Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa tiešā pārraudzībā esošais Pārresoru koordinācijas centrs trīs mēnešu laikā tā arī nav sagatavojis pat apkopojumu par jau maijā saņemtajiem apjomīgajiem iebildumiem pret tā izstrādāto jauno modeli valsts kapitālsabiedrību pārraudzībai. Tikmēr jau augusta beigās plānots pēc būtības izskatīt šo koncepciju, kuras saturs un ar to saistītās norises aizvien vairāk liek domāt par „lienošās privatizācijas” gatavošanu.

„Superpārvaldītāja” koncepcija

Konceptuālo ziņojumu ar nosaukumu “Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju" ir sagatavojis un valsts sekretāru sanāksmei – iepriekšējam „pakāpienam” pirms jautājuma izskatīšanas Ministru kabineta sēdē – šā gada aprīlī bija iesniedzis kādreizējā Konkurences padomes vadītāja Pētera Vilka vadītais Pārrresoru koordinācijas centrs (PKC). 

Šī iestāde nepieciešamību pēc jauna valsts uzņēmumu pārvaldības modeļa pamato ar K. Kariņa valdības deklarācijā ierakstīto – „turpināt OECD vadlīnijās iekļauto labas korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās”, „izstrādāt skaidru valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku” un „uzsākt valsts kapitāla daļu turētāja funkciju pakāpenisku nodošanu vienam profesionālam valsts kapitāldaļu turētājam”.

Atsaucoties uz nepieciešamību pildīt valdības deklarāciju, PKC tad arī bija izstrādājis ziņojumu, kura būtība – „jaunizveidots aktīvu pārvaldītājs kā valsts kapitālsabiedrību kapitāla daļu turētājs, kura kapitāla daļu turētājs ir Pārresoru koordinācijas centrs”. Faktiski tas nozīmē – visu „labo pārvaldību” koncentrēt pašā PKC, faktiski nododot šīs diezgan niecīgās „iestādes iestādē” rokās milzīgu varu pār Latvijas valsts nozīmīgākajiem resursiem, to pārvaldi un arī iespējamu privatizāciju.

Sākotnēji šo ieceri bija paredzēts „dzīt uz priekšu” K. Kariņa valdībai neraksturīgi ātrā tempā, taču pēc asiem protestiem no virknes ministriju un sabiedrisko organizāciju tempu nācās strauji piebremzēt, - 12. jūnijā Valsts kapitāla daļu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas institūcijas padomes (KIP) sēdē, ko vadīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, tika nolemts šo jautājumu skatīt atsevišķā padomes sēdē.

Viedokļi esot apkopoti, bet tomēr nav apkopoti

Nu ir kļuvis zināms šīs sēdes datums – 28. augusts, un sākotnēji no PKC skaidrojuma varēja noprast, ka uz šo sanākšanu ir sagatavots jauns ziņojuma variants, kurā ņemti vērā ministriju, citu iestāžu un organizāciju apjomīgie priekšlikumi un iebildumi pret iecerēto „superpārvaldītāja” modeli un citiem jauninājumiem.

„KIP 28. augusta sēdē tiks diskutēts par konceptuālā ziņojuma “Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju” projekta versiju, kas ir publicēta mājaslapas vietnē,” sākotnēji skaidroja PKC pārstāvis Guntis Rozenbergs.

Taču pēc salīdzināšanas izrādījās, ka „projekta versija” ir tieši tas pats konceptuālā ziņojuma teksts, kas tika publiskots jau aprīļa beigās, - neraugoties uz plašajiem iebildumiem, nekādi labojumi un papildinājumi tajā nav veikti. Vēl vairāk – trīs mēnešu laikā PKC nav publiskojis arī jau maijā solīto priekšlikumu apkopojumu.

„Saskaņošanas laikā iesniegtie viedokļi ir apkopoti, bet, tā kā tie ir ļoti atšķirīgi un KIP piedalās lielākā daļa viedokļu sniedzēju (vai to pārstāvju), tad nākamā konceptuālā ziņojuma projekta versija tiks gatavota pēc KIP 28. augusta sēdes,” tagad skaidro Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis.

Kad tieši iestāde plāno publiskot šo apkopojumu un iepazīstināt ar to sabiedrību, ja šie viedokļi tiešām ir apkopoti? Izrādās, ka tomēr nav, - tie PKC skatījumā esot tik „ļoti atšķirīgi”, ka „izziņa ar iebildumu un priekšlikumu izvērtējumu” tikšot sagatavota tikai reizē ar jauno ziņojuma versiju – tātad ne ātrāk kā septembrī.

Neuzkrītoši „bīda” ideju par „labo privatizāciju”

Virknē oficiāli iesniegto atsauksmju ir skaidri norādīts uz lielāko valsts kapitālsabiedrību slēptas privatizācijas nepieļaujamību. Ierosinājums ik piecus gadus pārvērtēt neprivatizējamu kapitālsabiedrību privatizēšanas iespējamību „var radīt draudus Latvijas tautsaimniecības turpmākai veiksmīgai attīstībai”, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, -

Savukārt Latvijas Kokrūpniecības federācija aicina pirms konceptuālā ziņojuma skatīšanas Ministru kabinetā ne tikai veikt izpēti par pārvaldības modeļa maiņas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības attīstību, bet arī neiekļaut tajā „priekšlikumus, kas var novest pie neprivatizējamo kapitālsabiedrību privatizācijas”.

Taču šajā jautājumā PKC vadībai acīmredzami ir pašai savs skatījums, un laiku līdz konceptuālā ziņojuma apspriešanai tā ir izmantojusi, lai šo viedokli – kas diezgan precīzi atbilst arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un biržas Nasdaq Riga vadītāju uzskatiem – iespējami plaši popularizētu. Turklāt reizē ar ideju par „superpārvaldītāju” aizvien skaļāk tiek pausts viedoklis par vēlamu „labo privatizāciju”.

Jūlija sākumā ar dažu dienu intervālu medijos parādījās gan PKC vadītāja vietnieka Vladislava Vespera, gan arī biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētājas Daigas Auziņas-Melalksnes publikācijas – it kā nesaistītas, bet ar vienu un to pašu ievirzi, atbalstot ideju par „labo privatizāciju” pretstatā 90. gados notikušajai „sliktajai”.

Pēdējos gados nīkuļojošās biržas vadītājas galvenais vēstījums izdevumā Ir bija tiešs un skaidrs: „Latvijas valdībai beidzot ir jāķeras klāt daudzkārt atliktajai iniciatīvai kotēt valsts kapitālsabiedrības biržā, kā tas ir noticis un notiek Igaunijā un Lietuvā.” Pamatojums – tas nākšot par labu „Latvijas ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai, jo veicinās mūsu uzņēmumu konkurētspēju, privātpersonu uzkrājumu novirzīšanu produktīvās investīcijās, jaunu darba vietu radīšanu, kā arī nodokļu ieņēmumu pieaugumu valsts budžetā un līdz ar to arī iedzīvotāju un valsts labklājību”.

PKC ierēdņa politiskie paziņojuma

Savukārt PKC pārstāvis, savu vēstījumu portālā Delfi sākot ar apgalvojumu, ka, „pirmkārt, jāuzsver, ka sagatavotais ziņojums nepiedāvā nevienu valsts kapitālsabiedrību privatizēt vai atsavināt”, lielu daļu publikācijas veltījis pārliecināšanai – „varbūt tomēr nav līdz galam tālredzīgi kaut ko iecirst akmenī uz mūžīgiem laikiem, tai skaitā arī attiecībā uz neprivatizēšanu”.

Nākot klajā ar faktiski politisku paziņojumu, V. Vesperis apgalvo, ka „tie laiki, kad negodīgā ceļā varēja kaut ko nopirkt lēti par privatizācijas sertifikātiem jeb "prihvatizēt" un tad izpārdot lēti nopirktos aktīvus ar lielu peļņu”, esot „pagājuši uz neatgriešanos”. Tāpēc – faktiski dublējot biržas vadītājas paziņojumu – „būtu jādomā par to, kā varbūt tomēr dot iespējas Latvijas iedzīvotājiem iegādāties, piemēram, mazākuma daļu akcijas lielajās valsts kapitālsabiedrībās”.

Uzsverot, ka tai nekāds oficiālais viedoklis vispār neesot prasīts, arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) jaunā vadība šo „lienošo privatizāciju” atbalsta ar faktiski identisku pamatojumu - iecere pārvērtēt valsts kapitāla daļu nodošanu privatizācijai kādā noteiktā termiņā esot atbalstāma.

„FKTK organizētajās stratēģiskā dialoga sarunās ar Latvijas kapitāla tirgus dalībniekiem, kas noritēja laikā no šī gada maija līdz jūlijam, secināts, ka valsts kapitālsabiedrību daļēja kotācija biržā sniegtu iespējas kapitāla tirgus attīstībai un vienlaikus caurskatāmā veidā publiski spētu piesaistīt finansējumu dažādu ilgtspējīgu projektu īstenošanai, netērējot tam valsts finansējumu. Šis solis radītu uz attīstību orientētu kapitāla tirgus vidi un būtu pozitīvs piemērs privātā sektora dalībniekiem, vienlaikus veicinot investīciju kultūru Latvijā un piesaistot jaunus privātos ieguldītājus,” skaidro FKTK.

Sabiedrību informēšot kaut kad vēlāk

Ministru prezidenta K. Kariņa preses pārstāvis piektdien nesniedza atbildi uz jautājumu – vai, ņemot vērā, ka PKC ir premjera tieši pārraudzīta iestāde, tās pārstāvja V. Vespera privatizāciju atbalstošie, pēc būtības politiskie izteikumi pirms publiskošanas bija saskaņoti ar premjeru.

Arī pats PKC piektdien nevēlējās ne atbildēt uz līdzīgu jautājumu, ne arī sniegt skaidrojumu – vai publicētais V. Vespera viedokļraksts ar tajā izteiktajiem politiskajiem paziņojumiem atspoguļo visas šīs iestādes viedokli un kāpēc tādā gadījumā to neparakstīja PKC vadītājs.

Tikmēr attiecībā uz sabiedrības informēšanu par „lienošās privatizācijas” plāniem spēkā ir iepriekšējais PKC skaidrojums, - šis laiks varētu pienākt, kad „pēc priekšlikumu izvērtēšanas un konceptuālā ziņojuma precizēšanas, kas vēl prasīs zināmu laiku, ziņojuma projekts nonāks atkārtotā saskaņošanā ar atzinuma sniedzējiem un tiks gatavots izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, par ko tad arī tiks informēta sabiedrība”.

Pārvaldības modeļa maiņa un „lienošā privatizācija”: ekonomistu viedokļi

Juris Cebulis:

„Es īsti neesmu iepazinies ar šo dokumentu, bet, ja uzņēmums kļūst par privātu uzņēmumu tādā Rietumu izpratnē… Mums vienkārši nav pieredzes. Tās akciju sabiedrības, kas bija, lielākā daļa no tām tika izveidotas privatizācijas rezultātā un pēc tam pārstāja būt publiskas. Mums šī tradīcija Latvijā nav iegājusies. Arī ārzemēs gadās visādi. Lielbritānija jau apdedzinājās ar infrastruktūras privatizēšanu, un valsts beigās pārpirka atpakaļ privatizētās dzelzceļa sliedes.”

Uldis Osis:

„Uz varbūtējo privatizāciju katrā gadījumā ir jāskatās konkrēti. Vai konkrēto uzņēmumu vajag saglabāt valsts īpašumā vai daļēji ļaut privātajiem, uz kādiem nosacījumiem. Tas ļoti atkarīgs no tirgus – kādas ir ietekmes iespējas katrai pozīcijai. Kas var notikt vai nevar notikt.”

Jānis Počs:

„No tirgus viedokļa kotācija biržā nekas slikts nav. Bīstamība – ja tagad kompānija ir daļēji privāta, ir lielā uzņēmuma padome, kas nolemj kā sadalīt dividendes, visi gribēs lielākas dividendes, tas nozīmē, ka palielināsies izmaksas patērētājiem. Var pieaugt cena par elektrību, par dzelzceļa pakalpojumiem. Tāda bīstamība ir.

Birža ir tāda lieta, kas patērētājam ir izdevīgi un izdevīgi arī uzņēmumam, jo var parādīties investori. Bet investori grib arī peļņu, un tas nozīmē, ka var kāpt cenas. Ja Latvijas dzelzceļš būs spiests paaugstināt cenas, kā iedzīvotājam tas neko neietekmēs, bet būs paaugstināta cena tiem, kas izmanto dzelzceļa pakalpojumus.

Tātad loģistika var tikt Latvijas pusē sadārdzināta. Līdz ar to mēs kļūstam konkurētnespējīgi. Vēl Latvijas valsts meži. Ja ienāks dāņi, spāņi, kuri Latvijā ir jau ienākuši, viņi var to mežu krietni paplucināt, un tur var būt problēmas.

Savā laikā strādājot pie Latvenergo privatizācijas koncepcijas, kuru noraidīja, bija piedāvājums sadalīt, un bija skaidri redzami Latvijas cilvēki, kas gribēja to paņemt savā īpašumā. Viņi norādīja, ka Lielbritānija jau to ir izdarījusi, bet Lielbritānija paņēma atpakaļ.

Varbūt parādīsies kādas absolūti savtīgas privātās intereses. Mani uztrauc, ka parādīsies bāleliņi, kurus mēs jau zinām un kuri nekur nav pazuduši, kas gribēs tikt pie lielās peļņas. Bet vislielākais uztraukums man ir par Krievijas iespējamiem investoriem. Tad jau var notikt politiskās spēlītes.

Mēs jau nezinām, kas Krievijas lielajiem monopoliem slēpjas aiz muguras. Te ir bīstamība. Latvijas apstākļos, ņemot vērā Krievijas interesi par daudziem Latvijas objektiem, varētu būt bīstamība no politiskās ietekmēšanās, no Krievijas ietekmes.”

Tieslietu ministrija jau atklāti runā par valsts kapitālsabiedrību privatizāciju (fragmenti no ministrijas oficiālā atzinuma):

- Ziņojuma I. sadaļas 1. secinājumā ir ierosināts noteikt, ka lēmums par valsts kapitāla daļu nodošanu privatizācijai ir jāpārvērtē reizi piecos gados. Tieslietu ministrija neatbalsta minēto ierosinājumu un norāda, ka lēmuma par privatizāciju terminēta pārvērtēšana varētu novest pie tā, ka netiek pilnvērtīgi nodrošināta vai tiek novilcināta lēmuma par privatizāciju izpilde. Proti, ar šādu pārvērtēšanu tiek radīts mehānisms, kas, novilcinot lēmuma par privatizāciju izpildi, ļauj nonākt pie šī lēmuma pārskatīšanas.

- Tieslietu ministrijas ieskatā lēmums par valsts kapitāla daļu nodošanu privatizācijai būtu pārskatāms, bet tikai tajā gadījumā, ja ir radusies pamatota nepieciešamība to darīt (piemēram, kā tas norādīts Ziņojumā - ir mainījušies tiesiskie un tirgus apstākļi, kā arī valsts stratēģiskie mērķi). Tomēr šāda pamatota nepieciešamība nav jākonstatē tikai reizi piecos gados, bet gan ir jābūt sasaistītai ar aktuālo situāciju un potenciāli konkrētas nozares politiku un tās attīstību.

- Vienlaikus Tieslietu ministrija piekrīt, ka arī gadījumā, ja ir pieņemts lēmums par valsts kapitāla daļu nodošanu privatizācijai, kapitālsabiedrībā ir jānodrošina laba korporatīvā pārvaldība, tajā skaitā, definējot kapitālsabiedrības sasniedzamos mērķus un rezultātus un veicot ikgadēju kapitālsabiedrības darbības izvērtēšanu.

- Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt Ziņojuma I. sadaļas 1. secinājumā iekļauto ierosinājumu pārvērtēt lēmumus par valsts kapitāla daļu nodošanu privatizācijai un paredzēt nevis periodisku šo lēmumu pārvērtēšanu, bet gan attiecīgo lēmumu pārvērtēšanu, mainoties faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem vai nozares politikai.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena

Novērtē šo rakstu:

50
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...