Iesaki rakstu: 
Priekšvēlēšanu karstumā izplatītajām baumām par kādreizējā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa ārlaulības meitu ir atklājies vērā ņemams blakusefekts: kā rāda oficiālās datu bāzes, eksprezidents savā amatpersonas deklarācijā „aizmirsis” uzrādīt kādu meitu, melojis, uzrādot gada tēriņus, vai arī vienkārši piedalījies izplatītā valsts apkrāpšanas shēmiņā.
Kā rāda G. Ulmaņa pagājušā gada 30. martā iesniegtā ikgadējā amatpersonas deklarācija, viņš saistībā ar saviem radiniekiem veicis divus vērā ņemamus darījumus – par 50 tūkstošiem latu nopircis dzīvokli meitai un vēl par meitas dzīvokli nomaksājis arī kredītu 52 tūkstošu eiro apmērā. Savukārt meitu eksprezidents deklarējis tikai vienu vienīgu – Guntru Ulmani.
Savukārt Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata rāda, ka 2008. gada 4. augustā patiešām dzēsta hipotēka, kas bijusi nostiprināta uz 114 kvadrātmetrus lielo G. Ulmanes dzīvokli Rīgā, Dārzaugļu ielā 1, un tās summa bijusi 37 640 latu – tiešām aptuveni 52 tūkstoši eiro.
Šis pats dzīvoklis tā paša 2008. gada 28. jūlijā arī nonācis G. Ulmanes īpašumā, taču oficiāli uzrādītā pirkuma summa ir tikai 28 112 lati – vairāk nekā par 20 tūkstošiem latu mazāka summa par to, ko bijušais Valsts prezidents savā amatpersonas deklarācijā uzrādījis kā meitas dzīvokļa pirkuma cenu.
No šīs nesakritības izriet divas iespējas – vai nu G. Ulmanis vēl kādu dzīvokli par 20 tūkstošiem latu iegādājies vēl kādai citai meitai, ko nav uzrādījis deklarācijā, vai arī viņš deklarācijā melojis par iztērēto summu. Pašai G. Ulmanei neviena cita 2008. gadā iegādāta dzīvokļa īpašumā nav.
Tiesa, nekustamo īpašumu eksperti norāda uz vēl trešo, viņuprāt, visticamāko iespēju – gluži vienkārši G. Ulmanis, vārdos iestājoties par valsts interešu aizstāvību un nodokļu stingru nomaksu, darbos tomēr atbalstījis ierasto valsts krāpšanas praksi, kad reālā darījuma summa ir būtiski lielāka par oficiāli uzrādīto.
Uz pēdējās versijas ticamību norāda arī oficiālā darījuma summa – maz ticams, ka 2008. gada vasarā, kad nekustamo īpašumu cenu burbulis vēl nebija pa īstam pārplīsis, 114 kvadrātmetru dzīvokli Dārzaugļu ielā (nelielā centra ieliņā starp K. Barona un A. Čaka ielu) būtu iespējams iegādāties par nepilniem 247 latiem vai 350 eiro kvadrātmetrā.
Pats eksprezidents līdz šim nav vēlējies komentēt šos dīvainos faktus, par kuriem jau ir informēts Valsts ieņēmumu dienests.
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
