Iesaki rakstu: 
Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju. Lai šiem uzņēmumiem un tajā strādājošajiem palīdzētu, valsts piešķīra dīkstāves pabalstus līdz pat 700 eiro. Ļoti apsveicama un pareiza rīcība – līdzīgi rīkojās arī cita valstis pasaulē.
Aplūkojot VID mājaslapā publicēto uzņēmumu sarakstu, izbrīna rada vairāki veiksmīgi un bagāti uzņēmumi, kas iepriekš lepojušies ar labiem finanšu rādītājiem un izaugsmi, kā arī to vadītāji “zīmējušies” publiskajā telpā, stāstot, cik ir veiksmīgi.
Piemēram, Latvijas Mobilais telefons, kas aizvadīto gadu ir noslēdzis ar gandrīz 29 miljonu eiro lielu peļņu. Par to mediji ziņoja 25. maijā. Kā izrādās, 22. maijā LMT meitas uzņēmuma “LMT Retail & Logistics” (nodarbojas ar ierīču tirdzniecību) darbiniekiem ir piešķirts dīkstāves pabalsts. Vai tiešām šim telekomunikāciju milzim iet tik grūti, ka ir jāprasa palīdzība no valsts? Varbūt nav lieki jātērē nauda mega projektos, kas nenes peļņu un visticamāk ir atsevišķu personu ambīciju apmierināšana? Telekomunikācijas noteikti nav tā nozare, kuru krīze skāra vissmagāk.
Protams, ka liela palīdzība ir nepieciešama azartspēļu biznesam. SIA “Alfor”, kura īpašnieks ir kolorītais miljonārs Jānis Zuzāns, darbinieki 18. maijā arī saņēmuši pabalstu. Lieki teikt, ka šī uzņēmuma peļņa 2018. gadā bija 19 miljoni eiro (dati par 2019. gadu vēl nav publiski pieejami). Vai tiešām šis nav laiks, ka uzņēmēji solidarizējas ar valsti un saviem darbiniekiem, nedaudz mazinot savu “apetīti” uz milzu peļņu? Lai gan Zuzāna kungs šajā laikā izceļas, piedraudot arī neatbalstīt mākslas nozari, ja tiks pieņemts viņa biznesam nelabvēlīgs pagaidu regulējums.
Bet tas nav viss. Kāds pārsteigums! Arī ātro kredītu devējiem ir grūti laiki. Atvainojos par izteicienu, bet, čakarējot cilvēkus, tie ir pelnījuši miljonus un tagad prasa dīkstāves pabalstus. Ātro kredītu milža SIA “4Finance” darbinieki šo pabalstu saņēmuši 14. maijā, lai gan 2018. gadā šīs kompānijas peļņa bija gandrīz 27 miljoni eiro. Vēl tagad atceros laikus, kā šis uzņēmums publiski atbalstīja dažādus projektus, lai pozicionētu sevi kā sociāli atbildīgu uzņēmumu. Te tev nu bija.
Vēl viens interesants piemērs ir SIA “Primekss” - inovatīvu betona grīdu ražotājs. Tā vadītājs Jānis Ošlejs bija tik aktīvs sociālajos tīklos (līdzīgi bija arī iepriekšējā finanšu krīzē), ka kļuva par ekonomikas ministra padomnieku un palīdzēja izstrādāt ekonomikas izaugsmes plānu. Viņš arī vairākkārt savās uzstāšanās reizēs publiski uzsvēra, ka viņam biznesā “viss notiek” un esot pasūtījumi, radot iespaidu, ka strādā ļoti veiksmīgi. Kā izrādās, arī viņa vadītā uzņēmuma darbinieki 29. aprīlī ir saņēmuši dīkstāves pabalstus. Nav vēl datu par 2019. gadu, bet 2018. gadā šī uzņēmuma peļņa bija aptuveni 300 000 eiro.
Šo sarakstu varētu turpināt, jo tajā ir vēl vairāki lielu uzņēmumi („Orkla”, „Domenikss” u.c.), kas strādā ar lielu peļņu, bet ir pieprasījuši valsts pabalstu darbiniekiem. Ja kādam ir interese un laiks, tad ar uzņēmumiem, kas pieteikušies pabalstam, var iepazīties https://www.vid.gov.lv/lv/statistika-3.
Seko mums 
Saeima šajās dienas skata 2021. gada valsts budžeta un nodokļu reformas projektu. Šis valsts budžets būs īpaši nozīmīgs, jo daudzu cilvēku un uzņēmumu darbību ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā pandēmija un labi mērķēts fiskālais stimuls var glābt daudzas darbavietas un ekonomiku kopumā. Turpretī neveiksmīga nodokļu reforma uzņēmējus var gremdēt un palielināt pelēkās ekonomikas apjomu.
Politika Latvijā, nedaudz pārfrāzējot Vikipēdiju, ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas jeb – kā tagad daudzi jau atklāti sauc partijas - uzņēmumi veic darbības savu oficiālo vai neoficiālo varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai, pieņem rīcības plānus, kas ir saistoši visai sabiedrībai... Vienkārši nedaudz papētīsim, kas ir šie cilvēki un kā viņi rīkojas pasaules krīzes apstākļos.
Ar vienas dienas intervālu ziņās ir parādījusies informācija par masveida COVID-19 uzliesmojumiem divos uzņēmumos – zivju pārstrādes cehā Brīvais vilnis un pansionātā Liepa. Pirmajā ar jauno koronavīrusu sasirguši 77 darbinieki, otrajā 100 klienti un darbinieki.
Reaģējot uz 12. novembra Satversmes tiesas spriedumu, pilsoņu iniciatīvas platformā “Mana Balss” ir iesniegts aicinājums parakstīties par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē. Manā kā iesniedzēja ieskatā ir izdarīts spiediens uz likumdevēju, lai likumiski nostiprinātu pretdabiskas (homoseksuālas, transseksuālas u.tml.) “ģimenes” formas. 
Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) neadekvātie un ar nozari nepārrunātie lēmumi attiecībā uz izglītības sistēmas pārvaldību visās tās līmeņos Covid-19 ārkārtas situācijas apstākļos degradē Latvijas izglītības un zinātnes sistēmu kopumā.
Varbūt YouTube esat pamanījuši video, kur, skanot bezrūpīgajai dziesmai “Raindrops” (Lietus lāses), jauka meitene ar kafijas krūzi skatās pa logu. Kaut kur netālu paceļas atomsēne. No tumša virpuļa debesīs iznirst citplanētiešu kuģis. Viņa par to drusku sarauc pieri, bet uzsmaida tiranozauram, kurš mīdās aiz koka, un draudzīgi pamāj zombiju pūlim, kas tuvojas pa ielu. Klipa nosaukums – “Parasta diena 2020. gadā”.
Katra cilvēka dzīvība ir vērtība. Sevišķi to jūtam par tuvo un mīļo dzīvībām. Latvijas Republikas Satversmes 111. pants uzliek par pienākumu valstij aizsargāt cilvēku veselību, tās 93. pants – tiesības uz dzīvību. Satversmes ievads nosaka rūpes ne tikai par sevi, bet arī par saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem.
Sakarā ar valsts azartspēļu kantora Latvijas Loto "locekļu" aroganto attieksmi, ignorējot informācijas sniegšanas pienākumu viņu kosmisko algu kontekstā - iesaku turpināt "rakt" netradicionālā veidā! Konkrēti - piereģistrēties iLOTO lietotāju profilā un sākt "laimēt" (reāli - zaudēt!) momentloterijās, profila skrīnšotu, kā pierādījumu pievienojot publikācijai. Ir informācija, ka šajā "zaudētavā" pārsvarā tiek tiražētas TUKŠAS/BEZLAIMESTU biļetes.
Tiesībsargs ir saņēmis vairākus signālus, kurā Latvijas iedzīvotāji pauž savas bažas un satraukumu par Arta Žīgura rakstu vietnē „pietiek.com” par to, ka Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisija nolēmusi, ka Covid-19 epidēmijas krīzes gadījumā ir ētiski cilvēkus pēc 75 gadu vecuma ar hroniskām slimībām un citus smagi slimos pacientus neārstēt visiem pieejamajiem līdzekļiem, lai vairāk jaunu un vieglāk slimu cilvēku iegūtu piekļuvi, iespējams, dzīvību glābjošai terapijai.
Uzrakstīju savas personīgās domas par savu slimošanu ar Covidu. Raksts sanāca garš, grūti rakstījās uz telefona. Tātad:
