Augstu ierēdņu piepelnīšanās semināros darba laikā – izplatīta masveidā
PIETIEK12.10.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nesen atklātā divu augstu Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņu piepelnīšanās, darba laikā maksas seminārā skaidrojot Augstskolu likuma grozījumus, ir nevis izņēmums, bet parasta lieta, - ministriju un citu iestāžu darbinieki pašlaik masveidā savā darba laikā nodarbojas ar „haltūrām”, sniedzot priekšlasījumus dažādos maksas semināros.
Tikai dažu uzņēmumu piedāvājums semināru un lekciju jomā dod priekšstatu par reālo šīs parādības izplatību: tā, piemēram, jau šo ceturtdien laikā no pulksten 10 līdz 14 Rīgā paredzēts seminārs Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktās dzīvokļu īpašnieku tiesības un pienākumi, kurā dalības maksa vienam cilvēkam ir 40 latu.
Par šo naudu tā dalībniekiem savā darba laikā ar priekšlasījumu uzstāsies Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders un šī paša departamenta direktore Ilze Oša.
Piektdien tāpat valsts iestāžu darba laikā – no pulksten 10 līdz 13.25 – citu semināru vadīs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede, - ikviens interesents par 40 latiem varēs noklausīties viņas padomus seminārā Viesstrādnieku nodarbināšana Latvijā.
Nākampiektdien no pulksten 10 līdz 13.20 atkal par tādu pašu summu – 40 latiem – būs iespējams uzzināt, ko seminārā ar nosaukumu Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011.gada judikatūra pastāstīs īpaši augsta amatpersona - Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa.
Savukārt vēl pēc nepilnas nedēļas joprojām par tādu pašu summu Augstākās tiesas senators Valerijans Jonikāns laikā no 10 līdz 13.30 stāstīs par saistību izpildīšanu tiesas ceļā, sniedzot tiesu prakses analīzi.
Interesanti, ka no šiem semināriem nopelna ne tikai augsti ierēdņi un citas valsts amatpersonas, bet arī valsts uzņēmējsabiedrība, - visi pieminētie kādas privātfirmas rīkotie semināri notiek valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts ceļi telpās.
Jāpiebilst, ka neviena no minētajām amatpersonām necieš trūkumu, kas liktu meklēt jebkādas piepelnīšanās iespējas: kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publiskās datu bāzes ziņas, Oša 2010. gadā Ekonomikas ministrijā atalgojumā saņēmusi 16 352 latus, Auders (viņš, starp citu, ir arī Latvijas Porsche kluba valdes priekšsēdētājs) – 14 130 latus, Briede Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē – 11 914 latus, Krūmiņa Augstākajā tiesā – 21 983 latus, bet Jonikāns šai pašā iestādē – 18 163 latus.
Par to, ka minētās amatpersonas šajos semināros piedalās nevis, lai nesavtīgi dalītos valsts darbā gūtajās zināšanās, bet gan, lai gūtu samaksu, liecina dati no viņu deklarācijām: tā, piemēram, Auders šajā semināru uzņēmumā vien pērn nopelnījis 616 latus.
Daļu no darba laika izmantotājiem haltūru nolūkos uz šo nodarbi gan acīmredzami pamudinājusi nepieciešamība rūpēties par iespaidīgo parādsaistību dzēšanu: rekordiste ir Krūmiņa, kuras parādsaistības pagājušā gada beigās pārsniegušas 205 tūkstošus eiro. Ošas parādsaistības bijušas virs 69 tūkstošiem eiro, Audera – vairāk nekā 42 tūkstoši eiro.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
