Autotransporta direkcijas pārstāvji dodas uz Latgali ar iepirkuma pretendenta autobusu
PIETIEK11.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kad aizvadītajā ceturtdienā Riebiņu novada Rušonas pagasta Šņepstos ceturtdien, 6. augustā, bēdīgi slavenās Rīgas mikroautobusu satiksmi nodrošinošās kompānijas „B-Bus” autobuss „Scania” nobrauca velosipēdistu, autobusā atradās arī Sabiedriskā transporta padomes un Autotransporta direkcijas pārstāvji, kas ar šī sabiedriskā transporta pakalpojumu iepirkumu pretendenta (iepirkumā piedalās tā struktūrvienība „B-Tour”) autobusu bija devušies uz Latgali... spriest par šo iepirkumu. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē Autotransporta direkcijas skaidrojumu, kāpēc šādam braucienam neesot nekā kopēja ar korupciju un interešu konfliktu. Jāpiebilst, ka uz šo izbraukumu jau norādīts arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
„Saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu Autotransporta direkcija pilda Sabiedriskā transporta padomes sekretariāta un izpildinstitūcijas funkcijas, tai skaitā organizē padomes sēdes.
Sabiedriskā transporta padome sastāv no 10 locekļiem, kuri pārstāv visus piecus plānošanas reģionus, Satiksmes ministriju un Finanšu ministriju. Sēdes notiek vismaz reizi mēnesī, un tās organizē direkcija, bet vienu reizi gadā sēdi rīko kāds no plānošanas reģioniem.
Tādējādi, lai nodrošinātu Sabiedriskā transporta padomes locekļu nogādāšanu uz sēdi Latgalē, Autotransporta direkcija, kas attiecīgi nodrošina Sabiedriskā transporta padomes sekretariāta funkciju, veica cenu aptauju, uzrunājot četrus pārvadātājus, kuru bāze atrodas Rīgā vai tās tuvumā.
Aicinājumam piedalīties cenu aptaujā atsaucās SIA “B-Tour”, piedāvājot lētāko cenu par pakalpojumu, tādēļ uzņēmums arī nodrošināja šo pakalpojumu. Autotransporta direkcija uzrunāja šādus pārvadātājus: SIA “Dobeles autobusu parks”, AS “Rīgas Taksometru parks”, SIA “B-Tour” un AS “Nordeka”.
Konkrētā pakalpojuma izpilde nekādā veidā nav saistīta nedz ar sabiedriskā transporta pakalpojumu konkursu, nedz arī ar Sabiedriskā transporta padomes sēdē skatīto jautājumu saturu.
Vēlamies norādīt, ka tā nebija Iepirkumu komisijas izbraukuma sēde, bet gan Sabiedriskā transporta padomes sēde, un Autotransporta direkcijas pārstāvība šajā gadījumā bija darbinieku līmenī. Sēdē netika lemti jautājumi, kas ietilpst Iepirkumu komisijas kompetencē.
Sabiedriskā transporta padomes sēdē piedalījās padomes locekļi, atsevišķu plānošanas reģionu pārstāvji, Autotransporta direkcijas darbinieki, kuru darba specifika ir saistīta ar sēdē skatīto jautājumu saturu, bet sēdē nepiedalījās un uz to nedevās neviens no pārvadājumu uzņēmuma darbiniekiem.
Papildus informējam, ka konkrētā pakalpojuma izpildei uzņēmums tika izvēlēts cenu aptaujas rezultātā. Šāda kārtība tika veikta arī iepriekšējos gados. Piemēram, pērn šo pakalpojumu nodrošināja AS “Rīgas Taksometru parks”, 2018. un 2017. gadā – SIA “Dobeles autobusu parks”, 2016. gadā – SIA “Norma-A”.”
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
