Banku visatļautība sit augstu vilni; nepieciešamas likumdošanas izmaiņas
Ieva Skujiņa05.06.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Skatījos Rīgas mēra kandidātu debates un gluži vai apraudājos. Tā vien šķiet, ka banku pēdējo mēnešu aktivitātes parādu piedziņā liek domāt, ka mums – iedzīvotājiem – drīzumā vairs nebūs nekādas teikšanas šajā valstī. Un arī neviens no mēra kandidātiem banku visatļautības problēmu neaktualizēja, it kā tādas vispār nemaz nebūtu.
Arvien biežāk publiskajā vidē un sadzīvē, runājot ar draugiem un paziņām, pat radiniekiem, dzirdu stāstus par banku patvaļu un visatļautību, kas ved cilvēkus bezizejā. Tie ir necilvēcīgi noteikumi vai attieksme, kredītu piedziņa, dzīvokļu un citu īpašumu atņemšana, ar vārdu sakot - ģimeņu izpostīšana.
Kamēr pati vēl neesmu pilnībā ievilkta banku tīklos un kamēr vēl dzīvoju tiesiskā un demokrātiskā valstī, kur vara pieder tautai, vēlos ikvienu mudināt iesaistīties likumdošanas normu izstrādē, kas ierobežotu banku visatļautību.
Lai taptu pamatotas un vairākuma Latvijas sabiedrības atbalstītas izmaiņas likumdošanas normās, aicinu ikvienu, kuru tieši vai netieši skārusi banku, īpaši skandināvu banku, neadekvātā vai pat necilvēcīgā rīcība, būt aktīviem un iesūtīt Saeimas deputātiem savu viedokli un redzējumu par to, kā šo rīcību būtu iespējams ierobežot.
Likumdošanas izmaiņu tapšanā var iesaistīties jebkurš, kuram ir ko teikt un kurš nevēlas, lai drīzumā visi Latvijas iedzīvotāji būtu absolūtā banku verdzībā un nevarētu vairs neko iebilst.
Likumdošanas izmaiņas panākt, protams, nav viegli. Īpaši tad, ja arī valsts institūciju līmenī ir daudzi cilvēki, kuru darbība pat diezgan atklāti ir banku, tieši vai caur banku asociāciju, ietekmēta. Tomēr, ja izdosies sagatavot pamatotas, pārdomātas likumdošanas izmaiņas, tās pieņemt ar deputātu vairākumu Saeimā, bankas to nedrīkstēs ignorēt.
Likumu izmaiņu sagatavošanas procesam jāpiesaista arī mediju uzmanība, kas to padarītu redzamāku un atklātāku, neļaujot politiķiem un ieinteresētajām personām to notušēt vai ignorēt.
Lūdzu, būsim aktīvi, lai saglābtu mūsu valsts suverenitāti. Sūtiet savas idejas Saeimas deputātiem un informējiet par šo iniciatīvu arī citus, kas ir līdzīgās domās un vēlas šādi palīdzēt kā paši sev, tā līdzcilvēkiem.
Red.piez. Domājam, ka tāda Ieva Skujiņa - šī raksta "autore" - reālajā dzīvē neeksistē, taču šo rakstu publicējam kā uzskates materiālu - kādi tik domraksti netiek izmantoti, lai mēģinātu ietekmēt sabiedrisko domu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
