Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēl nebeidz rimt gaviles par Latvijas uzņemšanu eirozonā, kamēr vairākās Eiropas valstīs notiek aktīva diskusija par banku nodokļa ieviešanu, kas palīdzētu atgūt savulaik finanšu sektora glābšanai piešķirtos līdzekļus, izveidotu nodrošinājumu iespējamajām nākotnes krīzēm un ļautu iegūt papildu finansējuma avotu budžeta deficīta samazināšanai.

Viena no valstīm, kas šo plānu jau realizējusi, ir Ungārija, palielinot nodokli par skaidras naudas izņemšanu no 0,3 procentiem uz 0,6 procentiem un par elektroniskajiem darījumiem (pārskaitījumiem) no 0,2 procentiem uz 0,3 procentiem. Skatoties uz mūsu valsts ekonomisko situāciju, šādu Ungārijas pieredzi varētu ņemt vērā arī Latvijā.

Ungārijas Ekonomikas ministrija ziņo, ka izmaiņas nodokļos bijušas nepieciešamas, lai kompensētu budžeta deficītu, kas radies inflācijas dēļ, kas būtiski apcirpusi valsts ieņēmumus.

"Viens no galvenajiem iemesliem nodokļa ieviešanai ir Ungārijas vēlēšanās izkļūt no pārmērīgā budžeta deficīta un novērst draudus, ka valsts ar budžeta deficītu varētu saskarties pavisam īsā laika posmā atkārtoti. Nodokļa ieviešanas mērķis ir palīdzēt samazināt Ungārijas budžeta deficītu zem 3 % no IKP. Arī Ungārijas komercbankas atbalsta nodokļus, kas palīdz veicināt ekonomisko izaugsmi valstī," norāda Ungārijas ekonomikas ministrs Mihalijs Varga (Mihaly Varga).

Biznesa un finanšu informācijas portālā Bloomberg ārvalstu eksperti (Hungarian Banks Face Record Tax Burden in Cabinet's Plan, Edith Balazs) vairākkārt uzsver to, ka viena no svarīgākajām globālās krīzes mācībām ir uzdevums nākotnē nodrošināt stabilitāti finanšu sektorā un finanšu institūciju ieguldījumu ārkārtas situāciju novēršanā, līdz ar to arī banku nodoklis Latvijā būtu nodrošinājums banku sistēmas stabilai darbībai. Tas vienlaikus vairotu arī sabiedrības un noguldītāju uzticību banku sistēmai, jo būtu skaidrs finanšu avots, no kura pastāvīgi tiktu uzkrāti resursi sistēmas stabilizēšanai.

Latvijas valdībai vajadzētu apzināties to, ka sabiedrības uzticība bankām pēdējo gadu laikā ir ievērojami mazinājusies un, lai šo situāciju mainītu, ir nepieciešams izstrādāt banku stabilitātes plānu. Banku nodokļa ieviešana ir būtiska tēma Latvijas ekonomikai, ko vajadzētu iekļaut politiķu dienas kārtībā. Šāds nodoklis palīdzētu samazināt neplānotus valsts izdevumus, kas saistīti ar banku finanšu problēmām, veicinot Latvijas finanšu sistēmas stabilitāti un noguldītāju uzticības pieaugumu, turklāt prognozējamie ieņēmumi no šāda nodokļa varētu būt ievērojami. Banku nodokļa ieviešana varētu novērst arī bēdīgi slavenos kredītiestāžu krahus.

Banku nodokļa ieviešana Latvijā paredzētu to, ka iedzīvotājiem būtu jāmaksā par skaidras naudas izņemšanu un elektroniskajiem finanšu darījumiem (pārskaitījumiem), taču šī summa nebūtu nemaz tik liela. Piemēram, ja banku nodoklis ir 0,3 procenti, un no bankomāta tiek izņemti 100 lati, nodoklī būtu jāsedz vien 30 santīmu, kas, domājams, nevienam neradītu pārlieku lielus finanšu sarežģījumus, taču ievērojami uzlabotu valsts ekonomisko situāciju jau drīzā nākotnē.

Lai arī ekonomiskā situācija, salīdzinot ar 2010. un 2011. gadu, ir uzlabojusies un šobrīd jau varētu tikt pielīdzināta pirmskrīzes periodam, nevajadzētu aizmirst, ka tieši ekonomiskā stabilitāte un sakārtotība finanšu sektorā ir svarīgs priekšnosacījums ceļā uz attīstītu valsti un sabiedrības labklājību. Lai samazinātu iespēju atkal ieslīgt finanšu nedienās, valdībai būtu savlaicīgi jāstrādā pie dažādiem risinājumiem, un banku nodokļa ieviešana varētu būt viens no ceļiem uz finansiāli drošāku nākotni mums visiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...