Iesaki rakstu: 
Priekšvēlēšanu karstumā izplatītajām baumām par kādreizējā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa ārlaulības meitu ir atklājies vērā ņemams blakusefekts: kā rāda oficiālās datu bāzes, eksprezidents savā amatpersonas deklarācijā „aizmirsis” uzrādīt kādu meitu, melojis, uzrādot gada tēriņus, vai arī vienkārši piedalījies izplatītā valsts apkrāpšanas shēmiņā.
Kā rāda G. Ulmaņa pagājušā gada 30. martā iesniegtā ikgadējā amatpersonas deklarācija, viņš saistībā ar saviem radiniekiem veicis divus vērā ņemamus darījumus – par 50 tūkstošiem latu nopircis dzīvokli meitai un vēl par meitas dzīvokli nomaksājis arī kredītu 52 tūkstošu eiro apmērā. Savukārt meitu eksprezidents deklarējis tikai vienu vienīgu – Guntru Ulmani.
Savukārt Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata rāda, ka 2008. gada 4. augustā patiešām dzēsta hipotēka, kas bijusi nostiprināta uz 114 kvadrātmetrus lielo G. Ulmanes dzīvokli Rīgā, Dārzaugļu ielā 1, un tās summa bijusi 37 640 latu – tiešām aptuveni 52 tūkstoši eiro.
Šis pats dzīvoklis tā paša 2008. gada 28. jūlijā arī nonācis G. Ulmanes īpašumā, taču oficiāli uzrādītā pirkuma summa ir tikai 28 112 lati – vairāk nekā par 20 tūkstošiem latu mazāka summa par to, ko bijušais Valsts prezidents savā amatpersonas deklarācijā uzrādījis kā meitas dzīvokļa pirkuma cenu.
No šīs nesakritības izriet divas iespējas – vai nu G. Ulmanis vēl kādu dzīvokli par 20 tūkstošiem latu iegādājies vēl kādai citai meitai, ko nav uzrādījis deklarācijā, vai arī viņš deklarācijā melojis par iztērēto summu. Pašai G. Ulmanei neviena cita 2008. gadā iegādāta dzīvokļa īpašumā nav.
Tiesa, nekustamo īpašumu eksperti norāda uz vēl trešo, viņuprāt, visticamāko iespēju – gluži vienkārši G. Ulmanis, vārdos iestājoties par valsts interešu aizstāvību un nodokļu stingru nomaksu, darbos tomēr atbalstījis ierasto valsts krāpšanas praksi, kad reālā darījuma summa ir būtiski lielāka par oficiāli uzrādīto.
Uz pēdējās versijas ticamību norāda arī oficiālā darījuma summa – maz ticams, ka 2008. gada vasarā, kad nekustamo īpašumu cenu burbulis vēl nebija pa īstam pārplīsis, 114 kvadrātmetru dzīvokli Dārzaugļu ielā (nelielā centra ieliņā starp K. Barona un A. Čaka ielu) būtu iespējams iegādāties par nepilniem 247 latiem vai 350 eiro kvadrātmetrā.
Pats eksprezidents līdz šim nav vēlējies komentēt šos dīvainos faktus, par kuriem jau ir informēts Valsts ieņēmumu dienests.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
