Auto uzņēmums seko izdevējam - gaidot eiro ieviešanu, jau laikus paceļ cenas pat par trešdaļu
PIETIEK01.09.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Autorizētais Nissan pārstāvis SIA Norde sekojis Pietiek aizvadītajā nedēļā aprakstītajam izdevējam Cits medijs un, gaidot eiro ieviešanu, jau laikus godīgi paaugstinājis cenas, - tā rāda Pietiek saņemtā uzņēmuma vēstule tā klientiem. Tiesa, atšķirībā no izdevēja auto uzņēmums faktiski skaidri, bez aplinkiem norāda - cenas palielinātas "ar domu" par eiro ieviešanu.
"Sveicināts, cienījamais klient! Vēlamies Jūs informēt, ka ar 2013. gada 01. septembri tiek veiktas izmaiņas autorizētā Nissan pārstāvja SIA Norde autoservisa darba stundas izmaksās. Paldies par uzticību mums un uz turpmāku veiksmīgu sadarbību!" - šādu "Informāciju par izmaiņām Nissan autoservisa Norde darba stundas izmaksās" divas dienas pirms cenu maiņas pat par gandrīz trešdaļu saņēmuši uzņēmuma klienti.
Jaunās cenas uzņēmums, gatavojoties eiro ieviešanai, noteicis gan latos, gan arī eiro, turklāt tieši eiro tās "sanākušas" ērti "apaļas". "Garantijas automašīnām tās tiks piemērotas LVL 31.63 (t.sk. PVN) / 45.00 EUR apmērā, un pēcgarantijas automašīnām - LVL 24.60 / 35.00 EUR apmērā," ziņo uzņēmums.
Līdz šim Norde servisa darba stundu cena bija 18,74 lati (ieskaitot 21% pievienotās vērtības nodokli) pēcgarantijas automašīnām un 28,76 lati (ieskaitot PVN) garantijas automašīnām. Tas nozīmē, ka, gatavojoties eiro ieviešanai, auto uzņēmums jau laikus servisa darba stundu garantijas automašīnām palielinājis par aptuveni 10%, bet pēcgarantijas automašīnām pat gandrīz par trešdaļu - par 31,2%.
SIA Norde vienīgais īpašnieks un arī vadītājs ir 1954. gadā dzimušais uzņēmējs Dainis Bremze, kurš pagaidām nekādus komentārus saistībā ar "pirms eiro" cenu celšanu nav sniedzis. Uzņēmuma apgrozījums ir pieaudzis no 4,5 miljoniem latu 2011. gadā līdz 5,71 miljonam latu pērn, taču 2011. gadā gūtās 20 903 latu peļņas vietā pērn ciesti 6753 latu zaudējumi.
Kā zināms, Valda Dombrovska valdības pārstāvji, aģitējot par eiro ieviešanas nepieciešamību, ir daudzkārt apgalvojuši, ka Latviju saistībā ar to gaidot tikai neliels cenu pieaugums. Tikmēr valdības atbalstītās un finansētās Godīgā eiro ieviesēja kustības ietvaros, kuras oficiāli deklarētais mērķis ir "veicināt godprātīgu un caurskatāmu pāreju uz eiro", pašlaik tā rīkoties ir apsolījušies tikai 396 uzņēmumi.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
