Bankas un administratori nav ieinteresēti vienīgā mājokļa saglabāšanā parādnieka ģimenei

Latvijā maksātnespēja pasludināta jau vairāk nekā astoņiem tūkstošiem privātpersonu, un jaunākā likuma versija paredz iespēju vienoties ar nodrošināto kreditoru, kas lielākoties ir banka, par to, ka vienīgais ģimenes mājoklis maksātnespēja procesa laikā netiek atņemts un pārdots.

Tomēr šādi gadījumi ir ārkārtīgi reti vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, pašas maksātnespējīgās personas ne vienmēr zina, ka likuma sarežģītajos formulējumos ieslēpta arī šāda iespēja, tādēļ nevēršas pie bankas ar lūgumu panākt šādu vienošanos. Otrkārt, bankas nav ieinteresētas slēgt šādu vienošanos, jo tā samazinās no maksātnespējīgās personas atgūstamo līdzekļu apjomu. Treškārt, arī maksātnespējas administratori nav ieinteresēti skaidrot maksātnespējīgajai personai par šādu iespēju, jo tie saņem procentu maksājumu no izsolē pārdotā īpašuma cenas.

Redzot lielo fizisko personu maksātnespējas pieteikumu skaita pieaugumu un to, ka pēc bankrota procedūras maksātnespējīgās personas ģimene, bieži vien ar maziem bērniem, paliek uz ielas, politiķi pērn grozīja likumu un panāca kompromisu ar bankām, ka likumā tiks paredzēta iespēja vienīgo mājokli saglabāt arī maksātnespējīgām personām.

Maksātnespējas likums paredz, ka nodrošinātais kreditors un parādnieks var noslēgt vienošanos par to, ka fiziskas personas maksātnespējas procesa laikā netiek pārdots parādniekam piederošais mājoklis, kas ir ieķīlāts par labu nodrošinātajam kreditoram. Likums arī paredz, ka šādos gadījumos parādniekam maksātnespējas procesa laikā jāmaksā bankai summa, kas nepārsniedz minētā īpašuma īres maksu. Ir vairāki skaidri nosacījumi, kad šo normu var piemērot. Par mājokli var uzskatīt tikai to nekustamo īpašumu, kas ir parādnieka deklarētā dzīvesvieta jau vismaz pusgadu pirms maksātnespējas procesa pieteikuma.

Taču bankas daudz labprātāk „saskata” citu likuma pantu, kurš paredz iespēju uz gadu atlikt vienīgā mājokļa pārdošanu, lai parādnieks varētu sameklēt savai ģimenei citu mājokli. Šīs normas piemērošana notiek salīdzinoši bieži.

Par to, lai likuma norma par vienīgā mājokļa saglabāšanu tiktu iedarbināta un reāli strādātu, cīnīties iecerējusi nevalstiskā organizācija ProbonoPublico.Latvia. Organizācijas valdes locekle Kristīna Blumberga norāda, ka likumā būtu arī jāiestrādā administratora pienākums informēt maksātnespējīgo personu par šādu iespēju, jo dabiskā ceļā administratoriem nav intereses to darīt. Tāpat likumā būtu jāparedz iespēja gadījumos, kad banka atsakās slēgt šādu vienošanos, to pārsūdzēt tiesā.

Organizācijā vērsusies kāda trīs bērnu ģimene, kas nekustamā īpašuma buma laikā nolēmusi iegādāties lielāku mājokli, ņemot kredītu, kuram kā nodrošinājums kalpoja gan esošais mājoklis, gan jaunais. Sākoties ekonomiskajai krīzei, abi vecāki palikuši bez darba un nav spējuši veikt kredīta maksājumus, tādēļ jaunais mājoklis atņemts un pārdots izsolē, bet ģimene pārcēlusies atpakaļ uz veco mājokli. Izsolē tas pārdots vien par aptuveni pusi no parāda summas, tādēļ abi joprojām palikuši parādā SEB bankai un bijuši spiesti pieteikt personīgo maksātnespēju.

Turklāt kredīta problēmu dēļ ģimene izjukusi, un tagad māte ir spiesta viena cīnīties par mājokli sev un saviem bērniem. Īsi pirms vienīgā mājokļa pārdošanas izsolē māte vērsusies pie ProbonoPublico.Latvia cerībā uz palīdzību. Tikai tad sieviete uzzinājusi, ka likums vispār paredz iespēju vienīgo mājokli saglabāt. “Ja administrators būtu viņu informējis par šo iespēju, tad līdz šādai situācijai nenonāktu,” ir pārliecināta Blumberga. 

Novērtē šo rakstu: