Aukstais karš starp cigarešu industrijas milžiem par Latvijas iedzīvotāju maciņiem jeb „thank you for smoking”
Pietiek lasītājs30.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2005.gadā uzņemtā filma “Thank you for smoking” ar Āronu Ekhartu galvenajā lomā ir viena no labākajām mākslas filmām par lielās tabakas industrijas cīņu pret smēķēšanas un cigarešu tirdzniecības ierobežojumiem. Tās galvenais varonis Niks Neilors ir tabakas lobists, kurš, balansējot uz likuma un ētikas robežas, dara visu iespējamo, lai aizsargātu savus darba devējus no veselības aizstāvju uzbrukumiem un nodrošinātu industrijai turpmāku attīstību.
Tabakas industrija ir pateicīgs tēls filmai. Tā ražo un pārdod cigaretes, kas kaitē veselībai un nogalina, un to globāli pārvalda 4 gigantiskas kompānijas (Philip Morris International, Japan Tobacco International, British American Tobacco un Imperial Tobacco). Tas gan, neskaitot Chinese National Tobacco Company, kas skaitās pasaulē lielākā tabakas kompānija, pateicoties monopolam Ķīnā.
Arī salīdzinoši niecīgo Latvijas cigarešu tirgu gandrīz pilnībā kontrolē trīs no šiem milžiem - Philip Morris International, Japan Tobacco International un British American Tobacco. Kopš 2005.gada daudz kas ir mainījies – cilvēki smēķē mazāk, nodokļi ir lielāki, ierobežojumu vairāk. Nākas konkurēt ne tikai ar lētajām kontrabandas cigaretēm, bet arī ar elektroniskajām cigaretēm, nikotīna spilventiņiem un karsējamo tabaku.
Nav brīnums, ka arī lielās kompānijas ir savos portfeļos iekļāvušas šos tā sauktos bezdūmu produktus. Šķiet, ka pagaidām komerciāli veiksmīgs ir izrādījies tikai Philip Morris ražotais IQOS, kas iekaro arvien lielāku tirgus daļu Latvijā. Ko darīt pārējiem diviem (JTI un BAT)? Ja nespēj cīnīties ar konkurentu komerciāli – ņem talkā valdību un uzliec konkurentu produktiem lielākus nodokļus.
Tieši tā arī pagājušajā gadā izdarīja BAT un JTI – caur Budžeta komisiju izlobējot 100% un pat 1000% procentu nodokļa pieaugumu e-cigaretēm un karsējamai tabakai[1], vienlaikus veiksmīgi pasargājot cigaretes no straujāka nodokļa pieauguma. Priekšlikuma iesniedzēji deputāti būtībā pārrakstīja skaitļus no JTI prezentācijas. Nikam Neiloram būtu, ko pamācīties…
Rezultātā ir pajukusi ilgus gadus pastāvējusi nozares sadarbība Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālajā asociācijā (TIRNA), pati asociācija likvidēta, un nozare sašķēlusies divās naidīgās nometnēs - cigarešu ražotājos/tirgotājos un bezdūmu produktu ražotājos/tirgotājos, kuri ir apvienojušies Bezdūmu nozares asociācijā.
Vieta ilgi tukša nepaliek. Kā liecina uzņēmumu datubāzē Lursoft publicētā informācija, pavisam nesen – 9. martā ir nodibināta jauna biedrība “Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienība”, kuras mērķis ir “biedru interešu un tiesību aizsardzība un pārstāvība visos ar tabakas izstrādājumu ražošanu, izplatīšanu un pārdošanu saistītajos jautājumos, kā arī nozares attīstības sekmēšana”.
Biedrību ir izveidojuši un nodibinājuši divi globālie cigarešu ražotāji, kas kontrolē ap 2/3 Latvijas cigarešu tirgus, - Japan Tobacco International un British American Tobacco. Biedrības valdē ir Oļesja Floreša – Japan Tobacco International Baltijas reģiona vadītāja un Donatas Laurinavičius - British American Tobacco Korporatīvo attiecību vadītājs Baltijā. Vārds “bezdūmu tabakas izstrādājumi” biedrības nosaukumā nav iekļauts nejauši. Lai gan ne JTI, ne BAT Latvijā un Baltijā bezdūmu tabakas produktus netirgo, taktiski ir ļoti pareizi uzdoties par šo produktu ražotājiem, lai veiksmīgāk tos apkarotu.
Domāju, ka labākais rādītājs “Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienības” darbības efektivitātei būs cigarešu smēķētāju īpatsvara pieaugums Latvijā. Kā viņiem tas izdosies? Esmu pārliecināts, ka mūs gaida vēl daudz kino cienīgu notikumu.
[1] https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/91370C25D7F29C52C2258616004D0185?OpenDocument
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
