībām.

A. Bojāra partneris bija Krievijas investors Andrejs Šaļapins, ar kuru viņi organizēja projektu, lai Dubultu rajonā uzbūvētu māju ar luksusa dzīvokļiem. Taču drīz vien, pēc kāda avota teiktā, uzņēmēji vairs neatrada kopīgu valodu un pieteica viens otram karu par īpašumiem. A. Šaļapina advokāts bija M. Bunkus.

 Zināms, ka A. Bojārs un M. Bunkus tikās Buvnieks LV kreditoru sapulcē. Kā ziņoja lsm.lv, protokolā divās vietās fiksēts, ka starp A. Bojāru un M. Bunkus izcēlās skaļas debates par jautājumiem, kas nav saistīti ar izsludināto sēdes darba kārtību. Turklāt ir versija, ka konflikts ir bijis daudz nopietnāks un dziļāks.

Viens no šajā lietā iesaistītajiem juristiem neformālā sarunā ar „De Facto” apstiprināja, ka "Krievijas investors palika tukšām rokām". Vai A. Šaļapins nevarēja atriebties neuzticamajam partnerim un kažoku pārmetušajam advokātam? M. Bunkus tik nogalināts bezkaunīgi un provokatīvi, bet A. Bojārs pazuda bez pēdām.

Kādreizējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis sarunā TV3 raidījumam „Nekā Personīga” uzsvēra, ka līdzīga slepkavība Latvijā jau notikusi, kad no Kalašņikova automāta nošauts noziedzīgais uzņēmējs Vjačeslavs Stūrainis, saukts Slava Piterskijs un Mazulis. Daudzi šo lietu saistīja ar Pleskavas FSB nodaļu, un daži Kompromat.lv avoti atzīmējuši, ka ilgus gadus Pleskavas Federālā drošības dienesta augsta ranga amatpersonas netieši ietekmē noziedzīgās aprindas Latvijā.

Protams, vēl ir arī „Trasta komercbankas” versija. “TV3 ziņas” atsaucās uz neoficiālu anonīmu avotu, kurš izteica pieņēmumu, ka M. Bunkus brutālā un demonstratīvā nāvessoda izpilde varētu būt pasūtīta no ietekmīgiem Azerbaidžānas uzņēmējiem, kuru nauda bija iestrēgusi vai pat pazaudēta „Trasta komercbankas” likvidācijas laikā?

Tiek ziņots, ka vairāk nekā divi simti nerezidentu atvadījās no lielas daļas „Trasta komercbankā” ieguldīto līdzekļu. Kā vēsta Azerbaidžānas portāls Haqqin.az, TKB Azerbaidžānas finanšu tirgū ienāca 2010.gadā, izveidojot meitas uzņēmumu „TKB Leasing”, kura galvenā funkcija bija līdzekļu pārskaitīšana uz Eiropas bankām. Kā liecina iepriekšminētā vietne, "šiem nolūkiem tika izmantoti Latvijā un ārzonās reģistrēti "uzņēmumi uz papīra".

Portāla kompromat.lv avoti ir apstiprinājuši, ka 2018. gadā mēnesi vai pat dažas nedēļas pirms M. Bunkus slepkavības kriminālās autoritātes sāka “klauvēt” pie azerbaidžāņu diasporas pārstāvjiem. "Neatkarīgā Rīta Avīze" savulaik deva mājienus, ka M. Bunkus izdarījis spiedienu uz Tadžikistānas uzņēmumu, kas bankai bija parādā 6,5 miljonus eiro. Pēc avota teiktā, citi cietušā kolēģi baidījušies pieskarties impulsīvajiem un karstasinīgajiem cilvēkiem, savukārt M. Bunkus riskējis…

Vai šādā situācijā Valsts policija un prokuratūra neriskē, liekot likmi tikai uz M. Uļmana un A. Babenko versiju? Vai lietā ir pietiekami pierādījumi tieši šai versijai? Zināmas bažas rada tas, ka portāla pietiek.com publicētajā apsūdzības rakstā ir detalizēti aprakstīta slepkavības izpildīšana, bet faktiski nekādu faktu un tiešu pierādījumu nav par tās uzkūdīšanu un pasūtīšanu. Ja atbilst patiesībai fakts, ka slepkavības organizētājs ir bijis nu jau nogalinātais Genādijs Vaļagins, kurš līdz ar to nekādas liecības vairs nesniegs, policija un prokuratūra nopietni riskē.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

54
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi