Iesaki rakstu: 
– Nosapņoju, ka rīt Menģelsonei nāksies nosēsties pret katru ministru un atrast viņa maciņā (jebšu citu ministriju budžetā) 140 miljonus.
– Vai tad to nedarīs Ašeradens?
– Nē, viņš sēdīsies blakus katram ministram un bargi prasīs Līgai – kur viņa gatavojas to naudu tērēt?
Šī saruna notika pēc vecu vīru basketbola treniņa Edvarda Smiltēna vārdā nosauktajā hokeja brīvdienā. Mans sarunu biedrs piestrādā Finanšu ministrijā, un viņa sapņiem var ticēt – visa Finanšu ministrija ir viens liels astroloģijas centrs.
Pastāsts ir visai ticams arī tālab, ka premjers Kariņš pagājušonedēļ paģērēja visiem ministriem atrast savos budžetos 140 miljonus, ko pārsadalīt par labu veselības jomai. Visi ministri čakli meklējuši – un ne lieku eirocentu savu ministriju finanšu plūsmās nav atraduši.
Tiesa, datums citu ministru konfrontēšanai ar Menģelsoni izraudzīts simbolisks – dienu pirms prezidenta vēlēšanām ar skaidru norādi Apvienotajam sarakstam, ka labāk šos vajadzīgos 140 miljonus būtu atrast Zemkopības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Iekšlietu ministrijas budžetā.
– Un vēl es nosapņoju, ka visi šie 140 miljoni aizies parādu dzēšanai un liela nauda – jauniem kovidvakcīnu iepirkumiem un veco vakcīnu utilizācijai.
– Parādiem par laboratorijām, trešajai māsai ģimenes ārstu praksē un kompensējamiem medikamentiem, – centos iebilst.
– Parādiem. Visiem parādiem, ko sadarīja Kariņš ar Pavļutu iepriekšējā valdībā. Kāršu parādi taču jāatdod.
Iztēlojos situāciju, kad galda vienā pusē nosēžas satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs un finanšu ministrs Arvils Ašeradens, bet otrā pusē – Līga Menģelsone. Šie divi kopā sanāk tikai četrkārt smagāki par Līgu, sanāk tāda atsauce uz skatu no filmas „Maša un lācis”. Un abi džentlmeņi bargi vaicā Līgai Menģelsonei – kur viņa liks tos 50 eiro, ko Satiksmes ministrijā valsts sekretārs atradis par iespējamu izdalīt veselības jomai.
Līga atsaucīgi un draudzīgi stundu stāsta par laboratorijas izmeklējumiem, onkoloģisko pacientu staru terapiju (man nez kādēļ šķiet, ka Līgas Menģelsones telefonā dučos bilžu safotografēts staru terapijas aparāts ādas vēža pacientiem).
Pēc tam veras durvis, iekšā nāk Nauris Puntulis, sēžas blakus Arvilam Ašeradenam un pērkona balsī uzdzied:
„Es aizeju pie nabagiem
Un grūžu viņu kārās mutēs
Vien savu dziesmu dienišķo.
Vien savu dziesmu…”
Atgādināšu, premjerministrs Krišjānis Kariņš pirms nedēļas sasolīja medicīnas nevalstisko organizāciju līderiem veselības apdrošināšanu, ķā arī papildu 140 miljonus veselībai izdalīt līdz 1. jūlijam. Tiesa, šī nauda galvenokārt tiktu pārdalīta slimnīcu parādiem par siltumu un enerģiju.
Patiesībā metode, ko Kariņš un Ašeradens nolēmuši veikt šodien, ir mēģinājums savu atbildību pārcelt uz Līgas Menģelsones kamiešiem. Nudien neredzu pat vismazāko iespēju veselības ministrei kaut kādu naudu sameklēt Aizsardzības ministrijas budžetā, kaut neiztērēti šajā gadā, iespējams, ir aptuveni 200 miljoni Ukrainas palīdzībai paredzēto līdzekļu.
Visiem tiem, kas redz laimi Kariņa apsolītajā apdrošināšanā, varu paskaidrot, ka Kariņš nemāk pateikt „celsim nodokļus”, bet izlīdzas ar vārdiem „maksāsiet apdrošināšanas prēmijas”. Patiesībā tas ir viens un tas pats – Kariņš nevēlas uzlikt nodokli bankām, kas peldas peļņas miljonos, celt tabakas akcīzi, kaut arī tabakas tirgotāji pelna miljonus, bet tabaka bendē Latvijas iedzīvotāju veselību. Nē – Kariņš grib uzlikt jaunu „apdrošināšanas iemaksu” katram Latvijas iedzīvotājam, bet nenojauš, ka tas varētu nozīmēt aptuveni 1000 eiro gadā katram Latvijas iedzīvotājam.
Sapnis, ko man pastāstīja mans treniņa biedrs, ir baisi murgi, kas, iespējams, sāksies jau šodien.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
