Bailes zaudēt valsts subsīdijas dienasgaismā izvelk "Vienotības" sponsorus
PIETIEK13.03.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tiem, kuri sekojuši līdzi valsts budžeta subsīdiju izmaksai biodegvielas ražotājiem, kur partiju dāsnajam sponsoram Donātam Vaitaitim piederošais uzņēmums Jaunpagasts Plus pēdējos gados ticis pie vairāk nekā 20 miljonu latu injekcijas, viņa un vēl dažu Vienotības sponsoru „sacelšanās”, nodibinot biedrību Latvijas attīstībai, rādās citā gaismā. Runa ir par aptuveni 10 miljoniem latu no valsts budžeta, kuru saņemšanu šogad un turpmākos divus gadus Vaitaiša uzņēmumam pie esošā valdības sastāva vairs nespēj nodrošināt Vienotība. Tas, nevis biedrības deklarētās raizes par valsts ekonomisko attīstību, arī varētu būt patiesais iemesls, kādēļ tādi miljonāri kā Vaitaitis, kas iepriekš vairījies no publicitātes, no politikas aizkulišu mijkrēšļa iznācis dienasgaismā.
Kamēr Ekonomikas ministriju (EM) vadīja Artis Kampars (Vienotība), Vaitaiša un citu politiķiem pietuvinātu uzņēmēju biznesam tika sarīkotas īstas dzīres subsīdiju izskatā. Pašlaik, kad ekonomikas ministra amatā ir Daniels Pavļuts (ZRP), šo valsts subsīdiju piešprici izlemts apturēt. Pavļuts tuvākajā laikā valdībā plāno nākt ar trim priekšlikumiem, kā turpināt atbalstu biodegvielas ražotājiem, neslēpjot, ka rosinās tiešo valsts subsīdiju pārtraukšanu, ekonomikas ministrs apstiprināja Pietiek.
Kontekstā ar pēdējo nedēļu notikumiem ap partijas sponsoru un viņu ietekmes cilvēku demaršu kāds valdības veidošanas sarunās iesaistīts Vienotības politiķis atcerējās scēnu, kad jaunās biedrības Latvijas attīstībai dibinātājs, par Vienotības kasieri uzskatītais Edgars Jaunups kliedzis uz partijas līderi Solvitu Āboltiņu. Jaunupa dusmas esot izraisījusi Vienotības piekāpšanās ekonomikas ministra amatu atdot ZRP. EM politiskās vadības maiņa draudēja ar nopietnu apdraudējumu tāda dāsna Vienotības sponsora kā Vaitaitis biznesam.
Laikā no 2012. līdz 2014. gadam biodegvielas ražotāji no valsts budžeta subsīdijās vēlas saņemt kopumā 38,5 miljonus latu, liecina EM aprēķini. Spriežot pēc pēdējo gadu datiem, lauvas tiesu jeb aptuveni 3/4 šīs naudas sadalītu ar Vaitaiti un Lembergu ģimeni saistītie uzņēmumi. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) faktiskā līdera Aivara Lemberga ģimeni var uzskatīt par patieso otra lielā (kopā ar Vaitaiša Jaunpagasts Plus) valsts subsīdiju saņēmēja, biodīzeļdegvielas ražotāja Bio-Venta īpašniekiem. Ar Lemberga bērniem saistītā - kaut oficiāli tas tiek noliegts - kompānija ALA Investments ir pastarpinātā šī biodegvielas ražotāja lielākā īpašniece. Kā liecina Lursoft dati, 74% Bio-Venta daļu īpašniece ir kompānija VK Tranzīts, kuras lielākā īpašniece ar 45,1% ir Lemberga ģimenei piederošā ALA Investments. Neatliekama vajadzība pēc pārmaiņām valdībā tādēļ tuvina sadumpojušos Vienotības sponsorus un ZZS saimnieku.
Vaitaitim piederošais bioetanola ražotājs Jaunpagasts Plus laikā no 2006. līdz 2011. gadam valsts subsīdijās kopuma saņēmis 21,29 miljonus latu, liecina EM aprēķini. Pēc 2008. gada uzbūvētais Lembergu ģimenei pastarpināti piederošais biodīzeļdegvielas ražotājs Bio-Venta laikā no 2009. līdz 2011. gadam kopumā valsts subsīdijās saņēmis 25,4 miljonus latu.
Ja jaunā EM politiskā vadība būtu atsaucīga šo uzņēmēju vēlmēm, laikā no 2012. līdz 2014. gadam biodegvielas ražotāji valsts budžeta subsīdiju veidā saņemtu aptuveni 38,5 miljonus latu. 10,5 miljoni lati no šī subsīdiju kopapjoma aizietu bioetanola ražotājiem, kur, kā rāda iepriekšējo gadu dati, teju viss subsīdiju apmērs tiek Vaitaiša uzņēmumam Jaunpagasts Plus, bet 28 miljoni latu aizietu biodīzeļdegvielas ražotājiem, kur pēc pēdējo gadu statistikas teju 70% subsīdiju kopapjoma tiek Lembergu ģimenes Bio-Ventai.
2011. gadā saskaņā ar EM datiem Vaitaiša Jaunpagasts Plus valsts subsīdijās saņēmis 4,9 miljonus latu, bet Lembergu Bio-Venta – 8,97 miljonus latu. Kopumā šie abi ar politisko aizmuguri saistītie uzņēmumi pērn saņēma 69% visu valsts izmaksāto subsīdiju biodegvielas ražotājiem. Tomēr īstās dzīres šim politiski subsidētajam biznesam bija 2010. gadā, kad valdību pēc vēlēšanām divatā izveidoja Vienotība un ZZS.
2010. gada decembrī Vaitaitim piederošajam bioetanola ražotājam Jaunpagasts Plus no valsts budžeta pārskaitīja 8,74 miljonus latu un tas ir bijis visu laiku lielākais subsīdiju apmērs, kas šim uzņēmumam izmaksāts gada laikā, rāda EM aprēķini. Tajā pašā 2010. gadā rekordliels subsīdiju apmērs ieripoja arī biodīzeļdegvielas ražotnes Bio-Venta kasē. Tai saskaņā ar EM sniegtajiem datiem tika pārskaitīti 14 miljoni latu. Ņemot vērā, ka 2010. gadā deviņiem biodegvielas ražotājiem kopumā valsts subsīdijās izmaksāja 29,7 miljonus latu, Vaitaiša un Lembergu uzņēmumi ar saviem kopumā 22,74 miljoniem atkal nosmēla krējumu jeb 76% visu subsīdiju.
Lēmumi par valsts dāsno injekciju šo privāto biznesu attīstībai ticis iesildīts ar ziedojumiem konkrētām partijām. Vaitaitis 2010. gada septembrī, īsi pirms 10. Saeimas vēlēšanām sev pievērsa uzmanību ar masīvu kopumā 72 000 latu ziedojumu uzreiz četriem politiskajiem spēkiem. Pēc vēlēšanām izrādījās, ka Vaitaitis ir licis uz pareizajiem lēmumu pieņēmējiem – trīs no viņa sponsorētajiem izveidoja nākamo valdību. Kopumā 36 000 Vaitaiša naudas aizgāja divām Vienotības partijam – Jaunajam laikam un Pilsoniskajai savienībai. Vēl 18 000 latu viņš noziedoja koalīcijas Vienotības partnerim ZZS. Pārējie 18 000 aizgāja neveiksmīgajam „veco oligarhu” projektam Par labu Latviju.
Lai gan par Lembergu pieņemts runāt kā par ZZS „saimnieku”, ar oficiāliem dāsniem ziedojumiem viņš šo politisko spēku nelutina bieži. Viens no tādiem 15 000 latu apmērā bija 2010. gada septembrī. ZZS ir ziedojis arī Bio-Ventas menedžments. Tā uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars 2011. gada augustā ZZS noziedojis 5 000 latu. Vēl iepriekš Janvaras 2008. gada jūnijā ziedojis Lemberga reģionālajai partijai Latvijai un Ventspilij. Cits, tiesa, bijušais Bio-Venta valdes loceklis, par vienu no Lemberga menedžeriem uzskatītais Raivis Veckāgans ZZS 2011. gada augustā ziedojis 5 000 latus.
Atbalsta mehānisms biodegvielas ražotājiem tika izstrādāts Zemkopības ministrija un ieviests 2006. gadā, paredzot tiešo subsīdiju izmaksu no valsts budžeta, bet 2009. gadā šis atbalsta instruments tika nodots EM pārziņā. Kopumā pa šiem sešiem gadiem biodegvielas industrijai valsts ir subsīdijās izmaksājusi 67,2 miljonus latu, liecina EM aprēķini. Tādēļ EM jaunā vadība valdībā plāno virzīt piedāvājumu, kurā valsts atsakās no tiešajām subsīdijām, turpinot biodegvielas ražošanas atbalstu citos veidos: līdz 7% palielināt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai sākot ar 2015. gadu, turpināt akcīzes nodokļa atbrīvojumu degvielas „bio” piejaukumam virs 30%, bet sākot no 2015. gada arī zem 30%.
Par spīti šim valsts atbalstam pieprasījums pēc biodegvielas iekšējā tirgū nav audzis, - puse tās ražošanā izlietoto izejvielu tiek importētas, bet aptuveni 70% no saražotās biodegvielas tiek eksportēta, tādēļ EM jaunā vadība uzskata, ka tiešās subsīdijas kā atbalsta mehānisms nav bijis efektīvs. Vēl viens no būtiskākajiem argumentiem – bez ražotņu pārkārtojumiem esošās biodegvielas rūpnīcas sākot ar 2017. gadu vairs nevarēs ražot, jo tā dēvētā 1. paaudzes biodegviela vairs neatbildīs jaunajām prasībām un valsts, turpinot subsidēšanu, pēc būtības tuvākos gadus apmaksās dažiem uzņēmējiem rentablu, bet neperspektīvu privāto biznesu. Ja biodegvielas nozare pa šiem gadiem, kuros saņemtas dāsnas valsts subsīdijas, nav spējusi nostāties uz kājām, šī atbalsta mehānisma turpināšana to nestimulēs pārkārtoties, uzskata Pavļuts. EM līdztekus strādāšot pie jaunu nosacījumu izstrādes tiešā atbalsta saņemšanai tiem biodegvielas ražotājiem, kuri pēc 2015. gada būs gatavi ražot tā dēvēto 2. paaudzes biodegvielu.
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
