Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Austrumlatvija kā surogātidentitāte

Harijs Bernāns, biedrība “Latgolys Saeima”
27.09.2017.
Komentāri (8)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Kurzemes piekrastē gaidāms lietus, vietām Vidzemē un Zemgalē mainīgs mākoņu daudzums, Austrumlatvijā - skaidrosies” - šādas un līdzīgas ziņas bieži vien mūs uzrunā plašsaziņas līdzekļos. Dārgās ētera sekundes tiek taupītas, nevērīgi sametot Latgali un daļu Vidzemes vienotā “Austrumlatvijas katlā”.

Oficiālā zinātne Latvijā identificē ģeogrāfiski attiecināmas “Kurzemes izloksnes”, “Kursiskās izloksnes”, “Zemgaliskās izloksnes”, “Vidzemes izloksnes” un “Sēliskās izloksnes”. Teritorijās, kuras apdzīvo latgalieši, Rīgas zinātniekiem ir izdevies atrast … “Nesēliskās izloksnes”, ne ar zilbi nepieminot latgaļus un Latgali. Cik ļoti ir jāienīst Latgale, lai tās runas apzīmēšanai izmantotu nolieguma izteiksmi no blakus novada?

Viena no visgarākajām ielām Rīgā ir 16 km garā Maskavas iela. Pirms kara šīs ielas nosaukums bija “Latgales iela”. Rīgas pašvaldība ar valsts svētību nodrošinājusi šai ielai iespēju saglabāt Maskavas ielas nosaukumu. Lai viss izskatītos smuki, par Latgales ielu ir tikusi nosaukta 450m gara “hokeja nūja” Latgales priekšpilsētā. Ļoti savdabīgs vēsturiskās taisnības konstrukts.

Šajos un daudzos citos piemēros ir viens kopējs motīvs - jēdziens “Latgale” tiek izņemts no aprites un aizvietots ar kādu citu jēdzienu, piemēram, “nesēlija”, “austrumlatvija”, vai, kā piemērā ar Maskavas ielu - asociācija ar Latgali tiek brutāli nozagta. Zīmīgi, ka surogātidentitāte tiek pielietota pārsvarā gadījumos, kad pārtveramā jēdziena semantika ir pozitīva un vērtīga, vēlīgi atstājot Latgales informatīvajos aktīvos sociāli nelabvēlīgu Latgales priekšpilsētu un krāmu tirgu “Latgalīte”.

Dzīvojam informācijas laikmetā, cilvēki pērk zīmolus un sajūtu un nevis materiālus vai preci. Cilvēki investē līdzekļus, laiku un uzmanību zīmolos un idejās ar pozitīvām asociācijām un izvairās no lietām ar negatīvām asociācijām.

Latgale = zīmols. Zīmols ar nozīmīgām sociālekonomiskām problēmām no vienas puses, no otras - ar gadsimtos attīstītām kultūras vērtībām, kreatīvu un vitālu sabiedrību un milzīgu potenciālu izaugsmei. Katru dienu Latvijā un pasaulē tiek pieņemti lēmumi par investīcijām. Nelielā daļā no šiem lēmumiem Latgale kvalificējas kā viens no iespējamiem investīciju mērķiem. Blakus objektīviem un kvantificējamiem kritērijiem lēmumu rezultātu ietekmē arī tas, kā lēmumu pieņēmēji “jūt” Latgali, kādas asociācijas jēdziens “Latgale” rada lēmuma pieņemšanas brīdī.

Latgales sajūta un asociācijas nerodas tukšā vietā. Tā ir rezultāts pastāvīgai un nežēlīgai cīņai starp “Latgales kultūras balvu Boņuks” un “Latgales vēstniecību GORS” vienā pusē un krāmu tirgu “Latgalīte” un 20% bezdarba līmeni Latgalē. Zīmols “Latgale” ir kopjams un attīstāms ilgtermiņā, sistemātiski palielinot pozitīvās asociācijas un samazinot negatīvo. Plašs darba lauks Latgales plānošanas reģionam, nevalstiskajam sektoram, pašvaldībām, katram indivīdam, taču sākumā būtiski apzināties Latgali kā zīmolu un to, kā veidojas šī zīmola vērtība.

Pēdējā laikā tieši “Austrumlatvija” tiek aktualizēta kā galvenā Latgales surogātidentitāte. Ar kādu motivāciju lēmumpieņēmēji Latgali organizāciju un projektu nosaukumā mēģina aizvietot ar “Austrumlatviju”? Es pieļauju, ka daļa no šiem cilvēkiem ir “kaunīgie latgalieši”, padomju režīma un baltiešu pārākumistu traumatizēti, no savas identitātes bēgoši cilvēki. Daļa ir naivi liekuļi, kuri domā, ka šādā veidā var piesaistīt vairāk klientu vai lietotāju no Vidzemes, kuri pēkšņi nepamanīs, ka “Austrumlatvijas” štelle atrodas Latgalē. Daļa grib izkalpoties Rīgas priekšā, vājinot Latgales reģionālo identitāti, daļa ir latgalofobi, daļai nerūp.

Ja attiecībā uz privāto iniciatīvu neviens nevar nevienam aizliegt uzvesties iracionāli un lietot surogātidentitātes, tad valsts un pašvaldību iestādēs ir savādāk. Sabiedrībai ir tiesības prasīt, lai ar nodokļu naudu finansētās organizācijas uzvestos adekvāti.

Hipotētiski pieļaujot, ka pašlaik Latgalē kāda no nodokļu finansētām organizācijām gatavojas reorganizēties un iekļaut savā nosaukumā Latgales vietā kādu no surogātidentitātēm, procesā iesaistītajiem cilvēkiem vajadzētu atcerēties vairākas lietas:

Latvijas Satversme joprojām ir spēkā, Latgales reģiona nosaukums ir “Latgale”;

Neeksistē nekādi juridiski, vēsturiski vai valodnieciski argumenti jēdziena “Latgale” aizvietošanai ar jēdzienu “Austrumlatvija” organizāciju vai projektu nosaukumos Latgalē;

Lietojot jēdzienu “Austrumlatvija”, tiek nodarīts kaitējums Latgales reģionālajai identitātei. Situācijās, kad tas notiek valsts vai pašvaldību iestādēs, šis nodarījums ir vērtējams amatpersonas pienākumu nepildīšanas, ar nolaidību un korupcijas riskiem saistītu nodarījumu ietvarā.

Jebkura situācija, kurā jēdziens “Austrumlatvija” Latgales organizācijām vai indivīdiem tiek uzspiests, “ieteikts” vai akceptēts no nozares ministriju vai pārraugošo iestāžu puses nav nekas cits kā valsts realizēta Latgales reģionālas identitātes apspiešana un diskriminācija.

Informācijas laikmeta priekšrocība ir caurredzamība. Surogātidentitātes ieviešanas mēģinājumi nav anonīmi. Aiz katra balsojuma ir protokols ar uzvārdiem, katrs lēmums un rīkojums tiek dokumentēts un pieejams sabiedrībai Informācijas atklātības likuma ietvarā. Ja pēkšņi kādu dienu jūsu priekšā uz galda atrodas dienas kārtības dokuments ar “Austrumlatviju” tajā, pamatīgi izsveriet visus par un pret, jo vēlāk jums noteikti būs gandarījums par to, ka nostājāties taisnības un Latgales pusē. Gandarījums, līdzīgi kā tiem krietnajiem Latgales un pārnovadu cilvēkiem, kas šogad maijā uz Latgales kongresa pieminekļa nosargāja Trasunu un latgaliešu valodu vai arī nožēla par kļūdaino pozīciju, līdzīgi kā tas tagad ir novērojams pie vairs-ne-tik-skaļajiem valodas vienādošanas bīdītājiem.

Sabiedrības attīstās, rūpīgi apsaimniekojot mantojumu, ko tām atstāj iepriekšējās paaudzes. Mūsu lēmumi un darbi ietekmē tos, kas nāks pēc mums. Iedomājieties, ka tieši jūs atrodaties auditorijas priekšā. No auditorijas uz jums vērīgi skatās kungi un dāmas vintāžas tērpos - tie ir Latgales grandi un dibinātājtēvi, cilvēki, kas savu dzīvi tiešā un pārnestā nozīmē ir nolikuši uz Latgales altāra. Auditorijā ir ļoti, ļoti kluss, un jums ir iespēja Valērijai Seilei izstāstīt to, cik ļoti Latgales vārds jums traucē starptautiskajā sadarbībā, Vladislavam Locim izskaidrot nepieciešamību plašak skatīties uz lietām un Andrivam Jurdžam… - es pat nevaru iedomāties, ko jūs teiktu Andrivam Jurdžam. Ja pēc šāda eksāmena jums piedāvātie argumenti joprojām šķiet svarīgi un jūs esat gatavs atteikties no Latgales - droši uz priekšu, uz Austrumlatviju. Atsaucoties uz liberālo dienaskārtību, pašcieņa un personiskā integritāte esot pārvērtētas. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...