Iesaki rakstu: 
Starptautiskās lidostas Rīga valdē šoziem iekārtotajai bijušajai Valda Dombrovska biroja vadītājai Olitai Augustovskai (Vienotība) kā vienīgajai no lidostas valdes locekļiem piešķirts dienesta auto, un pašlaik viņa pārvietojas ar iepriekš lidostas drošības dienesta vadītāja Raimonda Lazdiņa lietoto Hyundai markas automašīnu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Augustovskas martā Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā amatpersonas deklarācijā norādīts, ka viņai pieder 2006. gada izlaiduma automašīna Volkswagen Passat. Tāpat zināms, ka Augustovskai, lai nokļūtu darbā lidostā, uz Rīgu nav jādodas no citas Latvijas malas - viņa, pēc bijušo kolēģu stāstītā, dzīvojot Mežciemā.
Lidostas Rīga valdes locekļa atalgojums gadā pārsniedz 40 000 eiro. Pamatot, kādēļ viņai kā vienīgajai no lidostas valdes nepieciešams dienesta auto, Augustovska Pietiek solīja sniegt pēc Jāņiem.
Lidostā Rīga runā, ka drīz pēc nonākšanas jaunajā amatā Augustovska savu pārvietošanās jautājumu centusies sakārtot citādi - panākot, ka lidosta, kas ir valsts kapitālsabiedrība, no viņas nomā personisko automašīnu Volkswagen. Avoti zina stāstīt, ka jau bijuši sagatavoti dokumenti par Augustovskai piederošā auto nomu, kas nozīmē, ka lidosta piemaksātu bijušajai premjera biroja vadītājai, lai tā darbā ierodas ar savu auto.
Līdzīga vienošanās, ka valsts kapitālsabiedrība apmaksā personiskā auto izdevumus, savulaik citam Vienotības biedram Mārtiņam Grestem bija panākta, kad viņš darbojās VAS Pasažieru vilciens valdē. Uzņēmums apmaksāja Grestes auto līzingu. Kad tas nāca gaismā, viņam amats bija jāpamet.
Iespējams, šīs nelāgās pieredzes dēļ, iespējams, tādēļ, ka pēc lidostas drošības dienesta šefa Raimonda Lazdiņa nostumšanas no amata bija atbrīvojies viņam nodotais Hyundai markas dienesta auto, kas ir modernāks par Augustovskas personisko auto, risinājums tika mainīts, un jau sagatavotie lēmumi par Augustovskas auto nomu tā arī neesot stājušies spēkā.
Avoti lidostā un tās valstij piederošo kapitāldaļu turētājā Satiksmes ministrijā Pietiek zina stāstīt, ka Augustovska atšķirībā no vairuma citu valdes locekļu tiešām strādā garas darba stundas, bieži dodas uz sanāksmēm ministrijā un citām tikšanām pilsētā. Piemēram, viņa kūrējot lietas ar airBaltic konsultantu Prudentia, kas pēdējā laikā iesaistīts arī lidostas nākotnes perspektīvu izvērtēšanā.
Augustovska pēc tam, kad zaudēja amatu, demisionējot premjeram Dombrovskim, tika pieņemta darbā par satiksmes ministra Anrija Matīsa ārštata padomnieci nozaru politikas jautājumos. Matīsam jau ir divas štata padomnieces, tādēļ atalgotu amatu ministra birojā Augustovskai nebija iespējams izbrīvēt.
Tādēļ tika meklēti veidi, kā paplašināt lidostas Rīga valdi, lai tajā atrastos no valsts kapitālsabiedrības apmaksāts amats Augustovskai. Sākoties publiskai kritikai par šo plānu, tika izlemts Augustovskai amatu atbrīvot, atbrīvojot citu valdes locekli un neradot jaunu amatu. Par spīti publiskajai kritikai, 25. februārī pēcpusdienā akcionāru sapulcē vieta lidostas valdē viņai tika atrasta, no valdes atbrīvojot tās līdzšinējo locekli Agri Balodi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
