Automehāniķim Paeglītim nākas pamest Austrumu slimnīcas vadītāja posteni un 102 000 eiro gada algu
PIETIEK11.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šaubīgos apstākļos Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimīcas valdes priekšsēdētāja amatā pirms pieciem gadiem ieceltais automehāniķis Imants Paeglītis nu pamet šo posteni un 102 000 eiro lielo gada atalgojumu. Pietiek šodien publicē I. Paeglīša atvadu vēstuli, kurā, protams, nav minēti īstie iemesli, kuru dēļ tiek atstāts šis amats (tekstā saglabāta oriģinālrakstība).
Cienījamie kolēģi!
Laiks “skrien” diemžēl ļoti ātri (sevišķi pēdējie 2 gadi). Pēc 5 mēnešiem apritēs 5 gadi kopš sāku pildīt lielākās Latvijas slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatu. Tas bija līdz šim lielākais manas profesionālās karjeras izaicinājums. Tagad to saucu par “mūsu slimnīcu”.
Tāpēc vasaras sākumā mūsu slimnīcas padome mani lūdza savlaicīgi informēt par to, vai es plānoju pretendēt uz līguma termiņa pagarinājumu nākamajiem pieciem gadiem.
Pārdomām, padarītā izvērtējumam un lēmuma pieņemšanai bija aptuveni mēnesis laika.
Šie 4,5 gadi mūsu slimnīcai ir bijuši ļoti dinamiski, izaicinājumiem un arī pārmaiņām bagāti. Ja šo aizvadīto posmu tēlaini aprakstītu sporta terminoloģijā, tad man nāk prātā liellaivu sacensības (laikam tādas disciplīnas šobrīd nav), kas norisinās veselības aprūpes okeānā, kur Austrumu slimnīcas komandu pārstāv 5 dažāda izmēra liellvaivas. Kad nonācu šīs komandas vadībā laivas bija ar aplauztiem airiem un dažāda lieluma sūcēm korpusos. Komanda zināja, ka ir jāairē uz priekšu, taču nezināja tā īsti, kurā virzienā, jo pārējās komandas jau bija nozudušas aiz horizonta.
Šo gadu laikā, šķiet, ir izdevies ne tikai nomainīt salūzušos airus un salāpīt sūces, bet arī ļoti straujā gaitā iet uz priekšu. Arī mūsu komandas atsevišķās liellaivas ir izdevies sasaistīt kopā ar drošām un ciešām tauvām. Tāpēc tagad jau jebkurš airu vēziens kādā no laivām veicina kustību uz priekšu visai komandai. Pateicoties komandas kopējam darbam un straujai gaitai, esam ne tikai panākuši pārējos, bet pat dažus apsteiguši.
Tomēr komandas īpašnieki (kas ir visa sabiedrība) vēlas, lai mēs ne tikai stabilā ātrumā ietu uz priekšu, bet arī pietuvotos līderiem, kas kuģo ar citu valstu karogiem. Tāpēc, analizējot mūsu spējas sasniegt šo mērķi, es apzinos, ka mūsu komandas vadībā esmu ieguldījis visas savas prasmes un zināšanas, bet, lai palielinātu mūsu liellaivu ātrumu, ir nepieciešamas tādas prasmes, resursi un spējas, kas man šobrīd nepiemīt. Protams, es varētu mēģināt tās apgūt, taču tam būs nepieciešams pārāk liels laiks, ko mēs šobrīd nevaram atļauties.
Tāpēc, lai arī tas nebija viegli, jo šajā saspringtajā 4,5 gadu posmā jūs visi esat kļuvuši man cilvēcīgi ļoti tuvi - gluži kā ģimene, kurai esmu cieši pieķēries un nesavtīgi veltījis lielāko aizvadītā laika daļu, atņemot to pats savai ģimenei, esmu pieņēmis lēmumu, ka ir nepieciešama komandas vadītāja maiņa.
Ir tāds teiciens: ”Nebaidieties kaut ko mainīt savā dzīvē, ja sirds un dvēsele to vēlas. Citādi būs jādzīvo, mainot gan dvēseli, gan sirdi... “ To noteikti es negribētu piedzīvot un nez vai no jums kāds man to novēlētu!
Līdz ar to es nepretendēšu uz līguma termiņa pagarināšanu uz nākošajiem 5 gadiem. Mans darba līgums beigsies 2023.gada 7.janvārī.
Par šo lēmumu esmu informējis gan slimnīcas padomi, gan arī Veselības ministrijas vadību, tāpēc jau visdrīzākajā laikā padome uzsāks pretendentu atlases procedūru. Esmu pārliecināts, ka pašreizējā padome konkursa kārtībā izvēlēsies kompetentāko un piemērotāko no visiem kandidātiem slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatam. No savas puses esmu gatavs aktīvi piedalīties šajā procesā, ja man tiks dota šāda iespēja.Lai vai kā, līdz nākošā gada janvārim ir vēl atlikuši 5 mēneši, kas diemžēl nesolās būt viegli, ņemot vērā visu apkārt notiekošo. Bet, zinot mūsu komandas spējas, mēs vēl veiksim būtiskus izrāvienus veselības aprūpes okeānā.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
