Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš 2000. gada Latvijā un Lietuvā par oficiālu atceres un atzīmējamu dienu ir noteikts 22. septembris jeb Baltu vienības diena. Lai gan šo svētku pamatideja – Lietuvas, Latvijas un to iedzīvotāju savstarpēju attiecību stiprināšana – ir vērtējama pozitīvi, Baltu vienības dienas saturs izraisa kritiku un smīkņāšanu, jo īpaši no vēsturnieku puses. Šī kritika pamatā ir centrēta uz šajā dienā pieminētā notikuma – 1236. gada septembrī notikušās Saules kaujas – atbilstību baltu vienotības ideālam.

Saules kaujas vēsturiskais fons

Pirms sīkāk aplūkot ar Baltu vienības dienu saistītos kritiskos punktus, jāsāk ar īsu Saules kaujas vēstures izklāstu. Pēc veiksmīgajiem iekarojumiem 13. gadsimta sākumā krusta karotāju panākumi Austrumbaltijas reģionā bija apsīkuši.

Lai gan šo apsīkumu izraisīja dažādu apstākļu kopums, var izdalīt divus nozīmīgākos faktorus. Pirmkārt, šajā periodā bija saasinājies konflikts starp Vācu Svētās Romas impērijas imperatoru Frederiku II un pāvestu Gregoriju IX. Domstarpību rezultātā samazinājās finansējums, morālais atbalsts un jaunu karotāju pieplūdums, un institūcijas Livonijā (bīskapijas, Zobenbrāļu ordenis un Rīgas pilsēta) bija spiestas veltīt savu laiku un enerģiju politiskiem manevriem, nevis krusta karu turpināšanai.

Otrkārt, krusta karotājiem bija izdevies iekarot visas vieglāk pakļaujamās zemes – piekrastes teritorijas, salas un lielo upju (Daugavas, Gaujas, Lielupes, Pērnavas) ielejas. Karus pret pagāniem varēja turpināt, vien iebrūkot purvainajās žemaišu un lietuviešu apdzīvotajās zemēs, kuras atradās samērā tālu no nozīmīgākajiem atbalsta punktiem.

Savu uzmanību Livonijai pāvests Gregorijs IX pievērsa 1236. gada sākumā, kad februāra mēnesī izdeva bullu par krusta kara organizēšanu pret lietuviešiem, aicinot šajā karā iesaistīties dižciltīgos no dažādiem Vācu Sv. Romas impērijas reģioniem. Aicinājumam atsaucās vairāki bruņinieki (precīzs skaits nav zināms), kuri vasaras sākumā devās uz Rīgu. Tur šie bruņinieki panāca, ka Zobenbrāļu ordeņa mestrs Folkvins sapulcina iebrukumam paredzētu armiju trīstūkstoš vīru sastāvā (šim periodam un reģionam samērā liela armija). Šis karaspēks sastāvēja no iepriekš minētajiem bruņiniekiem, ordeņa brāļiem un pusbrāļiem, no Pleskavas kņazistes atsūtīta garnizona, kā arī vietējiem iedzīvotājiem – letgaļiem, līviem un igauņiem.

Letgaļi, igauņi un līvi pret žemaišiem un zemgaļiem

Vasaras beigās šis karaspēks devās karagājienā uz lietuviešu un žemaišu apdzīvotajām zemēm un septembra vidū pēc veiksmīgiem sirojumiem devās atpakaļ uz Rīgu. 21. septembrī pie kādas upes pārejas "Saules zemē" to pārsteidza žemaišu karaspēks, un nākamajā dienā norisinājās pati kauja, kuras rezultātā tika nogalināti gandrīz visi Zobenbrāļu ordeņa bruņinieki, bet citas vienības, kuras mēģināja atkāpties, pēc sakāves iznīcināja zemgaļu cilšu karavīri.

Aplūkojot mums zināmās liecības par Saules kauju, ir skaidri redzams, ka ar kauju saistītās norises un notikumi tās laikā nebūt neliecina par baltu vienotību. Abās pusēs kaujā piedalījās baltu cilšu karavīri (tāpat arī igauņi un līvi) un cīnījās viens pret otru. Tāpat skaidrs, ka nevienu no pusēm nevadīja romantiski ideāli par baltu vienotību, un ir ļoti apšaubāms, ka kādu no Saules kaujas dalībniekiem satrauca fakts, ka viņš nogalina vai aplaupa sev etnolingvistiski pietuvinātas grupas pārstāvi.

Visticamāk, ka letgaļi, igauņi un līvi labprāt devās karagājienā uz lietuviešu un žemaišu zemēm, jo dalība šādā karagājienā ļāva iegūt bagātīgu kara laupījumu, mantas un vergus, kā arī deva iespēju atriebties lietuviešiem, kuri bieži siroja pašu letgaļu un līvu (dažkārt arī igauņu) zemēs.

Absurdi būtu arī aplūkot uzvarētāju – žemaišu un zemgaļu – rīcību kā motivētu ar mērķi iesaistīties vēsturiskā cīņā ar "ļaunajiem" vācu iekarotājiem. Lai gan ticams, ka atriebība spēlēja savu lomu uzbrukuma sagatavošanā, daudz svarīgāka motivācija šāda liela uzbrukuma organizēšanā (pēc mūsdienu aprēķiniem, kopumā žemaišu un zemgaļu vienībās kopā bija 4000 līdz 5000 karavīru), visticamāk, bija iespēja atņemt krusta karotājiem sirojumos iegūto mantu un pašiem sadalīt to savā starpā.

Etnisku kategoriju piemērošana viduslaikiem ir problemātiska

Viduslaiku vēstures kontekstā nevar runāt par kādu spēcīgu baltu (vai tikpat labi vācu, angļu vai franču) identitāti. Šī perioda cilvēks, pirmkārt, sevi identificēja kā noteiktas reliģijas pārstāvi (latīņu vai grieķu kristietis, kādas kristietības sektas pārstāvis, jūds, musulmanis vai pagāns), pēc tam sekoja kārtas (aristokrāts, bruņinieks, zemnieks, tirgotājs vai garīdznieks) un piederība reģionam vai pilsētai.

Vēlajos viduslaikos, izveidojoties pirmajām centralizētajām valstīm – Anglijai, Francijai un Spānijai –, sāka rasties arī zināmas asociācijas ar valsti pārvaldošo karaļnamu, tomēr šī aspekta nozīme vēlo viduslaiku eiropiešu identitātes konstruēšanā bija samērā neliela un nav salīdzināma ar nacionālās piederības izjūtu 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimtā.

Tieši no 19. gadsimta nāk vēlme saskatīt samērā senos vēstures notikumos pagrieziena punktus nācijas vēsturē un saistīt ar to dalībniekiem savu nacionālo identitāti. Šo laiku raksturo dažādu tautu nacionālās inteliģences pārstāvju centieni izgudrot savu nāciju diženo pagātni. Tas nebija iespējams bez dažādu nacionālo mītu radīšanas un arhetipa "mēs un viņi" izmantošanas.

Arī latviešu nācijas rašanās laikā 19. gadsimta otrajā pusē naratīvs par "varonīgo" seno baltu cīņām ar "nekrietnajiem" krustnešiem bija ļoti parocīgs latviešu diženās pagātnes veidošanā. Visticamāk, ka šāda masu pieeja vēsturei, norisinoties modernizācijas procesam, bija neizbēgama. Tobrīd jauno vācu, igauņu, franču, poļu, latviešu vai zviedru nāciju pārstāvjiem bija nepieciešams kāds visaptverošs un romantisks stāsts, lai izskaidrotu savu ceļu uz pašreizējo attīstības pakāpi, vietu vēsturē un laikā kopumā.

Mītiskās varonīgās pagātnes izgudrošana

19. gs. beigās un 20. gs. pirmajā pusē šāda sajūsmināšanās par Saules kauju bija visnotaļ saprotama nacionālisma kontekstā. Izgudrot nacionālo pagātni bija moderni un, iespējams, pat nepieciešami industrializācijas un modernizācijas izmainītajā pasaulē.

Tomēr jau šajā laikā bija pietiekami daudz kritiķu, kuri norādīja uz šādas pieejas daudzajiem mīnusiem – faktu un nianšu ignorēšana, pārlieku liela vienkāršošana un nacionālo mītu "bruņošanās sāncensības" starp daudzajām nācijām, katrai cenšoties otru pārspēt arvien spožākas "vēstures" radīšanā.

Šādu pieeju pavisam diskreditēja notikumi starpkaru periodā. Vēsturiskie mīti kļuva par nozīmīgu instrumentu autoritāro vadoņu ceļā uz varu – tie ļāva mobilizēt masas ap "kopējo" vēsturi, izdalīt iekšējus un ārējus ienaidniekus, rast leģitimitāti vadoņa pretenzijām uz varu vēstures norisēs, radīja jaunus izteiksmes līdzekļus, kuros varēja runāt par nācijas un kolektīva kopējo cīņu, kā arī nodrošināja vienkāršotus stāstus, kuros "labais" cīnījās ar "ļauno".

Baltijas valstu attiecībās vienotības piemēru netrūkst

Mūsdienās valstiskā līmenī centieni formāli atzīt šādu nacionālajā mitoloģijā balstītu viduslaiku vēstures interpretāciju primāri šķiet naivi un senili, otrkārt, nepatiesi pret pašiem vēstures notikumu dalībniekiem. Tāpat mitoloģizētajam skatījumam neizbēgama ir autoritārās pagātnes atstātā ēna.

Daudz piemērotāk no šodienas skatupunkta būtu pievērsties nevis baltu, bet gan Baltijas valstu vienotībai, un šādam mērķim var atrast pietiekami daudz iespējamo datumu starp notikumiem Brīvības cīņu vai Trešās atmodas laikā (patīkama solidarizācijas izpausme ir karogu izkāršana kaimiņvalstu neatkarības proklamēšanas datumos).

Kopējus vēstures saskarsmes punktus var rast arī senākā vēsturē. Ar Hanzas, Livonijas vai Kurzemes hercogistes vēsturi saistītus notikumus var eleganti un gaumīgi izmantot, lai stiprinātu savstarpējās attiecības ne tikai starp valstīm, bet arī starp pilsētām, novadiem un reģioniem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Šie arī ir iemesli, kādēļ 22. septembra dēvēšana par Baltu vienības dienu un šo svētku svinēšana mūsdienu Latvijā valstiskā līmenī ir problemātiska, un daudz labāk šo dienu būtu atstāt vēstures rekonstrukcijas entuziastu rokās.

* Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība

Pārpublicēts no lvportals.lv

Novērtē šo rakstu:

20
20

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Es visu ko pieprasu un norādu, un lūdzu iedot man varu

FotoLevit, Kariņ, Pavļut, Raivi Dzintar ar saviem prievīšu varavīksnes draugiem un pārējie pie varas esošie ar Rinkēviču ložā. Nākamnedēļ ir jābūt atceltām maskām, 2 metriem, groziņiem un visam pārējam sviestam! Es to nelūdzu, es to pieprasu un norādu Jums, ka tas ir jāizdara nekavējoties. Ja pašiem bail pieņemt lēmumu, piezvaniet uz Briseli vai vēstniecību. Jums dos atļauju. Nākamnedēļ lai būtu lēmums.
Lasīt visu...

21

Ventspils paradokss: vēlētāji nomaina nevis Lembergu, bet gan... domes opozīciju

FotoPašvaldību vēlēšanas Ventspilī beigušās ar zināmu pārsteigumu: ne tajā, ka uzvaru svinēja “Latvijai un Ventspilij”, iegūstot vairāk balsu nekā visi pārējie saraksti kopā, — interesantais šoreiz redzams opozīcijas kampaņošanā un rezultātos.
Lasīt visu...

21

Drošības līdzeklis nedrīkst tikt izvēlēts kā iebiedēšanas vai iepriekšējas sodīšanas paņēmiens

FotoAtbilstīgi Kriminālprocesa likumam tiesībsargājošām instancēm ir pienākums vērtēt drošības līdzekļa piemērošanu saistībā ar cilvēktiesību normām. Personai piemērojams tāds drošības līdzeklis, kas pēc iespējas mazāk aizskar personas pamattiesības un ir samērīgs.
Lasīt visu...

21

Man vislabāk spēs palīdzēt Selma Levrence, jo viņa ir jauna, gudra, pieredzējusi un zina daudzas valodas

FotoPēc ilgām pārdomām par to, kas varētu kļūt par manu palīgu Saeimā, esmu izlēmis, ka tā būs Selma Levrence, un man ir liels prieks, ka viņa ir tam piekritusi.
Lasīt visu...

21

„Sargsuns” pazemīgi lūdz atlikt nodokļu reformu

FotoLatvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) aicina valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu no 2021. gada 1. jūnija. LPIA uzskata, ka valsts pārvalde nav pietiekami informējusi sabiedrību, it sevišķi to sabiedrības daļu, kuru reforma skars tieši, ietekmējot tās finansiālo labklājību. Vēl nesen vēstulē vērsāmies pie jums ar bažām un problēmjautājumu uzskaitījumu, lai novērstu reformas negatīvo ietekmi uz mūsu nozari.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Viss sākās ar Šleseru!

Tvnet var lasīt Re:Baltica sagatavotu propagandas rakstu, kurā skaidri tiek pateikts, ka Latvijā baznīcas nedrīkst aizstāvēt kristīgās vērtības! Esmu pārsteigts, ar kādu naidu pret Baznīcām,...

Foto

Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Aivars Ozoliņš grauj Latvijas informācijas telpas kvalitāti

Pašlaik – Lielās dezinformācijas laikmetā – viens no svarīgiem uzdevumiem visiem, kuri darbojas informatīvajā telpā,...

Foto

Nākotnes vīzija par neiespējamo... (Turpinājums rakstam „Cilvēks tomēr nav saprātīga būtne”)

Nesen par to runāju un pat rakstīju. Šo var uzskatīt gan par turpinājumu jau teiktajam,...

Foto

Ceļā uz ļaužu ganāmpulku

Sākotnēji biju iecerējis rakstu ar konkrētām personālijām un pierādījumu bāzi zem katras tēzes, taču tad uzaustu milzu palagu. Turklāt  patiesība ir acu...

Foto

Vīlands piedāvā neētisku lobismu?

Ralfs Vīlands neapšaubāmi ir viens no sabiedrisko attiecību jeb tā dēvētās PR nozares dinozauriem, pamatlicējiem Latvijā. Neapšaubāmi ļoti ietekmīgs....

Foto

Cilvēks tomēr nav saprātīga būtne

Taisnība ir apgalvojumam, ka cilvēks ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, bet par saprātu zinātnieki vēl strīdas. Es neesmu nedz...

Foto

Īpatnais pasažieru pārvadājumu iepirkums KNAB neinteresē

Labdien, vērsos KNAB ar iesniegumu sakarā ar NRA publikāciju, no kuras izriet, ka oligarhi dabūjuši valsts dotācijas pasažieru pārvadājumiem 500...

Foto

Dažas piezīmes uz vēlēšanu biļetena malām

1. Grand Prix par pašvaldību vēlēšanu komentāru es piešķirtu Gatim Eglītim. Ja ir kas tāds, kas var patikt JKP, tad...

Foto

Pirms bijušā kolaboranta, tagadējā politologa Skudras intervēšanas pārliecinieties, vai viņš nav paspējis piedzerties

Šajos laikos par politologu sauktā, okupācijas laikos par Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Propagandas...

Foto

Absolūta saskarsmes impotence

Te mazs secinājums, izrietošs no vērojumiem. Pirms nedēļas ievietoju savā sejasgrāmatas profilā "pašiņu" ar atkailinātu plecu, kam pielipināta izdruka, kas apliecina "Teātra Vēstneša"...

Foto

Mīļā miera labad

Bieži no patriotiskām aprindām, īpaši tiem patriotiem, kuri dzīvo devīžu un dogmu varā, dzirdu, ka Latvijā ir jārunā tikai latviski, ka vienmēr un...

Foto

Jaunā iekšlietu ministre – sodīta par pretkorupcijas likumdošanas pārkāpumu, prioritātes nav saistītas ar iekšlietu nozares problemātiku

Valdība ir pārskatījusi ministru portfeļu sadalījumu, mainot par nozari atbildīgos...

Foto

Interesantas lietas Ventspilī gaidāmo pašvaldības vēlēšanu sakarā

Manās rokās patrāpījās laikraksta “Latvijas Avīze” šā gada 25. maija numurs, kur Māras Libekas rakstā “Gatavojas Ventspils “atbrīvošanai”” lasu,...

Foto

Kā nav kauna kandidēt uz domi un turklāt vēl Ventspilī: kandidāta atbildes uz jautājumiem

Katram, kurš sadomā kandidēt uz Ventspils domi, jānonāk starp Skillu un Haribdu:...

Foto

Demokrātijas caurais jumts

Mēdz teikt, ka kompromiss ir labs lietussargs, bet slikts jumts. Saeimas pieņemtais risinājums Varakļānu piederības jautājumā ļaus kaut kā, formāli saglābt situāciju pašvaldību...

Foto

Ar ko Garkalnes novada domes deputāts Mārtiņš Bērziņš atšķiras no bijušā domes priekšsēdētāja Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa

Ja Garkalnes kritušais „karalis” Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš kampj un...

Foto

Kāpēc jūs man neticat, ka vakcinācija nav obligāta, tā ir brīvprātīga un neierobežo mūsu tiesības un brīvības

Covid-19 cilvēkus nešķiro - slimo visdažādākie cilvēki neatkarīgi no vecuma,...

Foto

Paldies, ka esam gatavi iestāties par tiesībām domāt arī ar savu galvu

Paldies Matīsam Kaļānam par iniciatīvu un visiem pārējiem par to, ka esam gatavi iestāties...

Foto

Uz vēlēšanām jāiet!

Mazais vēlētāju skaits iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās liecina par nepatiku pret esošo varu un sabiedrības neprasmi reizi četros gados lietderīgāk izlietot savu instrumentu –...

Foto

Jāmaina nevis citas valsts karogi, bet kas cits

Visi ir pieauguši cilvēki. Gribi - vakcinējies, gribi - nē. Svarīgāk ir - vajag atcelt ierobežojumus, un katrs...

Foto

Jānis Reirs ir sliktāks par izbijušu čekistu

Ja jūs jautātu - kāpēc esmu sācis tik ļoti neuzticēties "Vienotības" kartelim? Tāpēc, ka viņi ar Krišjāni Kariņu priekšgalā,...