Avoti ministrijā: Gerharda vēlme lidot uz Peru biznesa klasē nodokļu maksātājiem papildus izmaksājusi aptuveni 3000 eiro
PIETIEK16.12.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda vēlmes uz klimata maiņas konferenci Peru galvaspilsētā Limā noteikti lidot tieši biznesa klasē izpildīšana Latvijas nodokļu maksātājiem papildus izmaksājusi aptuveni 3000 eiro - šo Pietiek rīcībā nonākušo informāciju no avotiem ministrijā Gerharda padomnieks Arnis Zacmanis otrdien ne apstiprināja, ne noliedza.
Pietiek jau informēja, ka pirmdien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadību nopietni satrauca Pietiek informācijas pieprasījums par jaunā ministra Gerharda komandējuma izmaksām, dodoties apspriest klimata pārmaiņas konferencē Peru galvaspilsētā.
Sākotnēji uz Pietiek informācijas pieprasījumu ministrijas preses pārstāve Kristīne Kļaveniece operatīvi atbildēja: "Sveiki! Paldies, jautājumus saņēmām. Esmu lūgusi jau kolēģiem sagatavot informāciju."
Taču dažas stundas vēlāk, kad jautājumam tika "pieslēgts" jaunā ministra birojs, izrādījās, ka ir pieprasīta ļoti sarežģīta un grūti iegūstama informācija - tā vismaz to pasniedza Gerharda padomnieks Zacmanis.
"Šodien diemžēl atbildēt nesanāks. Sagatavosim precīzu atbildi ātrākais uz šo piektdienu, 19.decembri, vēlākais uz nākamo pirmdienu," - šādi iespējamo atbilžu sniegšanas termiņu bez plašākiem skaidrojumiem iezīmēja Gerharda padomnieks.
Pietiek bija uzdevis jautājumus par to, kādas tieši bija Gerharda brauciena izmaksas, kādā klasē - ekonomiskajā vai biznesa - lidoja ministrs, kāda bija aviobiļetes cenas starpība ekonomiskajai un biznesa klasei, kā viņš argumentēja savu vēlmi lidot tieši biznesa klasē, kad tieši tika iegādāta biļete ministra braucienam, u.c.
Šie jautājumi bija balstīti uz Pietiek rīcībā esošo informāciju par to, kā tieši ticis organizēts Gerharda brauciens uz klimata konferenci, kāda tieši biļete sākotnēji bijusi izvēlēta ministram (kā zināms, piemēram, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis eksotiskajā braucienā uz Centrālāfriku lidoja ekonomiskajā klasē), kāda bijusi ministra loma, kategoriski pieprasot biļeti tieši biznesa klasē, un kā saistībā ar to mainījies lidojuma ilgums un cena.
Otrdien Gerharda padomnieks Zacmanis ministra vārdā ne noliedza, ne apstiprināja to, ka Gerhards pats personiski ir pieprasījis lidojumu tieši biznesa klasē un ka šī lūguma izpilde biļetes cenu sadārdzinājusi par aptuveni 3000 eiro. Kamēr ministrija nav sniegusi oficiālu informāciju par brauciena izmaksām, Pietiek turpinās publicēt portāla rīcībā esošās neoficiālās ziņas par tām.
Foto no diena.lv
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
