Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana, ko administrē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) un šobrīd veic Mežzinātnes institūts  „Silava": https://www.lvafa.gov.lv/projekts?ticker=1-08/189/20

Projekta oficiālajos mērķos teikts:

„4. Veikt sabiedriskās domas noskaidrošanu saistībā ar lielo plēsēju populācijas stāvokli un interešu konfliktiem salīdzinājumā ar iepriekšējā perioda pētījumu. Anketēšana plānota gan elektroniska, gan arī tiešā veidā, izplatot anketas reģionālajos medību kolektīvos.”

Savukārt projekta oficiālajos sasniedzamajos rezultātos teikts:

„4. Ar anketēšanas palīdzību noskaidrotas sabiedriskās domas tendences lielo plēsēju populācijas saglabāšanas un apsaimniekošanas jautājumos Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu.”

Šī ir tā būtiskā neskaidrība un samulsums! Kā var būt tā, ka sabiedrības locekļiem, kuriem šis jautājums interesē un problēma rūp, vispār netiek dota iespēja paust savu viedokli, kaut projekta mērķī tas paredzēts, - tā vietā tiek domāts tikai par mednieku viedokļa noskaidrošanu.

Vēl jo vairāk – tas notiek pēc visa tā, kas mums visiem bijis jāpieredz publiskajā telpā no šīs vienas sugu apsaimniekošanā iesaistītās interešu grupas – medniekiem - saistībā ar Valsts meža dienesta darbinieces veikto lūša mātes nošaušanas gadījumu Alūksnes pusē! 

Informācijā par projektu no Mežzinātnes institūta "Silava" mājas lapas ir norāde uz dokumentu „Sugas aizsardzības plānu atjaunošana vilkam, lūsim un brūnajam lācim Latvijā”. Informācija par plānotajām 3 apspriedēm. Pirmā apspriede notika 17.janvārī, otrā plānota 22.februārī ar ārvalstu ekspertu piedalīšanos.
http://www.silava.lv/73/section.aspx/627

VARAM valsts sekretārs uzrunāts un jautāts, kāpēc nav nodrošināta iespēja viņa nozares pārraudzītajā projektā sabiedrībai paust savu viedokli, kā paredzēts projekta mērķos, atbild - ja mērķis nebūs  nodrošināts, mēs viņiem par to nesamaksāsim…

Uz jautājumu - kas izstrādāja iepirkumu, kas it kā ietver publicitātes pasākumus un sabiedrības viedokļa noskaidrošanu, atbilde ir - LVAF. Taču sabiedrības pārstāvjiem, kas vēlas paust savu viedokli šobrīd, kad projekts noris, no tā vieglāk nepaliek.

Pietiek izlasīt pētījuma veicēja, zinātnieka Jāņa Ozoliņa interviju žurnāla MMD janvāra numurā (skat. institūta "Silava" mājas lapā norāde uz saiti "MMD" - "Kā dzīvo mūsu lūši un vilki?"
http://www.silava.lv/userfiles/file/Aktualitates/2017_01_MMD_Ozolins.pdf).

Šajā materiālā ir daži pārsteidzoši izteikumi: "... tā kā nomedīšanas limiti tikuši paaugstināti, plēsēju skaits pēc katras medību sezonas faktiski bijis daudz mazāks (līdz pat divām reizēm) nekā attēlos redzamie pētnieku aprēķinātie lielumi." Jautājums - uz kāda pamata limiti tikuši paaugstināti?

Tad vēl: "… Tādēļ, lai varētu notikt,  piemēram, lūšu medības, obligāti veicams monitorings, medībām veicams ikgadējs monitorings, medībām nepieciešamas ikgadējas atrunas, kas pamatotas ar pētījumiem."

Un vēl: "Ja arī šosezon limits nebūs izpildīts, nāksies to samazināt. Zināms, ka dzīvnieku pietiek, bet… lūšu gadījumā jādomā arī par Latvijas “seju” starptautiskajā aspektā – lai neteiktu, ka mēs esam briesmoņi, kas atļauj medīt pārlieku daudz (ja jau reiz iepriekšējos gados nav bijis iespējams nomedīt atļauto skaitu).”

Izrādās, ka ne tikai dabas aizsardzībā iesaistītā sabiedrības daļa neko nezina par šādu projektu, bet pat atsevišķi medību kolektīvi par to neko nezinot jau 15 gadus, neskatoties pat uz īpaši mednieku auditorijai paredzēto īpašo anketēšanu

".. Ir dažas lietas, kas rada izbrīnu. Piemēram, pētījumi notiek jau vairāk nekā 15 gadus, bet joprojām ir daži kolektīvi, kas (izliekas?) neko par to nezinot." (Arī šis ir citāts no intervijas ar Jāni Ozoliņu.)

Un vēl viena nianse - lasu medību žurnāla "Medības" galvenās redaktores Lindas Dombrovskas teikto rakstā "Legālas medības aizsargā dzīvniekus" (Latvijas Avīze, 22.01.2017 - http://www.la.lv/legalas-medibas-aizsarga-meza-dzivniekus/):

"Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava” 17. janvārī notika seminārs, kura laikā apsprieda trīs Latvijas lielo plēsēju sugu aizsardzības plānus, kā arī Dr. biol. Jānis Ozoliņš prezentēja lielo plēsēju monitoringa rezultātus.

“Silavas” vadošais pētnieks Jurģis Jansons uzsvēra, ka dažādos interneta portālos izskanējušās diskusijas par lūšiem nav institūta cienīgas un tiks pārtrauktas, ja sāksies semināra laikā. Interesanta bija arī viņa replika par to, kādēļ tik liels satraukums ir par lūšu mazuļiem, bet neviens neuztraucas par mežacūku sivēniem..." Kā labi zināms, Jurģis Jansons ir arī AS "Latvijas valsts meži" padomes priekšsēdētājs!

Lūk, kāda ir oficiālā LVAF sniegtā informācija:

„LVAF projektiem (konkursam iesniedzamie dokumenti) atsevišķi veidots komunikācijas plāns netiek pieprasīts. Līdz ar to komunikācijas plānu kā dokumentu nosūtīt nav iespējams. Plānotie publicitātes pasākumi ir minēti projekta iesniegumā un ir paredzēti uz visu projekta norises laiku. Galvenokārt iesaistīti ar nozari (vai ar tēmu) saistīti mediji.

Uz pirmo sugas aizsardzības plāna (SAP) atjaunošanas apspriedi tika sūtīti e-pasti ieinteresētajām grupām - kopumā izsūtītas 35 e-pastu grupas (gan valsts, gan nevalstiskās organizācijas; informācija tika izsūtīta mēnesi pirms sapulces norises). Tāda pieeja izvēlēta, jo SAP apspriedē ir svarīgs SAP atjaunošanā iesaistīto grupu viedoklis. Lielākā daļa organizāciju uz sapulci deleģēja vienu, dažas - divus un vairāk pārstāvjus. Uz pirmo apspriedi tika uzaicināts arī lielo plēsēju medību ierobežojumu aktīvists Mareks Viļķins.

Īsi pirms sapulces norises tika izsūtīta preses relīze. Mūsu, institūta pieeja ir informāciju sūtīt ziņu aģentūrai - no tās profesionāļi, nozares speciālisti paņem sev interesējošās ziņas. Informāciju žurnālisti ir lasījuši, jo relīzes izsūtīšanas dienā ar Jāni Ozoliņu sazinājās žurnālisti un norunāja intervijas. Darba procesā mums ir izveidojies savs kontakts ar mediju pārstāvjiem, tad tas arī tika izmantots - caur personīgiem

Sabiedriskās domas noskaidrošana nenotiks tikai vienā mērķa grupā. Informācija par iepriekšējā perioda pētījumiem ir lasāma 2008. gada Vilku aizsardzības plāna 31. lappusē. Galveno respondentu kodolu veido t.s. ģimeņu aptauja, kas notiek caur skolām. Mēs izvēlamies šo pieeju, jo tādā veidā aptaujas ir rīkotas arī citās valstīs, tā ir zinātniskajā literatūrā publicēta metodika un vajadzības gadījumā ļauj salīdzināt
valstis savstarpēji, kas ir ļoti būtiski, jo vilku populācijas sniedzas pāri valstu robežām.

Mednieki mums ir specifiska mērķa grupa, un tos mēs papildus aptaujājam ar organizāciju vadītāju un žurnāla MMD starpniecību, kuru lasa arī ne tikai mednieku auditorija. Mums ir visprecīzāk jāzina mednieku viedoklis, jo viņu ietekme uz lielajiem plēsējiem ir vislielākā. Mēs nedrīkstam arī jaukt attieksmi pret plēsējiem un to medībām ar attieksmi pret medībām kā tādām.

Protams, ir tikai normāli, ka sabiedrībā ir nošķirti dzīvnieku tiesību aizstāvju viedokļi, kuri parasti ir pret medībām, un mednieku viedokļi, kuri savukārt ir par savas nodarbes saglabāšanu. Taču tas ir daudz plašāks "cīņas lauks". Arī šajā laukā nebūtu vienkārši iesaistīt pārējo sabiedrību. Mums tas nav jādara. Mūsu uzdevums ir nodrošināt sugas aizsardzību, proti, veidot stratēģiju aizsardzības pasākumiem "šeit un tagad", un tas nozīmē - vidē, kurā pastāv medības un tās ir legalizētas.

Kamēr medības sugu neapdraud un nepasliktina populācijas stāvokli, mums nav iemesla tās noraidīt, neiedziļinoties medību procesā, apjomā un mednieku viedoklī par sugu aizsardzību un skaita regulēšanu. Mēs rēķināmies ar medībām kā ar vienu no iespējām sadzīvot ar plēsējiem.

Un visbeidzot. Mēs šeit institūtā esam biologi, un jā - visdrīzāk kādreiz pieļaujam kļūdas komunikācijas jomā. Taču kas tad ir galvenais sugu aizsardzībā? Kāpēc LVAF konkursam par SAP atjaunošanu un izstrādi nepiesakās un tiesības veikt projektus neiegūst komunikāciju un sociālo zinātņu eksperti? Kādreiz varbūt pienāks reize, kad arī šīs nozares būs izšķirošās, taču pagaidām varat iepazīties kaut vai ar organizācijām, kas apspriedušas un parakstījušās t.s. Lielo plēsēju un cilvēku līdzāspastāvēšanas platformā Eiropas Komisijā Briselē. Vai nav tā, ka lielākā daļa tajā arī pārstāvēta ar medniekiem un vislielākajiem plēsēju pretiniekiem - lauksaimniekiem? Savukārt „Greenpeace” pārstāvi tur nemana. Protams, var jau arī EK pārmest komunikācijas neprasmi. Tomēr šķiet, ka konstruktīvi risinājumi un kompromisi visur tiek vērtēti augstāk par vienkāršu neatzīšanu vai norobežošanos.

Cik objektīvs šāds pētījums vispār var būt? Ja par monitoringu, pētījuma rezultātiem un iegūtajiem datiem mums - sabiedrībai tiks darīts zināms pēc projekta, un, kā paredzams, mednieku viedoklis tiks postulēts kā sabiedrības viedoklis, tad tas nav nekas cits kā vistīrākā krāpšana! Un par mūsu - apkrāpto naudu. Kā jau rakstīts iepriekš, pie mums lūšus un vilkus kapās, kamēr Brisele neiejauksies. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...