Bašarins dievnama piesegā Jomas ielā bīda konferenču zāles projektu
PIETIEK17.08.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apstiprinājies, ka aiz Jūrmalas domes lēmuma nodot izsolei pašvaldībai piederošās koka ēkas ekskluzīvajā Jomas ielas rajonā, tām nosakot tikai 25 000 latu cenu, tiešām stāv miljonāra Aleksandra Bašarina intereses. Noliedzot materiālu ieinteresētību, Bašarins vienlaikus Pietiek neslēpa, ka pēc ēku nojaukšanas uz zemesgabala plānots ne tikai atjaunot pareizticīgo baznīcu, bet arī celt komercobjektu – konferenču centru. Bašarins ir dāsni ziedojis Jūrmalas mēra Gata Trukšņa partijai LPP/LC.
Jūrmalas domes 11. augusta sēdē, kad tika lemts par nekustamā īpašuma Turaidas ielā 11 uz krustojuma ar Jomas ielu nodošanu izsolei, nav izskanējusi informācija par ieceri uz šī zemesgabala celt konferenču zāli. Zemesgabala īpašnieks Latvijas Pareizticīgā baznīca vēlmi atgūt rīcības brīvību pār tai vēsturiski piederējušo zemi pamatoja ar ieceri uz tās atjaunot padomju laikā nojaukto dievnamu. Jūrmalas mērs Gatis Truksnis Pietiek apgalvoja, ka pašvaldība noteiks ierobežojumu šīs zemes izmantošanai, uz tās atļaujot būvēt tikai sabiedriskas celtnes.
Par to, ka šajā un blakusesošajos zemesgabalos tiek plānoti vērienīgi celtniecības darbi, liecina arī citas pazīmes. 21. aprīlī Jūrmalas dome Bašarina biznesa partnerim Vladislavam Bļizņukam (Bliznyuk) jau atļāvusi veco ēku nojaukšanu blakus esošajās adresēs Turaidas ielā 8 un 8a. Turklāt zemesgabalam Turaidas ielā 11 pieguļ vēl viens aptuveni 3000 kvadrātmetru liels Latvijas Pareizticīgajai baznīcai piederošs zemesgabals. Spekulācijām eļļu pielējis fakts, ka Bašarins ir Latvijas Pareizticīgajā baznīcā ieredzēts ziedotājs. Jūlija vidū Metropolīts Aleksandrs apbalvojis Bašarinu ar Latvijas Pareizticīgās Baznīcas apbalvojumu – Svētā svētmocekļa Rīgas arhibīskapa Jāņa III pakāpes ordeni.
Bašarins, kura jebkādu saistību ar šo lietu iepriekš noliedza Truksnis, savu līdzdalību jautājuma skatīšanā pieteica skaļi – viņš ieradās uz Jūrmalas domes sēdi, turklāt savu Mercedes Benz auto atstājot invalīdiem domātā autostāvvietā. Uz Pietiek jautājumu, kādā statusā iesaistījies jautājuma kārtošanā, Bašarins informēja, ka plāno finansēt Latvijas Pareizticīgās baznīcas ieceri par dievnama atjaunošanu uz šī zemesgabala. Miljonārs neslēpa, ka uz aptuveni 5 000 kvadrātmetru lielā zemesgabala plānots uzcelt arī konferenču centru, tomēr jebkādas biznesa intereses noliedza un tos, kuri tādas saskata, nodēvēja par „muļķiem”. „Jūs esat muļķi [duraki], man naudas tāpat pietiek,” teica Bašarins.
Savu ietekmi izsoles noteikumu tapšanā viņš noliedza un apgalvoja, ka nemaz neatceroties, kurā partijā ir un cik tai ziedojis. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācija liecina, ka Bašarins iepriekšējos gados Jūrmalas mēra Trukšņa partijai LPP/LC ziedojis kopumā 20 000 latu.
Jūrmalas domes deputāts Māris Dzenītis 11. augustā domes sēdē balsojis pret lēmumu par Turaidas ielas 11 īpašuma nodošanu izsolei, uzskatot, ka tā ir „pašvaldības mantas izsaimniekošana”. Viņš Pietiek norāda, ka izsolei par sviestmaizi nodoto ēku kadastrālā vērtība ir 74 000 latu, bet atlikusī bilances vērtība – 34 000 latu. Tikmēr Jūrmalas mērs Gatis Truksnis apgalvo, ka pašvaldība pat ietaupīs, izsolot šo ēku, jo tai vairs nenāksies maksāt Pareizticīgajai baznīcai nomas maksu (aptuveni 20 000 gadā) par to, ka šis nekustamais īpašums atrodas uz tās zemes. Tā kā Pareizticīgā baznīca jau sen vēlējusies atgūt rīcības brīvību pār šo zemesgabalu, pašvaldībai gadiem ilgi neesot izdevies ar zemes īpašnieku saskaņot ēku rekonstrukcijas projektu, tādēļ tās atrodoties nojaukšanas stadijā. Šie padomju laikā celtie koka izstāžu paviljoni atrodas nojauktā pareizticīgo dievnama vietā un viens no pēdējiem pašvaldības īpašumā esošajiem objektiem Jomas ielas rajonā. Pēc to izsolīšanas Jūrmalas pašvaldības īpašumā paliek vien Dzintaru koncertzāle, Majoru kultūras centrs un viena sabiedriskā tualete, saka Dzenītis.
Pareizticīgajai baznīcai piederoš aptuveni 5 000 kvadrātmetru liela zemesgabala vietā, kur vēsturiski atradies dievnams. Tas padomju laikā nojaukts, un vēl pirms nedēļas, tiekoties ar Jūrmalas mēru, Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs paudis apņemšanos, ka pēc izsoles un pašvaldībai līdz šim piederējušo koka būvju nojaukšanas Jomas ielā tiks atjaunots dievnams. Līdz 1962. gadam uz šīs zemes atradusies Vissvētās Dievadzemdētājas Kazaņas Dievmātes ikonas baznīca.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
