Azerbaidžānas vēstniecība neuzskata, ka Latvijas satiksmes noteikumi būtu svarīgāki par vēstnieka kuņģa vajadzībām
PIETIEK09.07.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Azerbaidžānas vēstniecība neuzskata, ka uz to un it īpaši uz vēstnieku Elmanu Zeinalovu attiektos Latvijas satiksmes noteikumi: ja reiz diplomāta organisms pieprasa delikateses no veikala Gastronome, tad vēstniecības automašīnu uz iepirkšanās laiku mierīgi var atstāt Brīvības ielas malā, pat darba dienas vidū nosprostojot veselu braukšanas joslu.
"Šis vēstniecības auto regulāri uzskata, Brīvības ielas vidus ir vislabākā stāvvieta, kamēr iepirkties Gastranomā," - šādi savus vērojumus sociālajā tīklā Twitter nesen bija aprakstījis pazīstamais "advokāts suņēdājs" Indulis Balmaks.
Pietiek noskaidroja, ka automašīna Mercedes Benz S350 ar diplomātisko numuru CD-10701 pieder Azerbaidžānas vēstniecībai, un, pēc neoficiālām ziņām, to izmantojot pats vēstnieks vai viņa dzīvesbiedre, kaut pati vēstniecība šo informāciju neapstiprina, jo tai neesot "pienākuma sniegt informāciju par saviem darbiniekiem un automašīnām".
Uz jautājumu, vai Azerbaidžānas vēstniecība uzskata, ka tā ir atbalstāma prakse - ignorēt mītnes valsts satiksmes noteikumus novietot automašīnu vietā, kur tas nav atļauts, un traucēt satiksmi, vēstniecības preses atašejs Šahins Isgandaro Pietiek atcirta, ka viņam neesot pienākumu atbildēt arī uz šo jautājumu.
Valsts policija skaidro - ja tiek konstatēts, ka diplomātiskais transportlīdzeklis novietots stāvēšanai tam neparedzētā vietā, tad tam tāpat kā jebkuram citam transportlīdzeklim tiek sastādīts protokols, un šogad līdz 8.jūlijam sastādīti 13 šādi protokoli.
"Jāņem vērā, ka transportlīdzeklim nav diplomātiskās imunitātes, tāda ir tikai diplomātiem. Gadījumos, kad tiek konstatēts, ka vadītājs ar diplomātisko transportlīdzekli veicis pārkāpumu, policija pārbauda, vai šim vadītājam ir diplomātiskā imunitāte, un tad lemj par tālāko rīcību," skaidro Valsts policija.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, šai konkrētajai automašīnai, neraugoties uz advokāta regulāri novērotajām "gastronomiskajām ekspedīcijām", nevienu sodu policija nav šogad uzlikusi.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
