Iesaki rakstu: 
Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju. Lai šiem uzņēmumiem un tajā strādājošajiem palīdzētu, valsts piešķīra dīkstāves pabalstus līdz pat 700 eiro. Ļoti apsveicama un pareiza rīcība – līdzīgi rīkojās arī cita valstis pasaulē.
Aplūkojot VID mājaslapā publicēto uzņēmumu sarakstu, izbrīna rada vairāki veiksmīgi un bagāti uzņēmumi, kas iepriekš lepojušies ar labiem finanšu rādītājiem un izaugsmi, kā arī to vadītāji “zīmējušies” publiskajā telpā, stāstot, cik ir veiksmīgi.
Piemēram, Latvijas Mobilais telefons, kas aizvadīto gadu ir noslēdzis ar gandrīz 29 miljonu eiro lielu peļņu. Par to mediji ziņoja 25. maijā. Kā izrādās, 22. maijā LMT meitas uzņēmuma “LMT Retail & Logistics” (nodarbojas ar ierīču tirdzniecību) darbiniekiem ir piešķirts dīkstāves pabalsts. Vai tiešām šim telekomunikāciju milzim iet tik grūti, ka ir jāprasa palīdzība no valsts? Varbūt nav lieki jātērē nauda mega projektos, kas nenes peļņu un visticamāk ir atsevišķu personu ambīciju apmierināšana? Telekomunikācijas noteikti nav tā nozare, kuru krīze skāra vissmagāk.
Protams, ka liela palīdzība ir nepieciešama azartspēļu biznesam. SIA “Alfor”, kura īpašnieks ir kolorītais miljonārs Jānis Zuzāns, darbinieki 18. maijā arī saņēmuši pabalstu. Lieki teikt, ka šī uzņēmuma peļņa 2018. gadā bija 19 miljoni eiro (dati par 2019. gadu vēl nav publiski pieejami). Vai tiešām šis nav laiks, ka uzņēmēji solidarizējas ar valsti un saviem darbiniekiem, nedaudz mazinot savu “apetīti” uz milzu peļņu? Lai gan Zuzāna kungs šajā laikā izceļas, piedraudot arī neatbalstīt mākslas nozari, ja tiks pieņemts viņa biznesam nelabvēlīgs pagaidu regulējums.
Bet tas nav viss. Kāds pārsteigums! Arī ātro kredītu devējiem ir grūti laiki. Atvainojos par izteicienu, bet, čakarējot cilvēkus, tie ir pelnījuši miljonus un tagad prasa dīkstāves pabalstus. Ātro kredītu milža SIA “4Finance” darbinieki šo pabalstu saņēmuši 14. maijā, lai gan 2018. gadā šīs kompānijas peļņa bija gandrīz 27 miljoni eiro. Vēl tagad atceros laikus, kā šis uzņēmums publiski atbalstīja dažādus projektus, lai pozicionētu sevi kā sociāli atbildīgu uzņēmumu. Te tev nu bija.
Vēl viens interesants piemērs ir SIA “Primekss” - inovatīvu betona grīdu ražotājs. Tā vadītājs Jānis Ošlejs bija tik aktīvs sociālajos tīklos (līdzīgi bija arī iepriekšējā finanšu krīzē), ka kļuva par ekonomikas ministra padomnieku un palīdzēja izstrādāt ekonomikas izaugsmes plānu. Viņš arī vairākkārt savās uzstāšanās reizēs publiski uzsvēra, ka viņam biznesā “viss notiek” un esot pasūtījumi, radot iespaidu, ka strādā ļoti veiksmīgi. Kā izrādās, arī viņa vadītā uzņēmuma darbinieki 29. aprīlī ir saņēmuši dīkstāves pabalstus. Nav vēl datu par 2019. gadu, bet 2018. gadā šī uzņēmuma peļņa bija aptuveni 300 000 eiro.
Šo sarakstu varētu turpināt, jo tajā ir vēl vairāki lielu uzņēmumi („Orkla”, „Domenikss” u.c.), kas strādā ar lielu peļņu, bet ir pieprasījuši valsts pabalstu darbiniekiem. Ja kādam ir interese un laiks, tad ar uzņēmumiem, kas pieteikušies pabalstam, var iepazīties https://www.vid.gov.lv/lv/statistika-3.
Seko mums 
Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
