Iesaki rakstu: 
Ministru kabinetā tiek skatīts likumprojekts "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā", kas paredz uz turpmākajiem trīs gadiem par 1% samazināt 2. pensiju līmenī veiktās iemaksas un par šo samazināto 1% palielināt iemaksas 1. pensiju līmenī. Tātad šajā laika periodā iemaksām 1. pensiju līmenī tiks novirzīti 15% no darba samaksas, savukārt 2. pensiju līmenī 5%.
Tas nozīmē, ka pensiju fondi turpmākos trīs gadus saņems par apmēram 120 miljoniem eiro mazākus ieguldījumus un attiecīgi arī komisijas maksas, kas arī ir sašutuma patiesais iemesls. Nākotnes pensionāri drīzāk iegūs nekā zaudēs, jo arī 1. līmeņa pensiju kapitāls ir personificēts, turklāt labi vai slikti, taču valsts 1. pensijas kapitālu cenšas indeksēt. Pašreizējie pensionāri tikai iegūs, jo būs naudas līdzekļi esošo pensiju indeksācijai.
No MK anotācijas likumprojektam:
“Cilvēkiem ir īpaši svarīgi, lai viņu uzkrātais pensijas kapitāls nesamazinātos, lai ienākumi, aizejot pensijā, būtu pēc iespējas lielāki. 2023. gadā 18 418 VFPS dalībnieki pārtrauca dalību pensiju 2. līmenī sakarā ar valsts vecuma pensijas pieprasīšanu. Šo personu vidējais dalības ilgums VFPS bija 17,3 gadi un dalības laikā vidēji uz vienu dalībnieku ir iegūti šādi rezultāti: visā dalības laikā ir iemaksāti 5 156,27 euro un uzkrātais pensijas kapitāls ir 5 360,75 euro. Rezultātā visā VFPS dalības laikā pensijas kapitāls palielinājies tikai par 4 procentiem.
Gan inflācija, gan svārstības finanšu tirgos būtiski ietekmējušas pensiju plānu ienesīgumu. Turklāt ne tikai riskantākos ieguldījumus akciju tirgos, bet arī konservatīvos ieguldījumus obligācijās. Tas nozīmē, ka pensiju plānu ienesīgums ir neliels.
Pārvirzot atpakaļ 1 %p. pensiju 1.līmenim, attiecīgi būs mazākas turpmākās pensiju iemaksas pensiju 2.līmenī, bet lielākas 1.līmenī, līdz ar ko palielināsies pensijas kapitāls pensiju 1.līmenī jeb valsts nefondētajā pensiju shēmā, tajā ieguldot par 1 %p. vairāk jeb 15 procentus 14 procentu vietā. Svarīgi un būtiski, ka pensijas kapitāls pensiju 1.līmenī tiek aktualizēts atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”. Ja apdrošināšanas iemaksu algas indekss ir mazāks par “1”, pensijas kapitāls atšķirībā no pensiju 2.līmeņa nekad netiek samazināts.”
Kas mums ir jāsaprot no šīs anotācijas.
Valdība ir izdarījusi secinājumu, ka 2. pensiju līmenis inflācijas dēļ rada zaudējumus ieguldītājiem, turklāt gan riskantajos, gan konservatīvajos pensiju plānos. Citiem vārdiem sakot, baņķieru darbs ar 2. pensiju plāna ieguldījumiem ir novērtēts ar nesekmīgu atzīmi. Šādam vērtējumam pilnībā pievienojos.
Baņķieriem būtu nevis demonstrācijas un neapmierināti raksti masu mēdijos jāorganizē, bet kritiski jāpaskatās uz sava darba rezultātiem.
Apgalvojumi, ka valdība tādā veidā grib risināt savas problēmas uz pensiju rēķina, ir klaji melīgas. Netieša sasaiste ar valsts budžetu ir tikai caur to, ka, saņemot lielākas pensijas, vairāk tiks nomaksāts nodokļos. Tātad nauda caur pensiju palielināšanu no speciālā budžeta IIN un PVN veidā nonāks jau valsts pamatbudžetā. Sanāk, ka valdība ir ieinteresēta lielākās pensijās, ja vien ir, no kā maksāt.
Tas, kas vēl ir interesanti.
Labklājības ministrs Auguļa k-gs sāk pieļaut domu, ka 2. pensiju līmenis varētu būt arī brīvprātīgs. Milzīgs progress pusotra gada laikā. Atliek vēl nobriest domai, ka pašlaik uzkrāto 2. pensiju līmenī pēc izvēles varētu arī izmaksāt arī ieguldītājiem un Igaunijas variants, par ko esmu aģitējis pēdējos divus gadus, tiktu realizēts. Tātad miljardi, kas ieguldīti ārzemēs, varētu atgriezties Latvijā un strādāt uz pašu ekonomiku, bet nākotnes miljardi valsti varētu nemaz nepamest.
Pagaidīsim, caurums valsts budžetā atskurbinoši iedarbojas uz politiķiem. Ceru, ka nonāksim gan līdz šim, gan citiem saprātīgiem lēmumiem.
Izturēsimies saprātīgi pret savu nākotni, lemsim paši par savu nopelnīto!
Seko mums 
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
Pašreizējā varas sistēma ir ienaidnieks latviešu tautai. Nav svarīgi, ka šis apgalvojums ir pretrunā ar likumā vai politiskajās teorijās rakstīto. Jāskatās ir uz darbiem un faktisko rezultātu.
Kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sarunās ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP) apņēmusies meklēt papildu finansējumu sporta nozarei, neviens nav īpaši pievērsis īpašu uzmanību, kā nodokļu maksātāju līdzekļi tikuši izlietoti līdz šim, un šeit varam runāt par IZM pakļautībā esošo Murjāņu Sporta ģimnāziju.
Šorīt pēc plkst. 8.00 LR1 noklausījos Re:Baltica pētījuma secinājumus. Neatstāstīšu gari, ir jānoklausās, lai saprastu, kā var melot. Bet divas lietas aprakstīšu, lai būtu interese paklausīties.
