Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi, kuri lai mūs pavada šodien, kavējoties gaiši skumjās atmiņās un prātojot par nākamību: Mušas dzīve pušu ira, Liela zaļa muša mira.

Pastāvīgajiem lasītājiem Norvik/PNBaizvēršanās ir veca, pārgremota tēma, jo šādu notikumu attīstību bez šaubu ēnas paredzējām jau pirms krietna laiciņa. Plašākai publikai bija adresēts mans feļetons Rīgas Apriņķa avīzē, bet tur rakstam atvēlētais apjoms un tēmas iztirzājums vieglajā valodā uzliek ierobežojumus, tālabad šeit centīšos dažas no tēzēm izvērst un piepušķot.

Pirmām kārtām par pašu PNB.

Skaistums nāk no iekšām

Sen gaidītais PNB auditētais gada pārskats parakstīts 16. jūlijā, auditori savu slēdzienu pievienojuši nākamajā dienā, un tas publicēts mājas lapā nedēļu vēlāk, bet “Informācijas atklāšanas paziņojums par 2018. gadu” – 19. jūlijā. Kādēļ viss sakustējies tieši šajos datumos, ir klārs: ikurāt nedēļu agrāk, 11. jūlijā, ECB (PNB kopš pavasara atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā) bargi paziņoja par PNB kapitāla nepietiekamību un prasīja to novērst visdrīzākajā, pieņemu, ka mēneša, laikā. Audita publicēšanu tālāk vilkt vairs nebija iespējams, lai cik draņķīgi arī tie cipari izskatītos.

Kā jau bija sagaidāms, pašas bankas uzmanīgi safrizētie skaitļi (bankai uzzīmēta peļņa miljons ar astīti, piemēram) rādīja to pašu bildi, ko jau pasen zīmēja apstākļu pazinēji un komentētāji. Bet bija arī detaļas, kas man bija paslīdējušas garām un sagādāja gan pa kādai jaunai atziņai, gan vienkārši sirsnīga prieka brīžus.

Tā šajā dokumentā ir skaidri un gaiši pateikts, kas tad īsti ir “PNB”. Norvik pārzīmološana jau no paša sākuma man šķitās mistikas apdvesta ņemšanās, un, ko šis jaunais saīsinājums nozīmē, nekādi nebiju uzķēris. Kā zināms, arī vārds “norvik” neko pārāk konkrētu nenozīmēja, bet bija vismaz kāds mājiens Ziemeļeiropas virzienā. Te nu citēšu PNB 2018. gada pārskata 4. lpp:

“2017. gada beigās vadības komanda pieņēma lēmumu mainīt Bankas zīmolu 2018. gada sākumā. Tomēr, ņemot vērā satricinājumus, kas bija saistīti ar “ABLV Bank” skandālu 2018. februārī, regulatīvo izmaiņu neskaidrību 2018. gada maijā, un vispārējās vēlēšanas 2018. gada oktobrī, Banka nolēma pāriet uz zīmolu AS “PNB Banka” 2018. gada novembrī. Trim burtiem “P”, “N” un “B” nav nekādas īpašas nozīmes …”

Beidzot! Sakarā ar “ABLV Bank” skandālu! Zīmols mainīts uz trīsburtu kombināciju sakarā ar AB LV skandālu un Saeimas vēlēšanām! Bezgala loģiski un pat daiļi! Starp citu, pārskata ievadā kā bankas grūtību pasaulsvarīgākie faktori ir minēti Brexit (divas reizes) un AB LV (arī divas reizes). Tas vienmēr labi, ja pašu uzņēmuma nelaimēm ir skaidri redzami ārēji iemesli, vai ne?

Bet oficiālā dokumentā paustā atziņa, ka par jauno zīmolu paņemtajiem burtiem “nav nekādas īpašas nozīmes” ir jautrākais, ko jelkad esmu lasījis auditētos gada pārskatos.

Lasītāju ērtībai un putrošanās novēršanai iespraudīšu te mazu tabuliņu, ko ikkatris viens lai turpina savām vajadzībām:

LPB

līdz 2018. gadam “Latvijas Pasta banka”

LPG

“Latvijas Propāna gāze”

PLG

“patiesais labuma guvējs”

PNB

nav nekādas īpašas nozīmes

ППР

(“posidjelji, popizdjelji, razošljisj”)
“PartPoļitRabota”

ИБД

“imitacija burnih djeistvij””

Attiecībā uz tālāk aprakstīto pašas PNB darbošanos publicitātes jomā varbūt būs vietā atgādināt pārīti saīsinājumu no padarmijas krājumiem:

Kopsapulce, permanenta kā Trocka revolūcija

No maziem burtiem rakstītas piezīmes pārskata 16. lpp izriet vēl kāda detaļa: akcionāru kopsapulce notiek permanenti, netiek pabeigta, bet tiek tikai pārtraukta un turpinās vienā gabalā. Kā apstākļu pazinējs varu teikt: tā ir pilnīgi droša krīzes pazīme. Formāli akcionāru kopsapulces sasaukšanai ir specifiska procedūra un termiņi. Bet krīzes apstākļos tos ievērot nav iespējams, tādēļ pēc visām likuma prasībām sasauktā kopsapulcē izsludina pārtraukumus, un darbu var atsākt, kad vien vajag. Un šādās reizēs to vajag daudz un bieži.

Šādā turpināšanas reizē, ap to pašu laiku, kad Guseļņikova kgs paziņoja par bankas akciju kontrolpaketes pārdošanu, sapulce lemj par jaunu padomes sastāvu. Tāda esot ievēlēta sešu locekļu sastāvā, bet darbu ar 1. jūliju uzsāk tikai četri, un ne priekšsēdētājs, ne vietnieks nav ievēlēti. Starp citu, gada pārskatu parakstījis bijušais NATO genseks un bijušais Dānijas premjers Anderss Fogs Rasmusens, bet tikai kā padomes loceklis.

Kā jau minēju, ECB 11. jūlijā iesniedz ultimātu, kurā pieprasīja PNB atjaunot pašu kapitāla pietiekamību. Otrs 16. jūlijā parakstītā pārskata “atbildīgais” – valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels amatu atstāj 30. jūlijā, nedēļu pēc pārskata publicēšanas un divas nedēļas pirms ECB revidentu ierašanās bankā 11. augustā. Četras dienas vēlāk banka tika aizklapēta.

Padomes un Valdes sastāvi un izmaiņas tajos ir jānorāda pārskatā, un šoreiz šādu kolorītu ziņu publiskošana raisa pārdomas un pieņēmumus. Kā redzams no notikumu hronoloģijas, pirmais makšķeres ir satinis pats īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Guseļņikova kgs, pārdodams akcijas un atkāpdamies no padomes 28. jūnijā. No jaunajā sastāvā sešiem ievēlētajiem amatus pieņēmuši četri “pārapstiprinātie”, bet neviens par priekšsēdētāju nav kļuvis. Nez kādēļ. Naivais puisis Olivers papīrus paraksta vēl kā valdes šefs, bet notinas no visiem amatiem pēc divām nedēļām.

Pagājušo nedēļu mūsu iztapīgie mediji laipni piedāvāja tautai Guseļņikova kga dievošanos, ka šamais ir atvaļinājumā un viņam neesot ne mazākās nojēgas, kas īsti bankā notiek. Kā tad, kā tad. Būtu uzjautrinoši, ja nebūtu tik nožēlojami.

Pa tam lāgam četri bankas padomes locekļi turpina locekļot, un no Informācijas atklāšanas paziņojumā publiskotajiem skaitļiem varam nojaust, kādēļ. Proti, atšķirībā no “jaunajiem” šiem atalgojums droši vien ir spēkā jau kopš pirmās ievēlēšanas. 2018. gadā četru padomes locekļu kopējais atalgojums bijis 1 202 611 eiro, tātad vidēji ap 300 tūkstošu uz brāli vai 25 000 mēnesī. Nu, varbūt locekļiem ir kāds bišķītis mazāk, bet priekšsēdim – vairāk, bet par šitik smuku naudiņu var arī pieciest šādas tādas publiskas neērtības.

Vēl pāris repliku par PNB komunikācijas diskrēto šarmu

Pirmā replika, par valdes priekšsēdētāja Olivera Bramvela aiziešanas paziņojumu. Citēju:

„Viņš informēja, ka 2018.gada auditētie finanšu dati liecina, ka banka strādājusi efektīvi, lai realizētu biznesa stratēģiju gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū. “Bankas bilance ir pozitīva, kas pierāda, ka “PNB banka” joprojām ir konkurētspējīga”.”

Man šī aina ir acu priekšā kā uzzīmēta: džeks ir prom, un bankas priekšniecība liek piristiem uzrakstīt kaut ko. Vienalga ko, ka tik kaut ko pozitīvu. Uzdevums nepateicīgs, un tas tiek uzgrūsts piristu kantora Kitijai. Tad nu lasītāji tiek iepriecināti gan ar “pozitīvu bilanci”, gan bankas “joprojām konkurētspēju”.

Paskaidrojumam. Kas attiecas uz bankas bilanci, tad bilance sastāv no aktīviem un pasīviem, un tie ir vienādi. Bilance, angliski Balance Sheet, jau savā nosaukumā satur balance, proti “līdzsvars”. Tehniski bilance ir nulle. Vienmēr. Ja bilance “neiet”, tas ir, nesanāk nulle, tad jāurbjas, kamēr atrod kļūdu. Bet ja šis process ievelkas, tad atver speciālu kontu – “bilances nesakritība”, lai pret vakaru tomēr bilance saietu. Vēlāk atrastās kļūdas šo nesakritības kontu “attīra”, līdz atkal viss ir kārtībā.

Kas attiecas uz “joprojām konkurētspējīgo banku”, tad aizejošais valdes priekšsēdētājs jau vairākas nedēļas pirms šī paziņojuma zināja, ka ECB tai ir izrakstījis tādu recepti, ka gals ir neizbēgami klāt.

Rezultātā bez visām citām ķezām iznāk tā, it kā jaukais puisis Olivers presei paudis apaļas muļķības. Bet tas jaunajā visaptverošas gūglošanas un nekā neaizmiršanas pasaulē paliks uz mūžu.

Viņa baidījās no ziepēm,

Visa apauga ar piepēm.

Visu mūžu zaļā muša

Nezināja, kas ir duša.

Otrā replika, par pašiem skaitļiem, uzvaras raports par PNB varonīgā cīņā sasniegto mega peļņu viena miljona apjomā. Atkal citāts:

„«PNB banka» pagājušajā gadā strādājusi ar auditēto peļņu 1,067 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem 2017.gadā, liecina bankas publiskotais gada pārskats. Vienlaikus bankas grupas zaudējumi samazinājušies 2,7 reizes un veidoja 17,505 miljonus eiro.

Vienlaikus neatkarīgā revidenta SIA «PricewaterhouseCoopers» atzinums par bankas finanšu pārskatu ir ar iebildēm.”

Precizēsim: pārskatā uzrādītā peļņa ir auditēta, bet nav auditoru apstiprināta, proti, auditori PWC gan šo, gan vairākus citus ļoti būtiskus skaitļus uzskata par aplamiem. Auditoru atzinumā ir septiņi iebildumi, kas normālam auditam būtu tieši septiņi par daudz.

Pirmajos piecos iebildumos ir detalizēti skaitļi, kas iebilst gan pret Grupas, gan pret pašas bankas vērtējumiem – gan uzkrājumu veidošanai, gan pamatlīdzekļu novērtējumam, gan vērtspapīru reālajai cenai.

Auditoru ieskatā uz bankas peļņu būtu jāattiecina vēl kādi mīnus 15 mio, plus nav atspoguļots nepilnu 12 mio aizdevums saistītai pusei (latviski: paši īpašnieki savākuši kredītu un nemāk izmeloties, kur palikusi naudiņa), tātad kopā kādi 30 mio mīnuss. Visur ar piebildi: jau 2017. gada pārskats bija paslīps, mēs jau toreiz prasījām, etc etc.

6. un 7. auditoru piezīme ir par to, ka nav iespējams novērtēt daudzmiljonu aktīvus Krievijā un kur iespējami desmitiem miljonu zaudējumi, kas atklāsies, kad kāršu namiņš nobruks pavisam, un tie bilancē nemaz neparādās.

Sevišķi pacietīgi tipi var pārskatā palasīties par Vasjuku cienīgām investīcijām (dirsā pa kreisi uz nagliņas) kaut kur ellē ratā simts kilometru attālumā no Maskavas apvedceļa. Šis tad acīmredzami ir īstais iemesls, kādēļ ECB pieprasa fundamentālu ciparu bankas pašu kapitāla palielināšanai, jo šeit tik tiešām ir runa par trīsciparu skaitļiem. Miljonos. Būtu svaiga nauda, būtu banka dzīva. Pa tam lāgam “jaunie akcionāri” kaut ko burzguļo, bet naudas nav. Ja tā, tad arī bodīte ir ciet, un beigta balle.

Trešā replika – par jauno īpašnieku nevēlēšanos tiesāties ar valsti

No ņemšanās medijos radies vienkāršots, bet aplams iespaids, ka Guseļņikovs = PNB un, nopērkot bankas akciju kontrolpaketi, “jaunie īpašnieki”, kuri it kā nevēlas tiesāties ar Latvijas valsti, apturēs procesu un lieta darīta. Ne tik vienkārši, un iespējams, pavisam otrādi.

Medijos apcerēto prasību pret Latvijas valsti, kas datēta ar 2017. gada decembri, ir cēluši vairāki prasītāji, no kuriem pirmais ir AS NORVIK BANK, bet pārējie – Guseļņikovi 5 gab., tātad pavisam kopā seši. Prasības būtība: Latvijas ļaunie žņauguši nabaga PNB banku, sevišķi nelabs bijis LB prezidenta uzkūdītais fuktuks, strādāt nav ļāvuši, bankas vērtību mazinājuši.

No šīs loģikas izriet, ka galvenā sāpe šeit ir akcionāriem (jo viņu akciju vērtība samazināta). Tad ko šai kompānijā dara pati banka kā prasītājs? Mana versija ir ļoti primitīva: apmaksā rēķinus. Ja banka nebūtu prasītājs, tad juristiem maksātu Guseļņikovi paši, kas šķiet pilnīgi neticami.

Savukārt jauno īpašnieku paziņojumam par nevēlēšanos prasību uzturēt nav pārāk lielas nozīmes: bijušajiem akcionāriem Guseļņikoviem saskaņā ar viņu stāstu ir nodarīti zaudējumi, un viņiem neviens neliedz nedaudz uzpucēt prasību un procesu turpināt. Cita lieta, kā tagad viņu prasība izskatīsies.

No vienas puses, prasītāji var teikt: re, mēs taču teicām! Nožņaudza gandrīz pavisam, piespieda atdot par vienu eiro, un pēc tam vēl aizklapēja! No otras puses, ECB ir pilnībā apstiprinājusi auditoru vērtējumu, ka banka jau sen kā bijusi iztīrīta un pussprāgusi un tas ir īstais iemesls pasākuma slēgšanai. Skatīsimies, ka šī tēma turpmāk attīstīsies.

Nezinu, vai citas mušas

Ir šo sērgu sapratušas.

Vilciens “Šveice – Vasjuki” vairs nekursēs

Nedaudz iztirzāšu jau minētajā RAA feļetonā lozunga veidā izsaukto: beigas ir visam “vietējo” un mazo banku biznesa modelim, ne tikai vienai bankai. Kamēr bija iespējams jauki pelnīt uz caurplūstošo dolāru miljardiem, banciņās varēja atļauties uzturēt nepieciešamo personālu visu formālo prasību izpildei. Tas varēja sastādīt pat trešo daļu no kvalificēto darbinieku skaita. Auglīgajām Austrumu – Rietumu naudas plūsmām apsīkstot, nekādas pasaciņas par jauniem biznesa plāniem vairs nelīdzēs. Šis stāsts mūsu biznesā ir beidzies.

Līdz ar to jautājums: kura tad būs nākošā, kuras durvis klientiem aizcirtīsies, nav atbildams racionālās kategorijās. Izbeigsies visas, izņemot tās dažas, kurām ir radikāli cits biznesa modelis. Un tādu modeļu ir tikai divi.

Pirmais, kurā paliks trīs vai četras lielām starptautiskām finanšu grupām piederošas universālas, plaša servisa bankas. Iespējams, ka divas būs starptautiskam “amerikāņu” kapitālam piederošas, bet viena – zviedru. Zviedrijas finanšu tirgus vērotāji zina stāstīt, ka arī tur banku konsolidācija rādās neizbēgama, un ticamākais drīzāk ir scenārijs, ka SEB apēdīs Swedbanku. Kas mums no tā? Nekas, pilnīgi nekas. Svarīgi saprast, ka publiku apkalpot un nodaļu tīklus var veidot tikai tādas struktūras, kuru aizmugurē ir reāli liels kapitāls un ietekme. Mūsu vietējā mēroga bagātnieki, no šī viedokļa raugoties, nav pat vidēji turīgi.

Neliela ilustrācija. Pasaulslavenais šefpavārs Džeimijs Olivers nesen iesvieda savas grimstošās restorānu ķēdes glābšanai privātu naudiņu, 13 mio sterliņu (nepilnus 15 mio EUR). Neizglāba. Noskurinājās un dzīvo tālāk. Viņa “net worth” (īpašuma reālās cenas novērtējums) ir ap 250 mio, un viņš tādēļ ir turīgs. Bet ne bagāts. Tādēļ viņam nepieder pensionārus apkalpojoša banka. Viņš ir veiksmīgs publicists, kas ticis pie turības. Starp citu, no restorāniem neko nav nopelnījis.

Cits piemērs no britu dzīves. Sers Filips Grīns, veikalu impērijas īpašnieks, iekūlās nepatikšanās un cita starpā tika apsūdzēts darbinieku pensiju fonda iztīrīšanā. Lai izvairītos no vēl lielākām nepatikšanām, vienā epizodē viņš atmaksāja pensiju fonda kasē 363 mio sterliņu, lai atvieglotu 19 000 pensionāru likteni un pats paliktu ar sera titulu, ko viņam grasījās atņemt. Viņš ir bagāts cilvēks.

Kas notiek, kad jahtu nopērk cilvēks, kas tikai iedomājas, ka ir turīgs, labi redzam no Eināra Repšes piemēra. Jaunā sieviņa izmurrāja no bijušā labi atalgotā LB prezidenta jahtu, ar kuru bija naiva iecere atpelnīt kredītu un vēl nopelnīt. Khe khe. Ar banciņām ir līdzīgi, tās nevar piederēt pasaules kontekstā trūcīgiem, dažmiljoniņus saskrāpējušiem personāžiem.

Savukārt lielai naudai ir attiecīga kalibra labvēļi, aizgādņi un aizbildņi. Jau rakstījām, ka ļoti savlaicīgi, vēl pirms skandāla publiskošanas par zviedru banku lomu Magņicka lietā Zviedrijas premjers aizskrēja uz ASV skaidroties un kā mazu uzmanības zīmi iepirka bruņojumu par apaļām summiņām. Vecrīgā runā, ka šogad pirms Jāņiem mūsu valdību apmeklējis neviens cits kā pats Markuss Vallenbergs. Jā, jā, to pašu leģendāro Vallenbergu klana pašreizējais pārstāvis SEB vadībā, faktiski reālais saimnieks. Gribēja tikai tādu sīkumu, lai fuktuks liek mierā SEB netīrās naudas lietās. Tā runā, ka atteikšanās šo lūgumu izpildīt bez rakstiska aicinājuma arī ir īstenais iemesls Putniņa kga karjeras straujajam pagriezienam.

Šādā leņķī arī jāmeklē atslēga AB LV traģiskajam liktenim: viņu problēma nebija nauda, AB LV bija labi kapitalizēta, labi pārvaldīta, labi pelnoša institūcija. Bet viņu pusē nebija nevienas valsts premjers, un viņi nav Vallenbergi. Lai cik augstas raudzes personāži tiktu iesaistīti padomēs, lai cik profesionāli lobisti tiktu algoti, – tas viss izrādīsies par īsu krasi neveiksmīgas apstākļu sagadīšanās reizē. Nemaz nerunājot par reālām finanšu ķezām kā PNB gadījumā, kad padomē sēdošās starptautiskās zvaigznes galu galā izrādās vien kāzu ģenerāļi. Labi apmaksāti, protams.

Otrais modelis ir iespējams, ja dažas no mazajām bankām varēs turpināt funkcionēt kā lielāka ekonomiska grupējuma vai nozīmīga klana norēķinu centrs. Tas ir dārgi, bet respektabli un ērti, kā privātā lidmašīna. Ja var atļauties, tad kādēļ gan ne. Nebūtu brīnums, ka kādas pāris trīs tādas arī saglabāsies.

Šobrīd FKTK mājas lapā ir uzskaitītas veselas 14 bankas (PNB ieskaitot). Apmēram 7 līdz 10 ir liekas, un to liktenis ir neizbēgams. Kura nākošā? Te sāksies “krievu ruletes” tipa spēlītes. Trāpīties var jebkura. Vecu grēku visām ir daudz, bet lieka kapitāla to īpašniekiem – pamaz. Vai pēkšņi “izšaus” spriedums Rietumu bankas krimināllietā Francijā, vai pēkšņi paraus zem ledus kādu moldāvu miljarda krēslainajos ceļos iesaistīto, – viss var gadīties.

Mušas dzīve pušu ira,

Liela zaļa muša mira.

Citas mušas saceļ brēku –

Kas tai zaļai bij par sērgu?

Viņa baidījās no ziepēm,

Visa apauga ar piepēm.

Visu mūžu zaļā muša

Nezināja, kas ir duša.

Nezinu, vai citas mušas

Ir šo sērgu sapratušas.

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

58
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Labāk nelasiet šo, ja atceraties mūsu priekšvēlēšanu solījumus

FotoSaeima šajās dienas skata 2021. gada valsts budžeta un nodokļu reformas projektu. Šis valsts budžets būs īpaši nozīmīgs, jo daudzu cilvēku un uzņēmumu darbību ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā pandēmija un labi mērķēts fiskālais stimuls var glābt daudzas darbavietas un ekonomiku kopumā. Turpretī neveiksmīga nodokļu reforma uzņēmējus var gremdēt un palielināt pelēkās ekonomikas apjomu.
Lasīt visu...

12

Kādi tad ir Latvijas valdības mērķi?

FotoPolitika Latvijā, nedaudz pārfrāzējot Vikipēdiju, ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas jeb – kā tagad daudzi jau atklāti sauc partijas - uzņēmumi veic darbības savu oficiālo vai neoficiālo varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai, pieņem rīcības plānus, kas ir saistoši visai sabiedrībai... Vienkārši nedaudz papētīsim, kas ir šie cilvēki un kā viņi rīkojas pasaules krīzes apstākļos.
Lasīt visu...

21

Covid-19 noliedzēju uzņēmumos uzliesmo vīruss

FotoAr vienas dienas intervālu ziņās ir parādījusies informācija par masveida COVID-19 uzliesmojumiem divos uzņēmumos – zivju pārstrādes cehā Brīvais vilnis un pansionātā Liepa. Pirmajā ar jauno koronavīrusu sasirguši 77 darbinieki, otrajā 100 klienti un darbinieki.
Lasīt visu...

12

Iesniegta pilsoņu iniciatīva par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē

FotoReaģējot uz 12. novembra Satversmes tiesas spriedumu, pilsoņu iniciatīvas platformā “Mana Balss” ir iesniegts aicinājums parakstīties par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē. Manā kā iesniedzēja ieskatā ir izdarīts spiediens uz likumdevēju, lai likumiski nostiprinātu pretdabiskas (homoseksuālas, transseksuālas u.tml.) “ģimenes” formas. 
Lasīt visu...

6

Lai panāktu Šuplinskas demisiju, skolotājiem jābūt gataviem streikot

FotoIzglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) neadekvātie un ar nozari nepārrunātie lēmumi attiecībā uz izglītības sistēmas pārvaldību visās tās līmeņos Covid-19 ārkārtas situācijas apstākļos degradē Latvijas izglītības un zinātnes sistēmu kopumā.
Lasīt visu...

21

Ar ticību, apziņu un divām puslodēm: sprediķis Rīgas Domā 2020. gada 18. novembrī

FotoVarbūt YouTube esat pamanījuši video, kur, skanot bezrūpīgajai dziesmai “Raindrops” (Lietus lāses), jauka meitene ar kafijas krūzi skatās pa logu. Kaut kur netālu paceļas atomsēne. No tumša virpuļa debesīs iznirst citplanētiešu kuģis. Viņa par to drusku sarauc pieri, bet uzsmaida tiranozauram, kurš mīdās aiz koka, un draudzīgi pamāj zombiju pūlim, kas tuvojas pa ielu. Klipa nosaukums – “Parasta diena 2020. gadā”.
Lasīt visu...

6

Par dzīvībām drošu izglītību – lai aizsargātu bērnu, skolotāju, vecāku un vecvecāku dzīcības

FotoKatra cilvēka dzīvība ir vērtība. Sevišķi to jūtam par tuvo un mīļo dzīvībām. Latvijas Republikas Satversmes 111. pants uzliek par pienākumu valstij aizsargāt cilvēku veselību, tās 93. pants – tiesības uz dzīvību. Satversmes ievads nosaka rūpes ne tikai par sevi, bet arī par saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem.
Lasīt visu...

12

Beidzot ir jāpiegriež skrūves "legālajai" Vislatvijas čakarēšanai

FotoSakarā ar valsts azartspēļu kantora Latvijas Loto "locekļu" aroganto attieksmi, ignorējot informācijas sniegšanas pienākumu viņu kosmisko algu kontekstā - iesaku turpināt "rakt" netradicionālā veidā! Konkrēti - piereģistrēties iLOTO lietotāju profilā un sākt "laimēt" (reāli - zaudēt!) momentloterijās, profila skrīnšotu, kā pierādījumu pievienojot publikācijai. Ir informācija, ka šajā "zaudētavā" pārsvarā tiek tiražētas TUKŠAS/BEZLAIMESTU biļetes.
Lasīt visu...

12

Pacientu šķirošana COVID-19 pandēmijas laikā

FotoTiesībsargs ir saņēmis vairākus signālus, kurā Latvijas iedzīvotāji pauž savas bažas un satraukumu par Arta Žīgura rakstu vietnē „pietiek.com” par to, ka Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisija nolēmusi, ka Covid-19 epidēmijas krīzes gadījumā ir ētiski cilvēkus pēc 75 gadu vecuma ar hroniskām slimībām un citus smagi slimos pacientus neārstēt visiem pieejamajiem līdzekļiem, lai vairāk jaunu un vieglāk slimu cilvēku iegūtu piekļuvi, iespējams, dzīvību glābjošai terapijai.
Lasīt visu...

12

Manas personīgās domas par savu slimošanu par Covidu

FotoUzrakstīju savas personīgās domas par savu slimošanu ar Covidu. Raksts sanāca garš, grūti rakstījās uz telefona. Tātad:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kā strādā Parādnieka pasūtījumu galds

8.novembrī TV3 bija amizanti vērot, kā Saeimas deputāti centās pamatot, kāpēc atbalsta cigarešu ražotāju lobētos grozījumus akcīzes nodoklī. JKP galvenais nodokļu...

Foto

Nevalstiskās organizācijas gatavo iniciatīvu tautas referendumam par ģimenes aizsardzību

Četrdesmit nevalstisko organizāciju pārstāvji ir piesaistījuši ekspertus un apvienojušies kopīgā domnīcā, lai sagatavotu priekšlikumu pilsoņu parakstu vākšanai...

Foto

Es jums tagad izskaidrošu, kas rakstīts himnā: valsts prezidenta runa Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienā

Dārgā Latvijas tauta! Šogad ārkārtas situācijā mēs savas valsts dibināšanas svētkus...

Foto

Ģimenes institūta sabrukums izraisa tautas un pat civilizāciju bojā eju

Šodien, atzīmējot mūsu valsts 102. dzimšanas dienu, vēlos to sagaidīt ar svētu bijību un pateicību. Ne...

Foto

Pirts un skaistumkopšanas pakalpojumu aizliegšana ir nepārdomāta un postoša

Piektdien, 2020.gada 6.novembrī, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk - Rīkojums) visā...

Foto

Aicinām valsts prezidentu Egilu Levitu "izlīst no alas"

Valsts prezidentam Egilam Levitam būtu pēdējais brīdis izlīst no paša vārdiem nosauktās "alas", lai aptvertu, kā dzīvo lielākā...

Foto

Veloceļš Čaka ielā: nav jāiesaistās demagoģijā ar hronometru rokā

Vēl krāsa uz velosipēdistu ceļa Čaka ielā nebija izžuvusi, kad Paulam Timrotam, Frederikam Ozolam un daudziem citiem...

Foto

Vēlēšanas 2020 – fronte tēva pagalmā?

Šī ir tā reize, kad ASV prezidenta vēlēšanas lika nodrebēt visai planētai bez izņēmuma. Nekad agrāk tai nav bijusi piekalta...

Foto

JKP plānotais transportlīdzekļu nodoklis ekoloģijas prizmā

Ir teiciens – nav sliktuma bez labuma. Pateicoties rūpniecības un lauksaimniecības nozaru degradācijai, izvērtējot 20 gadu posmu, Latvija ir līderis...

Foto

Es atzīstu savu kļūdu un uzņemos par to atbildību

Es esmu pieļāvis kļūdu. Man ir kauns, ka es esmu tā rīkojies Latvijas sabiedrības priekšā un manu...

Foto

Apsveicam, mūsu zīļu vācējam - nākamajam nācijas līderim un vadonim šodien 40

Šodien mūsu uzņēmuma vadītājam un viennozīmīgajam vadonim Mārim Simanovičam ir dzimšanas diena – viņš...

Foto

Māsiņas skafandros, kurām par to faktiski neko nepiemaksā

Iesaku noskatīties šo PROVINCI. Mūsu māsiņas Daugavpils reģionālās slimnīcas Infekciju slimību nodaļā, galvenajā COVID pacientu ārstēšanās, cerību un...

Foto

Īstais 2020.gada ASV vēlēšanu uzvarētājs(a)

Kā jau kāds no kolēģiem lasītājiem portālā norādīja, Džo Baidens ir pats vecākais jebkad ievēlētais ASV prezidents. Visu cieņu pret šo...

Foto

Viltvārži

Aizvien vairāk pasaulē ir tādu, kuri jūt nepieciešamību agresīvi izpausties. Šoreiz ne par to, kāpēc, kur tādi rodas utt. Šoreiz par sekām. Centīšos būt maksimāli...

Foto

Par veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju

Veselības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kura organizē, koordinē un pārrauga veselības politikas īstenošanu, tai skaitā koordinē pretepidēmijas pasākumu...

Foto

Premjeram jāprasa veselības ministres demisija un jāpārņem veselības aprūpes kontrole vai pašam jāatkāpjas

Pēdējo dienu notikumi valdībā, īpaši asā komunikācija starp premjerministru Krišjāni Kariņu (JV) un...

Foto

Būs diskusijas, nepilnības un to labošana

Mīļie draugi un sekotāji, diemžēl koronavīruss atkal plosās pasaulē, Eiropā un Latvijā. Strauji aug saslimušo skaits, slimnīcas pildās un palielinās...

Foto

E-vēlēšanu iespējamā ietekme uz cilvēktiesībām

Valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās...

Foto

Mēs iecietīgi izturamies pret dažu koalīcijas locekļu privātajām un politiskajām neirozēm

Krīze, īpaši ilgstoša, ir stresa noturības tests. Covid-19 krīze ir globāla, tā pārbauda izturību veselām...

Foto

Andris Kudors un viņa raksts par Bībeli un homoseksualitāti

Senators, pseidokonservators un bijušais reliģiskās sektas pārstāvis Andis Kudors (Senators) nesen portālā TVNET pastāstīja, kas tur Bībelē faktiski ir...

Foto

Atkārtoti lūdzam nepieļaut zaļās zonas iznīcināšanu un satiksmes apgrūtināšanu lielveikalu būvniecības dēļ

Esam atkārtoti savākuši parakstus pret zaļās zonas iznīcināšanu Ziepniekkalnā, kur plānots būvēt lielveikalu Lidl, un...

Foto

Par labklājības ministres Petravičas publiski paustajiem meliem

Sociālo darbinieku biedrība (SDB) nevar klusēt situācijā, kurā labklājības ministre Ramona Petraviča publiski LTV raidījuma “Panorāma” sižetā un TV24...

Foto

Kur tad palikusi daudzā nauda?

Te pat pīlei jāsmejas. Es, godavārds, nesaprotu, kur palikusi daudzā nauda. Es tiešām godīgi nesaprotu, kā var tādā tempā notērēt tādu...

Foto

Maksāt par Zemgales atkritumu poligona ”Brakšķi” likvidāciju nāksies iedzīvotājiem

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) plāns ieviest izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas reģionu sistēmā kļūs par Zemgales...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska “noved” nevainīgu cilvēku līdz nāvei

Prokurores Daces Lapinskas rīcības dēļ esmu zaudējusi veselību un gandrīz arī dzīvību, ko apstiprina ne mani tukši...

Foto

Turcija

Agrāk bija saprotamāk un vieglāk. Ja negribēji aizskart kāda jūtas vai kādu pazemot, atlika nerunāt par to, kas šo kādu var aizskart vai tam būt...

Foto

Putina kliķei nekas nav svēts, tā savu ambīciju vārdā piesmej arī ticīgos

Šībrīža Krievijas centieni atsevišķos gadījumos piesegties ar reliģiju vai reliģiju piesaistīt propagandas aparātam ir...

Foto

Maskas ir efektīvas, un arī bērni saslimst ar COVID-19

Mēs, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valdes locekļi (www.lazariga.lv), aicinām un lūdzam Latvijas iedzīvotājus sekot secinājumiem un...

Foto

Kad pie lietas ķeras kariņveidīgi āksti

Vēl nesen tāda lupatveidīga radība premjera krēslā, kam Kariņš uzvārdā, ierunājās, ka naudas mums esot “tik daudz kā nekad”. Taču...

Foto

Kad medijs vienkārši ienīst baznīcu un ar apskaužamu periodiskumu nomelno pat savu, vietējo - Latvijas kristīgo baznīcu

Tikai pirms dažām dienām vietējais TVNET publicēja rakstu par...

Foto

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

Daudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju,...

Foto

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

Es labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai...

Foto

Par pulksteņa grozīšanu

Reizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons,...

Foto

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

Lai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums...

Foto

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

Iedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu...

Foto

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

Šoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas...