Auziņš uz LU rektora vēlēšanām iet ar četrus gadus vecās programmas nolējumu
PIETIEK07.05.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Universitātes (LU) rektora Mārča Auziņa 25. maijā gaidāmajām augstskolas rektora vēlēšanām piedāvātais LU vadības plāns 2011.-2015. gadam apmēram par 50% vārds vārdā atkārto programmu, ar kuru profesors cīnījās par rektora vietu pirms četriem gadiem, rāda abu dokumentu salīdzinājums. Kaislību apvīto LU rektora vēlēšanu iekšējās diskusijās tas minēts kā viens no pārmetumiem Auziņam, apšaubot, vai viņš spēs augstskolai nodrošināt attīstību, ja piedāvā nevis jaunu redzējumu, bet četrus gadus veca dokumenta otrreizēju nolējumu.
Pats Auziņš Pietiek uzsver, ka šīs ir stratēģiskas programmas, kurās definētie mērķi sasniedzami nevis četros gados, bet ilgākā laika posmā, tādēļ esot loģiski, ja dokumentos atkārtojas tās nostādnes, kuru realizēšana vēl nav beigusies. „Man liktos droši vien dīvaini, ka pēc četriem gadiem mana stratēģija ir pavisam cita un mēs vairs neejam uz zinātnes universitāti, bet uz kaut ko citu,” kā piemēru min Auziņš. Rektora vēlēšanās Auziņš sacentīsies ar profesori Intu Brikši.
Tikmēr, noliekot blakus profesora Auziņa 2007. aprīlī parakstīto LU vadības programmu un rektora Auziņa 2011. gadā parakstīto vadības programmu un iekrāsojot ar sarkanu tās rindas, kuras abos dokumentos sakrīt, uz aci tādu šķiet vismaz 50%. Pietiek publicē abu dokumentu salīdzinājumu.
Pats Auziņš Pietiek uzsver, ka viņa pirms četriem gadiem piedāvātā LU vadības programma lielā mērā bijusi pamatā arī LU stratēģiskajām pamatnostādnēm 2009.-2019.gadam. Šo dokumentu augstskolas Senāts apstiprināja 2008. gada 1. decembrī, un tas būs spēkā vēl turpmākos astoņus gadus. „LU stratēģiskās attīstības pamatnostādnes tika uzrakstītas, balstoties uz manu četrus gadus atpakaļ piedāvāto programmu, un var teikt, ka arī universitātes stratēģiskais plāns pašreiz lielā mērā atkārto manu toreiz rakstīto programmu, kas, manuprāt, ir absolūti loģiska situācija,” skaidro Auziņš.
Auziņa četrus gadus vecā programma un no tā atvasinātie LU stratēģiskie dokumenti definējot tādus mērķus, kuri nav sasniedzami četru gadu laikā, tādēļ esot tikai loģiski, ka tie uzstādījumi, kas ir ilgtermiņā realizējami, parādās arī viņa jaunajā piedāvājumā uz rektora vēlēšanām. „Man liktos droši vien dīvaini, ka pēc četriem gadiem mana stratēģija ir pavisam cita un mēs vairs neejam uz zinātnes universitāti, bet uz kaut ko citu,” kā piemēru min Auziņš.
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
