Iesaki rakstu: 
Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju. Lai šiem uzņēmumiem un tajā strādājošajiem palīdzētu, valsts piešķīra dīkstāves pabalstus līdz pat 700 eiro. Ļoti apsveicama un pareiza rīcība – līdzīgi rīkojās arī cita valstis pasaulē.
Aplūkojot VID mājaslapā publicēto uzņēmumu sarakstu, izbrīna rada vairāki veiksmīgi un bagāti uzņēmumi, kas iepriekš lepojušies ar labiem finanšu rādītājiem un izaugsmi, kā arī to vadītāji “zīmējušies” publiskajā telpā, stāstot, cik ir veiksmīgi.
Piemēram, Latvijas Mobilais telefons, kas aizvadīto gadu ir noslēdzis ar gandrīz 29 miljonu eiro lielu peļņu. Par to mediji ziņoja 25. maijā. Kā izrādās, 22. maijā LMT meitas uzņēmuma “LMT Retail & Logistics” (nodarbojas ar ierīču tirdzniecību) darbiniekiem ir piešķirts dīkstāves pabalsts. Vai tiešām šim telekomunikāciju milzim iet tik grūti, ka ir jāprasa palīdzība no valsts? Varbūt nav lieki jātērē nauda mega projektos, kas nenes peļņu un visticamāk ir atsevišķu personu ambīciju apmierināšana? Telekomunikācijas noteikti nav tā nozare, kuru krīze skāra vissmagāk.
Protams, ka liela palīdzība ir nepieciešama azartspēļu biznesam. SIA “Alfor”, kura īpašnieks ir kolorītais miljonārs Jānis Zuzāns, darbinieki 18. maijā arī saņēmuši pabalstu. Lieki teikt, ka šī uzņēmuma peļņa 2018. gadā bija 19 miljoni eiro (dati par 2019. gadu vēl nav publiski pieejami). Vai tiešām šis nav laiks, ka uzņēmēji solidarizējas ar valsti un saviem darbiniekiem, nedaudz mazinot savu “apetīti” uz milzu peļņu? Lai gan Zuzāna kungs šajā laikā izceļas, piedraudot arī neatbalstīt mākslas nozari, ja tiks pieņemts viņa biznesam nelabvēlīgs pagaidu regulējums.
Bet tas nav viss. Kāds pārsteigums! Arī ātro kredītu devējiem ir grūti laiki. Atvainojos par izteicienu, bet, čakarējot cilvēkus, tie ir pelnījuši miljonus un tagad prasa dīkstāves pabalstus. Ātro kredītu milža SIA “4Finance” darbinieki šo pabalstu saņēmuši 14. maijā, lai gan 2018. gadā šīs kompānijas peļņa bija gandrīz 27 miljoni eiro. Vēl tagad atceros laikus, kā šis uzņēmums publiski atbalstīja dažādus projektus, lai pozicionētu sevi kā sociāli atbildīgu uzņēmumu. Te tev nu bija.
Vēl viens interesants piemērs ir SIA “Primekss” - inovatīvu betona grīdu ražotājs. Tā vadītājs Jānis Ošlejs bija tik aktīvs sociālajos tīklos (līdzīgi bija arī iepriekšējā finanšu krīzē), ka kļuva par ekonomikas ministra padomnieku un palīdzēja izstrādāt ekonomikas izaugsmes plānu. Viņš arī vairākkārt savās uzstāšanās reizēs publiski uzsvēra, ka viņam biznesā “viss notiek” un esot pasūtījumi, radot iespaidu, ka strādā ļoti veiksmīgi. Kā izrādās, arī viņa vadītā uzņēmuma darbinieki 29. aprīlī ir saņēmuši dīkstāves pabalstus. Nav vēl datu par 2019. gadu, bet 2018. gadā šī uzņēmuma peļņa bija aptuveni 300 000 eiro.
Šo sarakstu varētu turpināt, jo tajā ir vēl vairāki lielu uzņēmumi („Orkla”, „Domenikss” u.c.), kas strādā ar lielu peļņu, bet ir pieprasījuši valsts pabalstu darbiniekiem. Ja kādam ir interese un laiks, tad ar uzņēmumiem, kas pieteikušies pabalstam, var iepazīties https://www.vid.gov.lv/lv/statistika-3.
Seko mums 
Piektdien, 7. 
Esam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Latvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Kas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Rīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
