Balsu pārdevēji: balsis pirka "Vienotības" sarakstam, vēlāk ietekmēja un pārrakstīja protokolu
PIETIEK01.11.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latgales iedzīvotāji Ivans Grigorjevs un Grigorijs Ņikiforovs "alternatīvā izmeklēšanā" ir apliecinājuši ne tikai to, ka 12. Saeimas vēlēšanās balsojuši tieši par 4. (Vienotībassarakstu), bet arī to, ka šī kriminālprocesa ietvaros vēlāk ticis pārrakstīts sākotnējais nopratināšanas protokols un ka sajusts arī spiediens no tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem. Par to liecina Pietiek šodien publiskotais kāda advokātu biroja veikts diktofona ieraksts sarunai ar abiem balsu pārdevējiem, kura autentiskumu atzinis Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācijas eksperts.
Pietiek jau informēja, ka šā gada jūlija sākumā Latgales tiesas apgabala prokuratūra uzrādīja apsūdzību diviem vīriešiem par balsu pirkšanu partijas Saskaņa labā 12. Saeimas vēlēšanās, un viens no šiem vīriešiem bija Līvānu novada Rožupes pagastā dzīvojošais Fjodors Martinovs.
Martinovs tika apsūdzēts par to, ka viņš pēc kāda Anatolija Sproges piedāvājuma piekritis noorganizēt personas, kas par naudu vai spirtu būtu ar mieru nobalsot vēlēšanās par Saskaņu un ievilkt plusu Andrejam Elksniņam. Martinovs tad arī spējis "noorganizēt" četrus cilvēkus, un Sproge pēc nobalsošanas katram no viņiem samaksājis desmit eiro, bet pēc tam piegādājis vēl arī litru tīra spirta.
Taču pēc tam Martinovs vērsies prokuratūrā ar pašrocīgi rakstītu liecību, kurā apliecinājis, ka dažās apsūdzības vietās minētie "apstākļi neatbilst īstenībai".
Patiesībā Sproge (Martinovs viņu dēvē "Sprogis") esot devis uzdevumu balsot par 4. - Vienotības sarakstu un plusiņu likt pie Zaķa uzvārda, turklāt "nebijis priecīgs", kad pēc sarunāto balsotāju pārpalikušo biļetenu aplūkošanas kļuvis skaidrs, ka kāds no viņiem tomēr nav nobalsojis par Vienotību.
Pietiek jau ir publiskojis arī Sproges liecības, ko viņš adresējis Latgales tiesu apgabala prokuratūrai un kurās tāpat apgalvo - lai gan apsūdzēts par balsu uzpirkšanu Saskaņas labā, patiesībā viņš "organizējis" atbalstītājus Vienotības sarakstam un tieši Zaķim, lai gan no četriem balsu pārdevējiem viens saputrojies un par Vienotību nav nobalsojis.
Nu Pietiek rīcībā nonākuši advokātu biroja Rektiņa un Mieze pārstāvja veiktu interviju ieraksti ar diviem balsu pārdevējiem - Grigorjevu un Ņikiforovu. Šos ierakstus pēc tam par autentiskiem atzinis Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācijas eksperts Nikolajs Gudaņecs.
No šiem ierakstu atšifrējumiem, kas pievienoti Gudaņeca atzinumam un ko šodien publiskojam, izriet, ka abi balsu pārdevēji ir balsojuši tieši par ceturto - Vienotības sarakstu, abi par "pareizo balsojumu" pretī saņemot atlīdzību.
Turklāt viens no balsu pārdevējiem - Ņikiforovs sarunā ar advokātu biroja pārstāvi paziņojis, ka īpatnas darbības notikušas ar oficiālās nopratināšanas protokolu: "Un vispār, lūk, tur tā kaut ko samainīja. Mēs runājām vispār pavisam citu.. Pēc tam otru reizi papīrus pārrakstīja."
Savukārt Grigorjevs cita starpā paziņojis par to, ko uzskatījis par spiedienu no tiesībsargāšanas iestāžu puses: "Man māti te nav, ar ko atstāt, saka, tūlīt, saka, uz rajonu pazvanīsim, saka... atsūtīs cilvēku, kurš sēdēs, tu tad brauksi ar mums..."
Kā zināms, Saeimas frakcija Saskaņa vērsusies LR Ģenerālprokuratūrā saistībā ar 12. Saeimas vēlēšanu Līvānu novada vēlētāju balsu pirkšanas lietu, cita starpā norādot uz Drošības policijas pārstāvju iesaisti izmeklēšanas materiālu falsifikācijā un izsakot secinājumu, ka "mūsdienu Latvijā specdienestu organizēto kampaņu līdzdalībā tiek veidotas un publiskajā telpā izplatītas patiesībai neatbilstošas, nomelnojošas ziņas".
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
