Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
nodoklis uz bankas pelnu
16.07.2013. 08:36Vel viens Ilmarins! Un tikpat stulbs! Banku nodoklim jabut uzliktam bankierim uz pelnas, bet nevis lietotajiem, kas iznem savu ikmenesa algu vai pensiju. Ej gulet murmuli, ja pat nesajedz ko raksti!
bomaršē
15.07.2013. 19:27Iespaids tāds ,ka autors sadzēries tinti, kaut tagad tā grūti dabūjama.Par banku nodokli to varētu saukt , ja uzliktu banku daudzmiljonu peļņai!
banku lobijs
15.07.2013. 13:08Ilmārs acīmredzot nav pamanījis, ka bankas jau šo komisijas maksu par naudas izņemšanu un pārskaitījumiem uz citām bankām aktīvi piemēro.
Neskatoties uz to, ka bankas klients PAR VELTI nodod bankas rīcībā savus līdzekļus (neiet runa par depozītiem, kaut gan tie šobrīd faktiski arī ir par velti), bankas noplēš par katru darbību ar šiem viņām nodotajiem līdzekļiem ievērojamas summas.
ja maināt ārvalstu valūtas, kuru naudaszīmes ir vecākas par bankas brīvi noteiktu gadu, komisijas maksa pieaug pat 10x.
Ir jāuzliek bankām tādi nodokļi, kuri stimulētu tās palielināt depozītu likmes un samazināt kredītlikmes - tā lūk būtu ekonomikas sildīšana un iedzīvotāju labklājības atgūšanas instruments.
To izdarīt nebūt nav sarežģīti, ir tikai jābūt politiskai gribai un kaut nedaudz jāmīl sava tauta, un kaut cik jādraudzējas ar savu galvu.
Es
15.07.2013. 10:27Par šādu nodokli maksātu gala lietotājs, proti tie paši nelaimīgie kredītuņēmēji un citi.
Skatoties uz mūsu banku fantastiskiem peļņas rādītājiem, daudz prātīgāk būtu liberalizēt banku tirgu, nodrošināt, lai bankām būtu lielāka konkurence.
Kamikadze
15.07.2013. 09:26Tas nav bankas, bet gan bankas klienta aplaupīšanas nodoklis! Bankas nodoklis būtu, ja peļņai uzliktu 50% ienākumu nodokli!!!!
ciyks
15.07.2013. 08:05Pēc manas saprašanas, banku nodoklis būtu uzliekams BANKĀM (par to, ka tika glābtas), nevis IEDZĪVOTĀJIEM (banku piespiedu lietotājiem, par to, ka glāba šīs bankas no saviem nodokļu grašiem).
krahhs
14.07.2013. 20:45neslikta doma...gribetos lai autors paskaidro,kapec nodokli ko iekasees no bankas klientiem jasauc par bankas nodokli,lai izskataas ka maksaa bankas vai vinjsh vienkarshi ir dauns
paija
14.07.2013. 19:55Priekš tam tik sarežģiti, tad jau penzsionariem labāk uzreiz atvilkt latu no pensijas,vienu dienu var iztikt bez ēšanas
ko var muldet
14.07.2013. 18:05Tas jau nav banku nodoklis, bet atkal nodoklis uzkrauts tautai - piespiedu banku lietotajiem. Visbalak butu jaatgriezas pie algu izmaksam darba vietas, ne caur banku. Bankas izdomajam kaa visiem uzkraut savus pakalpojumus un tagad par tiem liks maksat vairak un vairak.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
