Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau otro mēnesi cenšamies atbildēt uz jautājumiem: kāpēc Latvijā mirstība no Covid–19 ir daudzkārt augstāka nekā Eiropā? Kāpēc Latvijā ir lielāka vakcinēto saslimstība un mirstība no Covid–19? Kāpēc Latvijā no visām 38 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm ir augstākais novēršamo nāves gadījumu skaits, kā arī otrais zemākais vidējā mūža ilgums, pie kam mūsu rādītāji pēdējā gadā ir ar ļoti negatīvu tendenci?

Veselības ministrija un tai pakļāvīgie mediji uz šiem jautājumiem parasti vainu meklē  antivakceros un visu vainu uzveļ tiem, kas nevakcinējas. Pēc šīs pazīmes Latvijas iedzīvotājus visvieglāk dalīt – ja tu vakcinējies, tad atbalsti valdību, ja nevakcinējies – tad esi sliktais, kas vainīgs pie visām trim iepriekšminētajām problēmām. Valdības un meinstrīma mediju saziņā nav ne vārda par to, ka tieši valdības rīcība pēdējā gada laikā nozīmēja ārstu un diagnostisko izmeklējumu pieejamības samazināšanu, ambulatoriskās palīdzības birokratizāciju, plānveida medicīnas ierobežošanu, bet jo īpaši fizisko aktivitāšu un citu veselību veicinošo faktoru faktoru nīdēšanu no cilvēku ikdienas.

Sliktāk ir ar tiem, kas paši vakcinējas, aicina līdzcilvēkus vakcinēties, taču meklē atbildes uz šiem jautājumiem un norāda valdībai uz kļūdām un darāmajiem darbiem. Tad tiek darbā laisti melnā PR speciālisti re:čekisti, kas uzreiz nolej melnā PR vircu pār valdības kritiķi.

Atbildes uz iepriekšminētajiem jautājumiem nav un nevar izteikt vienā teikumā. Un tomēr, balstoties uz dažādiem pētījumiem un rakstiem, mēs varam izteikt aizdomas, ka galvenā problēma Latvijā pandēmijas laikā ir pilnīgā citu slimību ignorancē – gan ministra runās, gan Veselības ministrijas paziņojumos medijiem, gan pašu mediju materiālos >90% dominē bailes no Covid–19 neatkarīgi no tā, vai tas būtu deltas vai omikrona variants.

Cilvēka smadzeņu potenciālu nosaka gan kapacitāte, gan iepriekšējās zināšanas, gan laiks. Cilvēks nevar visu laiku domāt par veselību un slimībām, kaut mums – ārstiem gribētos, lai cilvēks šim jautājumu lokam pievērstos daudz vairāk. Bet nē – cilvēka smadzeņu kapacitāti un laiku aizņem darbs, sadzīve, komunālie maksājumi, ģimene, mašīna, veikals, seriāls, bijušās ministres fotogalerija vīriešu žurnālā un kas tik vēl ne. Paši optimistiskākie autori apgalvo, ka rūpēm par savu veselību atliek 15% laika un kapacitātes, bet patiesībā – mazāk par 10%.  Bet no šiem 10% valdība un mediji gandrīz visu piepildījuši ar Covid–19 saturu. Vienkāršoti sanāk, ka cilvēkam 9% piepildās ar Covid–19 šausmām, bet paliek pāri viens procents rūpēm par savu veselību un savu slimību ārstēšanu. Šai atziņai līdzīgas pārdomas pašlaik dominē Amerikas kontinentā, bet nav ne mazākā iemesla uzskatīt, ka Latvijas iedzīvotāji par savām hroniskajām slimībām un savu vispārējo veselības stāvokli interesējas vairāk par amerikāņiem.

Mani kolēģi stāsta, ka cilvēki kļuvuši nelīdzestīgāki – vēlāk vēršas pie ārsta ar aizdomām par jaunveidojumu ādā vai krūtī, nesaprotamu asiņošanu no ginekoloģiskajiem orgāniem vai resnās zarnas, nepārbauda savus dislipidēmijas skaitļus, neārstē augstu asinsspiedienu un astmu, neregulē cukura līmeni un paliek aizvien tuklāki un mazkustīgāki. Latvijā par pacientu līdzestību pētījumu ir maz, bet pasaules literatūrā var atrast bažas par to, ka Covid–19 pandēmijas laikā cilvēki nelieto vai pārtrauc lietot zāles pret holesterīnu, pret augstu asinsspiedienu, perorālos antikoagulantus utt., līdz ar to palielinot iespēju, ka viņu hroniskā slimība kombinācijā ar Covid–19 izpaudīsies kā ļoti smaga slimība vai beigsies ar nāvi. Un nav svarīgi, vai insults notika Covid–19 slimības laikā vai nesaistīti ar to, – pārāk bieži šis insults liecina par nelīdzestību –  nerūpēšanos par savu veselību. Pieaugošais hemorāģisko insultu skaits liecina tikai un vienīgi par savu augsto asinsspiediena skaitļu nekontrolēšanu. Savukārt pieaugošais išēmisko insultu skaits liek domāt par nevēlēšanos ārstēt aritmijas un lietot perorālos antikoagulantus.

Šo rezultātu (augstās priekšlaicīgās mirstības) iemesls ir bailes, kas paralizējušas spēju rūpēties par savu veselību. Un bailes visvairāk ir sējis premjerministrs Krišjānis Kariņš un ministrs Daniels Pavļuts, čakli apmaksājot publiskās attiecības un medijus, kas pavairojušas histēriju.

Bailes, nāves bailes un sabiedrības šķelšana

Viedokli par bailēm lielā mērā balstu uz sava kolēģa, ārsta, psihoterapeita Andra Veselovska publikācijām un izteikumiem, kaut arī viņš nebūt nav vienīgais psihes ārsts, kas tam vērsis uzmanību.

Nāves bailes ir ļoti biedējošas un grūti pārdzīvojamas emocijas. Izjūtot nāves bailes, cilvēkam rodas impulsi - cīnīties, bēgt vai sastingt. Ja prāts nespēj analizēt informāciju un izvērtēt baiļu iemeslu, emocijas pārvēršas negatīvā enerģijā un rīcībā. Nāves baiļu izraisītās enerģijas mēs redzam darbībā, īpaši – sociālajos tīklos. Cilvēki cīnās savā starpā – kolēģis pret kolēģi, rads pret radu, politiķi pret tautu. Daļa ļaužu no šīm trauksmainajām emocijām bēg, slēpjas, izliekas neko satraucošu neredzam. Citi sastingst, apstādina savu rīcību (nevakcinējas, neārstē savas slimības, neapmeklē ārstu) un nespēj izlemt, ko tad darīt tālāk vispār. Nāves bailēs cilvēki nespēj racionāli un efektīvi pārvarēt krīzi. 
Baiļu uzdevums ir brīdināt cilvēku par iespējamām briesmām, lai cilvēks var izvēlēties maksimāli efektīvu veidu, kā briesmas pārvarēt. Taču bailes tāpat kā jebkuras citas emocijas var būt pārmērīgas. Cilvēks nāves bailēs sāk baidīties no jebkāda kairinātāja. Ja sākumā cilvēks ir nobaidīts no vīrusa, tad pēc kāda laika sāk baidīties arī no vakcīnām. Tāpēc papildu biedēšana jau esošu baiļu gadījumā liek cilvēkam neapdomīgi reaģēt - bēgt vai uzbrukt, nevis mierīgi apdomāties un pieņemt racionālu lēmumu.

Politiķu un mediju tiražētā ļaužu biedēšana ir krīzi padziļinājusi un turpina padziļināt. Par informācijas līderiem uzmetas cilvēki, kas patiesībā nekā no veselības un medicīnas nesaprot, un re:čekisti vislabāk aizpilda šo nišu – viņi spēj pastāstīt tikai patiesības fragmentus, nevis patiesību, un detaļu noklusēšana vairo bailes. Ja starp puslīdz normāliem valdības un Veselības ministrijas lēmumiem parādās daži pilnīgi stulbi, tie vairo neticību un bailes.

Cilvēkam ir iespējas bailes pārvarēt – to, kas ir nobijies, var nomierināt, visi ļaudis var rast spēju bailes pārvarēt un šo spēju var trenēt. Covid–19 krīzes gadījumā ļoti nozīmīga ir visas sabiedrības kolektīvā spēja izturēt bailes. 
Šobrīd visas medicīnas (gan valdības un ministrijas, gan nevalstisko organizāciju, bet īpaši – viedokļu līderu) būtiskais uzdevums ir samazināt bailes, pārtraukt sabiedrības šķelšanu. Īpaši svarīgi palīdzēt pārvarēt bailes no vīrusa, bailes no injekcijas plecā, bailes vērsties pēc palīdzības. Ir normāli, ka cilvēki ar izglītības izaugsmes potenciālu (tāds ir arī Daniels Pavļuts un re:čekisti) ir nobijušies ar vai bez redzama iemesla, tikai viņiem vajadzētu pārtraukt savas aktivitātes – sēt iracionālas bailes.

Cilvēki jūtas droši, ja spēj prognozēt notikumu gaitu. Jaunais un nezināmais rada trauksmi un bailes. Covid–19 krīzes gaita diemžēl nav paredzama. Mainīgo faktoru ir ļoti daudz. Var parādīties jauni vīrusa varianti. Ir neparedzama līdzcilvēku reakcija un rīcība. Mēs nezinām, kādi būs ierobežojumi rītdien, pie kam valdība – vai nu no bailēm vai zināšanu trūkuma - parasti pieņem iracionālākos ierobežojumus. Nezinām – strādās vai nestrādās skolas. Nezinām – būs vai nebūs darbs. Nezinām – cik balstvakcīnas vēl būs nepieciešamas, nezinām – cik efektīvas būs vakcīnas ilgtermiņā. Neskaidrība palielina trauksmi un spriedzi. Spriedze nomoka, nogurdina, saasina iepriekš nebūtiskas problēmas. Spriedze liek kļūt kašķīgākam. Ļaudis satrauc un biedē katrs sīkums.

Un tomēr – galvenais sēto nāves baiļu rezultāts ir sabiedrības šķelšana. Draugi un ģimenes locekļi kļūst par ienaidniekiem. Sabiedrība sašķeļas karojošās nometnēs, pie kam ne tikai pēc pazīmes – vakcinētie vs nevakcinētie, bet arī pēc nenozīmīgiem viedokļu konfliktiem. Cilvēki nesaprot un nevēlas saprast citādi domājošos. Citādi domājošie kļūst par ienaidniekiem. Par ienīstamiem ienaidniekiem pēkšņi kļūst ļaudis, ko iepriekš esat cienījuši, kuru viedoklī ieklausījušies. Pēdējās nedēļas notikums – izcila pianista Vestarda Šimkus paziņojums par koncertdzīves pārtraukšanu - licis daudziem nekritiski nomelnot izcilo pianistu. Sociālo tīklu aktīvistu agresija ir baiļu rezultāts – neadekvāta rīcība, jo Vestards Šimkus ar vai bez vakcīnas taču paliks izcilākais mūslaiku latviešu pianists, Latvijas lepnums. Agresija un re:čekistu centieni ievietot Vestardu Šimku „ļauno” sarakstā neveicina viņa vēlmi vakcinēties, bet nostāda pret vakcināciju arī viņa talanta cienītājus.

Sabiedrība un valsts tiek sašķelta divās vai vairāk karojošās nometnēs, kas sākušas nežēlīgu cīņu ar ienaidnieku. Abu nometņu pārstāvji ir nekļūdīgi pārliecināti, ka „ļaunuma sakne” ir tie citi. Ja „tie citi” darītu citādāk, tad nekādas krīzes nebūtu vai krīze viegli atrisinātos.

Zinot, ka ar nākošo apgalvojumu nonākšu pretrunā pats ar sevi, manuprāt, iemesls sabiedrības šķelšanai ir vienas vai otras politiskas partijas (PAR vai “Jaunā vienotība”) priekšvēlēšanu stratēģija, sadalot ļaudis „pareizajos” un „nepareizajos”. Šī stratēģija labi zināma ir partiju mediju speciālistiem, lai aiz kādām taisnības cīnītāju maskām viņi neslēptos, un viņu uzdevums ir visus tos, kas nemīl konkrēto partiju vai konkrēto koalīciju, padarīt par ļaunajiem, sliktajiem.

Tieši paristi uzsāka cīņu ar „sliktajiem”, bet realitātē tieši šī cīņa un karš ir pamatā „nāves bailēm”, citu veselības problēmu neredzēšanai, pāragras nāves statistikas pieaugumam.

Spriedzes apstākļos cilvēka prāts strādā citādāk. Aktivējas primitīvākas smadzeņu struktūras un senāki aizsardzības mehānismi. Gudrā, analizējošā, dažādus viedokļus pieņemošā smadzeņu garoza atslēdzas. Bīstamos apstākļos cilvēkam vecajās smadzeņu struktūrās ieprogrammēts ātri vērtēt – kurš draugs, kurš ienaidnieks. Ienaidnieks ir jānogalina, jāpaslēpjas vai jābēg (ar sabiedrotajiem ir jāapvienojas cīņā pret ienaidnieku. Nedrīkst būt nekādu šaubu. Ja tu šaubīsies, tevi nogalinās vai apēdīs. Pasaule tiek zibens ātrumā sašķirota draugos un ienaidniekos, labajos un sliktajos. Nav laika izvērtēt krāsu nianses, jo pirmais uzdevums ir izdzīvot, nosargāt sevi, savu cilti).
Krīzes laikā racionālais prāts nespēj pārvarēt spriedzi un izmaiņas. Šķelšanas procesi notiek visur – katra indivīda prātā, starp sabiedrības daļām. Tie kļūst stiprāki par racionālo domāšanu. Mēs nokļūstam primitīvākā pasaulē, kur nepastāv diskusija. Mēs nokļūstam pasaulē, kurā notiek karš. Karš starp „labajiem” un „ļaunajiem”. Tikai labie un ļaunie esam mēs paši – Latvijas tauta. Cīnāmies paši savā starpā. Nodarām kaitējumu paši sev. 
Pretstats šķelšanai ir dažādu viedokļu uzklausīšana, integrācija, pieņemšana, diskusija, sadarbība. Visi iepriekšējie traumatiskie konflikti – okupācijas, kari, izsūtīšanas – glabājas Latvijas sabiedrības zemapziņā. Līdzcilvēks ar citu viedokli tiek ļoti ātri identificēts kā ienaidnieks, izsūtītājs, sarkanais, fašists. Agresijas līmenis sociālajos tīklos daudzus šokē un biedē. 

Šī raksta mērķis nav analizēt baiļu un sabiedrības šķelšanas ietekmi uz cilvēka psihisko veselību, kas palielinājušas psihotropo medikamentu, alkohola, narkotisko vielu lietošanu, palielinājušas spriedzes, trauksmes, depresijas līmeni, bet arī šajā jomā ir pierādījumi un publikācijas.

Secinājums – mazināt saslimstību un mirstību var mazinot bailes un sabiedrības šķelšanu

Meģināšu apkopot rakstā pausto. Augsto smago saslimstību un mirstību no Covid–19 un citām slimībām lielā mērā nosaka valdības sētās nāves bailes un sabiedrības šķelšana, kas no cilvēka smadzeņu kapacitātes un laika izspiedušas rūpes par savu veselību, savu (hronisko) somatisko un psihisko slimību kontroli un ārstēšanu, vēlīnu (vēža u.c. slimību) diagnostiku. Veselības ministrija nedrīkst būt Vakcinācijas ministrija, šai ministrijai ir jādomā par cilvēku veselību un citu slimību profilaksi. Pasaules literatūrā ir pārliecinoši pierādījumi tam, ka smagu Covid–19 slimības gaitu nosaka liekais svars un mazkustība, dislipidēmija, augsts asinsspiediens, cukura līmeņa svārstības vai kontroles neesamība, bet īpaši – nelīdzestība visu slimību ārstēšanai. Veidojot priekšvēlēšanu platformu, kurā valsts vienīgā problēma ir vakcinācijas pretinieki, patiesībā ir radīts pamats augstai saslimstībai un mirstībai no sirds-asinsvadu slimībām, vēža, elpceļu slimībām un citiem priekšlaicīgas nāves iemesliem.

Novērtē šo rakstu:

194
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pateicos Gunāram Astram

FotoPaldies Gunāram Astram, ka „sociālās distancēšanās režīmā mājsaimniecībā” man vēl ir tiesības bez „satraukuma” pateikties šodienas dzīves kārtības noteicējiem neatkarīgajā Latvijā:
Lasīt visu...

21

Muļķi

FotoParasti gudrās grāmatās, likumos un citos gadījumos, kad tiek publicēta kāda svarīga informācija, sākumā ir izskaidrota izmantotā terminoloģija, lai lasītājs saprot, par ko ir runa un kā tas, ko lasa, ir jāsaprot.
Lasīt visu...

21

Jaunā normāluma greizie spoguļi

FotoDr. E. Mednis sava Telegram informē: “Pie mums Latvijā tagad notiek šādi – tikko tu runā ne to, ko Politbirojs lēmis, tā tevi momentā cenšas nomelnot visi, kam nav slinkums un pie tam saskaņoti. Tikko Dragiļevas kundze no DeFacto, tagad Žukovas kundze – privātpersona, bet no tā brīvajā laikā delfi.lv redaktore un žurnāliste vērsusies gan Veselības inspekcijā, gan arī Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijā ar lūgumu man anulēt sertifikātu un līdz ar to liegt iespēju praktizēt kā ārstam.
Lasīt visu...

21

Cilvēka mikrobioms un rezistence pret mikrobiem, vīrusiem un vakcīnām

FotoŠķiet, ka ne tikai es, bet daudzi ārsti ikdienā cenšas atbildēt uz jautājumiem: kā tad tā – vakcinējos pret SARS-CoV-2, saņēmu pat balstvakcīnu, bet saslimu ar Covid–19, nonācu slimnīcā? Kā tad tā – esmu trīskārt vakcinējies pret Covid–19, bet man neļauj staigāt bez maskas, neļauj apmeklēt ballīti vai nosvinēt dzimšanas dienu restorānā pie viena galdiņa ar tādiem pašiem vakcinētiem un balstvakcinētiem radiem? Kā tad tā – pasaulē nav vakcīnu salīdzinošu pētījumu, bet Latvijā uzskata, ka adenovīrusu vakcīnas (Asta-Zeneca un [email protected]) ir sliktākas un tām vajag ātrāku čaklāku balstvakcināciju. 
Lasīt visu...

12

Astra izsvilptu varmākas

FotoDomāju, ka Gunāram Astram no aizsaules rūgti bija vērot, kā kangari, kas jau ir piesavinājušies nacionālos simbolus, tagad vēlas sev pierakstīt arī viņu. Levita un Bordāna dalība Astras pieminekļa atklāšanā, manuprāt, bija latviešu mocekļa piemiņas zaimošana. Tiesa, arī pats monuments apgriezta krusta formā ir visai provokatīvs.
Lasīt visu...

21

Politika ir cīņa par varu un naudu

FotoIzņēmuma kārtā es ievadam mēģinu definēt sakāmo vienā rindkopā, – lūk, kas no tā man iznāca!
Lasīt visu...

21

Karikatūrists varas kalpībā

Foto“Liekam kluci” pie apgrieztā krustā “piesistā” latviešu brīvības cīnītāja veidola varas bļodlaiža Zemgus Zaharāns redz “zemcilvēkus”, kas uzdrošinājās izsvilpt savus “cienījamos” mocītājus, kuri reklamējās uz sava pretmeta Gunāra Astras fona.
Lasīt visu...

12

JKP Bordāns sadarbojas ar Astras zaimotājiem, ciniski izmanto viņa piemiņu

FotoGunāru Astru dēvēt par disidentu nav precīzi un atbilstoši. Disidenti ir drosmīgie, kuri cīnās par brīvību savās valstīs, cenšas lauzt tirānu režīmus. Astra cīnījās par savas zemes - Latvijas brīvību, kuru bija okupējusi komunistu impērija - PSRS. Padomju Savienība nekādā gadījumā nebija Gunāra Astras zeme. Viņš bija Latvijas brīvības cīnītājs, nevis PSRS disidents.
Lasīt visu...

3

Jūs neticēsiet, bet es esmu pamanījis – nepieciešamas izmaiņas partiju finansējumā no valsts budžeta

FotoValsts budžeta finansējuma palielināšana politiskajām partijām, vienlaikus samazinot to iespējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus, 2019. gadā bija pareizs un sen nepieciešams lēmums. Tas novērsa būtisku mūsu demokrātiskās valsts iekārtas nepilnību un ilgtermiņā noteikti uzlabos politiskās vides kvalitāti. Nedrīkst būt tā, ka politisko partiju darbība ir atkarīga no to spējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus. Tas rada partiju atkarību no ziedotāju labvēlības, kas parasti nav tīri nesavtīga.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediķi varas kalpībā

“Vīruss nevar izplatīties starp vakcinētiem cilvēkiem,” - šādas muļķības vēl vasarā melsa Pēteris Stradiņš, kuram piebalsoja citi dakteri. Kas melo vasarā, tas melo...

Foto

Es labāk būšu BRĪVS ieslodzījumā nekā IESLODZĪTS brīvībā!

Es kliegšu! Kliegšu un lamāšu tos kretīnus, kas uzdodas par kungiem manā Tēvzemē. Es lamāšu tos, kas sevi...

Foto

Levitam šobrīd ir arī citas vissvarīgākās prioritātes: Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas stiprināšanu!

18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju...

Foto

Situācija ir kritiska, valdības enerģētikas krīzes risinājumi ir lēni un nepietiekami

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo...

Foto

Varbūt jūs satrauc rēķinu katastrofa, bet prezidents Saeimā iesniegs grozījumus Partiju finansēšanas likumā

17. janvārī valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu,...

Foto

Ko gribam, to darām, kad vajadzēs informēt Finanšu ministriju, tad arī informēsim, bet sabiedrībai gar to vispār nav daļas

Lai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes funkciju īstenošanu,...

Foto

Viedais Anonymous

Vispirms pateicos portālam PIETIEK par iespēju paust savu viedokli daudzos aktuālos jautājumos. Katra interneta vietne darbojas pēc saviem ieskatiem. Tā, piemēram, te komentāros ikviens...

Foto

“Zemcilvēkiem” šopinga nebūs!

Vietējie tirāniņi nolēmuši aizliegt tirdzniecības vietām samazināt publiski pieejamo platību darbam “sarkanajā režīmā”. Tirgotāji centās saglabāt peļņu, vienlaikus paliekot cilvēcīgi pret visiem klientiem....

Foto

Ar interesi gaidu, kad tad Šlesers beidzot sāks priekšvēlēšanu kampaņu!

Pretēji daudziem citiem mana prognoze ir tāda, ka Aināram Šleseram ir izredzes vēlēšanās. Tik tāds sīkums...

Foto

10 padomi, kā nepārvarēt krīzi

1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt!...

Foto

Modelēšana – “KO DARĪT?”

Nesen vairāki opozīcijas partiju pārstāvji un aktīvisti tikās, lai koordinētu savu pretdarbību huntai. Bija pārstāvētas partijas “Latvijā pirmā vietā”, “Likums un kārtība”,...

Foto

Atlīdzība par tautas izdeldēšanu

Činavnieki bāž roku tautas kabatā un nebaidās apdedzināties. Kariņa valdība dāsni atalgo sevi par iedzīvotāju spaidu potēšanu un atstāšanu bez darba, par...

Foto

Smēķēšanas lobists Reirs kā viens no Covid-19 nāves veicinātājiem

Brīdī, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasījis 5,478 miljonus dzīvību. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ...

Foto

Daudzlīmeņu segregācija Latvijā

Es uzskatu nepotēto diskrimināciju par segregāciju, jo pēc potes cilvēks atpakaļ izmainīties vairs nevar. Tātad atšķirība starp injicētajiem un neinjicētajiem ir nevis uzskatos...

Foto

Ko pašreizējie „lēmumi” liecina par to pieņēmēju prāta stāvokli?

Saeima kārtējo reizi atbalsta kārtējos pasākumus "ar mērķi apturēt straujo Covid-19 izplatību". Tikmēr PVO prognozē, ka dažu...

Foto

Bezroku antiutopija

Lai novērstu kleptomānijas epidēmiju, Pasaules Veselības organizācija (PVO), izpētot islāma valstu pieredzi, nolemj turpmāk visiem cilvēkiem noteikt obligātu vienas rokas amputāciju. Vietā tiks piedāvātas...

Foto

„Zombo-kaste”, „zombo-internets” un „modrā acs”

Eksistē jēdziens „zombējošā kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro, kāpēc radies šāds nosaukums, jo visi esam ar...

Foto

Zahejs

Garīgās dzīves avots ir Dievs, un tam ir tiešs sakars ar cilvēka dvēseli. Evaņģēlijā ir stāstīts par kādu maza auguma cilvēku, kuru daudzi tolaik ienīda....

Foto

Vara un tauta – kā sadzīvosim jaunajā gadā?

Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabīgs politisks žanrs. Reti kurš cilvēks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem...

Foto

Ārkārtas situācija ir piesegs “izšķērdības ballītei”

Saeimas “Saskaņas” frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu....

Foto

Hunta cīnās ar dabu

Pērtiķu sugas “neko neredzu, neko nedzirdu, neko nesaku” bariņš paliek aizvien mazāks. Cilvēki visu redz, dzird un muti ciet netur. Patiesība lien laukā kā...

Foto

Hunta apjāj ganāmpulku

Nepotētos hunta sen uzskata par “zemcilvēkiem”. Vairs netiek slēpts, ka veselie pilsoņi jāiznīdē. Labklājības ministrijas variants – ar ekonomiskām represijām neļaut pārziemot. Ja...

Foto

Par rakstu "Gadumijā deltu mijot pret omikronu"

Labdien, godājamais Māri Uļģi! Es ar interesi izlasīju Jūsu rakstu ”Gadumijā deltu mijot pret omikronu”. Tajā bija interesanti fakti...

Foto

Cik lielisks ir viss, ko mēs darām un nedarām

Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu...

Foto

Ironisks pārskats par Jaungada uzrunām

1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija...

Foto

Pasaule ir tumsā un alkst gaismas

Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums...

Foto

Dzīvnieku ferma pašmājās

Orvela “Dzīvnieku ferma” ir klāt. Hunta tautu uzskata pat ne par dzimtcilvēkiem, bet par saviem mājdzīvniekiem, kas jādresē. Sliktie “suņi”, kas izsprukuši gan...