Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš 2000. gada Latvijā un Lietuvā par oficiālu atceres un atzīmējamu dienu ir noteikts 22. septembris jeb Baltu vienības diena. Lai gan šo svētku pamatideja – Lietuvas, Latvijas un to iedzīvotāju savstarpēju attiecību stiprināšana – ir vērtējama pozitīvi, Baltu vienības dienas saturs izraisa kritiku un smīkņāšanu, jo īpaši no vēsturnieku puses. Šī kritika pamatā ir centrēta uz šajā dienā pieminētā notikuma – 1236. gada septembrī notikušās Saules kaujas – atbilstību baltu vienotības ideālam.

Saules kaujas vēsturiskais fons

Pirms sīkāk aplūkot ar Baltu vienības dienu saistītos kritiskos punktus, jāsāk ar īsu Saules kaujas vēstures izklāstu. Pēc veiksmīgajiem iekarojumiem 13. gadsimta sākumā krusta karotāju panākumi Austrumbaltijas reģionā bija apsīkuši.

Lai gan šo apsīkumu izraisīja dažādu apstākļu kopums, var izdalīt divus nozīmīgākos faktorus. Pirmkārt, šajā periodā bija saasinājies konflikts starp Vācu Svētās Romas impērijas imperatoru Frederiku II un pāvestu Gregoriju IX. Domstarpību rezultātā samazinājās finansējums, morālais atbalsts un jaunu karotāju pieplūdums, un institūcijas Livonijā (bīskapijas, Zobenbrāļu ordenis un Rīgas pilsēta) bija spiestas veltīt savu laiku un enerģiju politiskiem manevriem, nevis krusta karu turpināšanai.

Otrkārt, krusta karotājiem bija izdevies iekarot visas vieglāk pakļaujamās zemes – piekrastes teritorijas, salas un lielo upju (Daugavas, Gaujas, Lielupes, Pērnavas) ielejas. Karus pret pagāniem varēja turpināt, vien iebrūkot purvainajās žemaišu un lietuviešu apdzīvotajās zemēs, kuras atradās samērā tālu no nozīmīgākajiem atbalsta punktiem.

Savu uzmanību Livonijai pāvests Gregorijs IX pievērsa 1236. gada sākumā, kad februāra mēnesī izdeva bullu par krusta kara organizēšanu pret lietuviešiem, aicinot šajā karā iesaistīties dižciltīgos no dažādiem Vācu Sv. Romas impērijas reģioniem. Aicinājumam atsaucās vairāki bruņinieki (precīzs skaits nav zināms), kuri vasaras sākumā devās uz Rīgu. Tur šie bruņinieki panāca, ka Zobenbrāļu ordeņa mestrs Folkvins sapulcina iebrukumam paredzētu armiju trīstūkstoš vīru sastāvā (šim periodam un reģionam samērā liela armija). Šis karaspēks sastāvēja no iepriekš minētajiem bruņiniekiem, ordeņa brāļiem un pusbrāļiem, no Pleskavas kņazistes atsūtīta garnizona, kā arī vietējiem iedzīvotājiem – letgaļiem, līviem un igauņiem.

Letgaļi, igauņi un līvi pret žemaišiem un zemgaļiem

Vasaras beigās šis karaspēks devās karagājienā uz lietuviešu un žemaišu apdzīvotajām zemēm un septembra vidū pēc veiksmīgiem sirojumiem devās atpakaļ uz Rīgu. 21. septembrī pie kādas upes pārejas "Saules zemē" to pārsteidza žemaišu karaspēks, un nākamajā dienā norisinājās pati kauja, kuras rezultātā tika nogalināti gandrīz visi Zobenbrāļu ordeņa bruņinieki, bet citas vienības, kuras mēģināja atkāpties, pēc sakāves iznīcināja zemgaļu cilšu karavīri.

Aplūkojot mums zināmās liecības par Saules kauju, ir skaidri redzams, ka ar kauju saistītās norises un notikumi tās laikā nebūt neliecina par baltu vienotību. Abās pusēs kaujā piedalījās baltu cilšu karavīri (tāpat arī igauņi un līvi) un cīnījās viens pret otru. Tāpat skaidrs, ka nevienu no pusēm nevadīja romantiski ideāli par baltu vienotību, un ir ļoti apšaubāms, ka kādu no Saules kaujas dalībniekiem satrauca fakts, ka viņš nogalina vai aplaupa sev etnolingvistiski pietuvinātas grupas pārstāvi.

Visticamāk, ka letgaļi, igauņi un līvi labprāt devās karagājienā uz lietuviešu un žemaišu zemēm, jo dalība šādā karagājienā ļāva iegūt bagātīgu kara laupījumu, mantas un vergus, kā arī deva iespēju atriebties lietuviešiem, kuri bieži siroja pašu letgaļu un līvu (dažkārt arī igauņu) zemēs.

Absurdi būtu arī aplūkot uzvarētāju – žemaišu un zemgaļu – rīcību kā motivētu ar mērķi iesaistīties vēsturiskā cīņā ar "ļaunajiem" vācu iekarotājiem. Lai gan ticams, ka atriebība spēlēja savu lomu uzbrukuma sagatavošanā, daudz svarīgāka motivācija šāda liela uzbrukuma organizēšanā (pēc mūsdienu aprēķiniem, kopumā žemaišu un zemgaļu vienībās kopā bija 4000 līdz 5000 karavīru), visticamāk, bija iespēja atņemt krusta karotājiem sirojumos iegūto mantu un pašiem sadalīt to savā starpā.

Etnisku kategoriju piemērošana viduslaikiem ir problemātiska

Viduslaiku vēstures kontekstā nevar runāt par kādu spēcīgu baltu (vai tikpat labi vācu, angļu vai franču) identitāti. Šī perioda cilvēks, pirmkārt, sevi identificēja kā noteiktas reliģijas pārstāvi (latīņu vai grieķu kristietis, kādas kristietības sektas pārstāvis, jūds, musulmanis vai pagāns), pēc tam sekoja kārtas (aristokrāts, bruņinieks, zemnieks, tirgotājs vai garīdznieks) un piederība reģionam vai pilsētai.

Vēlajos viduslaikos, izveidojoties pirmajām centralizētajām valstīm – Anglijai, Francijai un Spānijai –, sāka rasties arī zināmas asociācijas ar valsti pārvaldošo karaļnamu, tomēr šī aspekta nozīme vēlo viduslaiku eiropiešu identitātes konstruēšanā bija samērā neliela un nav salīdzināma ar nacionālās piederības izjūtu 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimtā.

Tieši no 19. gadsimta nāk vēlme saskatīt samērā senos vēstures notikumos pagrieziena punktus nācijas vēsturē un saistīt ar to dalībniekiem savu nacionālo identitāti. Šo laiku raksturo dažādu tautu nacionālās inteliģences pārstāvju centieni izgudrot savu nāciju diženo pagātni. Tas nebija iespējams bez dažādu nacionālo mītu radīšanas un arhetipa "mēs un viņi" izmantošanas.

Arī latviešu nācijas rašanās laikā 19. gadsimta otrajā pusē naratīvs par "varonīgo" seno baltu cīņām ar "nekrietnajiem" krustnešiem bija ļoti parocīgs latviešu diženās pagātnes veidošanā. Visticamāk, ka šāda masu pieeja vēsturei, norisinoties modernizācijas procesam, bija neizbēgama. Tobrīd jauno vācu, igauņu, franču, poļu, latviešu vai zviedru nāciju pārstāvjiem bija nepieciešams kāds visaptverošs un romantisks stāsts, lai izskaidrotu savu ceļu uz pašreizējo attīstības pakāpi, vietu vēsturē un laikā kopumā.

Mītiskās varonīgās pagātnes izgudrošana

19. gs. beigās un 20. gs. pirmajā pusē šāda sajūsmināšanās par Saules kauju bija visnotaļ saprotama nacionālisma kontekstā. Izgudrot nacionālo pagātni bija moderni un, iespējams, pat nepieciešami industrializācijas un modernizācijas izmainītajā pasaulē.

Tomēr jau šajā laikā bija pietiekami daudz kritiķu, kuri norādīja uz šādas pieejas daudzajiem mīnusiem – faktu un nianšu ignorēšana, pārlieku liela vienkāršošana un nacionālo mītu "bruņošanās sāncensības" starp daudzajām nācijām, katrai cenšoties otru pārspēt arvien spožākas "vēstures" radīšanā.

Šādu pieeju pavisam diskreditēja notikumi starpkaru periodā. Vēsturiskie mīti kļuva par nozīmīgu instrumentu autoritāro vadoņu ceļā uz varu – tie ļāva mobilizēt masas ap "kopējo" vēsturi, izdalīt iekšējus un ārējus ienaidniekus, rast leģitimitāti vadoņa pretenzijām uz varu vēstures norisēs, radīja jaunus izteiksmes līdzekļus, kuros varēja runāt par nācijas un kolektīva kopējo cīņu, kā arī nodrošināja vienkāršotus stāstus, kuros "labais" cīnījās ar "ļauno".

Baltijas valstu attiecībās vienotības piemēru netrūkst

Mūsdienās valstiskā līmenī centieni formāli atzīt šādu nacionālajā mitoloģijā balstītu viduslaiku vēstures interpretāciju primāri šķiet naivi un senili, otrkārt, nepatiesi pret pašiem vēstures notikumu dalībniekiem. Tāpat mitoloģizētajam skatījumam neizbēgama ir autoritārās pagātnes atstātā ēna.

Daudz piemērotāk no šodienas skatupunkta būtu pievērsties nevis baltu, bet gan Baltijas valstu vienotībai, un šādam mērķim var atrast pietiekami daudz iespējamo datumu starp notikumiem Brīvības cīņu vai Trešās atmodas laikā (patīkama solidarizācijas izpausme ir karogu izkāršana kaimiņvalstu neatkarības proklamēšanas datumos).

Kopējus vēstures saskarsmes punktus var rast arī senākā vēsturē. Ar Hanzas, Livonijas vai Kurzemes hercogistes vēsturi saistītus notikumus var eleganti un gaumīgi izmantot, lai stiprinātu savstarpējās attiecības ne tikai starp valstīm, bet arī starp pilsētām, novadiem un reģioniem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Šie arī ir iemesli, kādēļ 22. septembra dēvēšana par Baltu vienības dienu un šo svētku svinēšana mūsdienu Latvijā valstiskā līmenī ir problemātiska, un daudz labāk šo dienu būtu atstāt vēstures rekonstrukcijas entuziastu rokās.

* Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība

Pārpublicēts no lvportals.lv

Novērtē šo rakstu:

20
20

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...