Iesaki rakstu: 
Starptautiskās lidostas Rīga valdē šoziem iekārtotajai bijušajai Valda Dombrovska biroja vadītājai Olitai Augustovskai (Vienotība) kā vienīgajai no lidostas valdes locekļiem piešķirts dienesta auto, un pašlaik viņa pārvietojas ar iepriekš lidostas drošības dienesta vadītāja Raimonda Lazdiņa lietoto Hyundai markas automašīnu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Augustovskas martā Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā amatpersonas deklarācijā norādīts, ka viņai pieder 2006. gada izlaiduma automašīna Volkswagen Passat. Tāpat zināms, ka Augustovskai, lai nokļūtu darbā lidostā, uz Rīgu nav jādodas no citas Latvijas malas - viņa, pēc bijušo kolēģu stāstītā, dzīvojot Mežciemā.
Lidostas Rīga valdes locekļa atalgojums gadā pārsniedz 40 000 eiro. Pamatot, kādēļ viņai kā vienīgajai no lidostas valdes nepieciešams dienesta auto, Augustovska Pietiek solīja sniegt pēc Jāņiem.
Lidostā Rīga runā, ka drīz pēc nonākšanas jaunajā amatā Augustovska savu pārvietošanās jautājumu centusies sakārtot citādi - panākot, ka lidosta, kas ir valsts kapitālsabiedrība, no viņas nomā personisko automašīnu Volkswagen. Avoti zina stāstīt, ka jau bijuši sagatavoti dokumenti par Augustovskai piederošā auto nomu, kas nozīmē, ka lidosta piemaksātu bijušajai premjera biroja vadītājai, lai tā darbā ierodas ar savu auto.
Līdzīga vienošanās, ka valsts kapitālsabiedrība apmaksā personiskā auto izdevumus, savulaik citam Vienotības biedram Mārtiņam Grestem bija panākta, kad viņš darbojās VAS Pasažieru vilciens valdē. Uzņēmums apmaksāja Grestes auto līzingu. Kad tas nāca gaismā, viņam amats bija jāpamet.
Iespējams, šīs nelāgās pieredzes dēļ, iespējams, tādēļ, ka pēc lidostas drošības dienesta šefa Raimonda Lazdiņa nostumšanas no amata bija atbrīvojies viņam nodotais Hyundai markas dienesta auto, kas ir modernāks par Augustovskas personisko auto, risinājums tika mainīts, un jau sagatavotie lēmumi par Augustovskas auto nomu tā arī neesot stājušies spēkā.
Avoti lidostā un tās valstij piederošo kapitāldaļu turētājā Satiksmes ministrijā Pietiek zina stāstīt, ka Augustovska atšķirībā no vairuma citu valdes locekļu tiešām strādā garas darba stundas, bieži dodas uz sanāksmēm ministrijā un citām tikšanām pilsētā. Piemēram, viņa kūrējot lietas ar airBaltic konsultantu Prudentia, kas pēdējā laikā iesaistīts arī lidostas nākotnes perspektīvu izvērtēšanā.
Augustovska pēc tam, kad zaudēja amatu, demisionējot premjeram Dombrovskim, tika pieņemta darbā par satiksmes ministra Anrija Matīsa ārštata padomnieci nozaru politikas jautājumos. Matīsam jau ir divas štata padomnieces, tādēļ atalgotu amatu ministra birojā Augustovskai nebija iespējams izbrīvēt.
Tādēļ tika meklēti veidi, kā paplašināt lidostas Rīga valdi, lai tajā atrastos no valsts kapitālsabiedrības apmaksāts amats Augustovskai. Sākoties publiskai kritikai par šo plānu, tika izlemts Augustovskai amatu atbrīvot, atbrīvojot citu valdes locekli un neradot jaunu amatu. Par spīti publiskajai kritikai, 25. februārī pēcpusdienā akcionāru sapulcē vieta lidostas valdē viņai tika atrasta, no valdes atbrīvojot tās līdzšinējo locekli Agri Balodi.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
