Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par tarifu palielināšanas plāniem paziņojušās valsts AS Augstsprieguma tīkls izvairīgums liek domāt, ka valsts energomonopolista vadībai uz uzņēmuma – tātad faktiski uz elektroenerģijas patērētāju – rēķina patiešām varētu būt tikuši apmaksāti friziera un skaistumkopšanas pakalpojumi.

Pēc tam, kad uz šādu iespējamību bija norādījis kāds Pietiek lasītājs, 9. novembrī Augstsprieguma tīklam tika nosūtīta virkne jautājumu, atsaucoties uz uzņēmuma valdes priekšsēdētājas Guntas Jēkabsones (attēlā) intervijā dienu iepriekš izskanējušajiem apgalvojumiem.

Jautājumu vidū bija arī šāds: „Vai uzņēmums apmaksā, piemēram, stilistu un frizieru pakalpojumu rēķinus? Ja jā, – no kura laika, kādas summas tiek iztērētas mēnesī, kuru darbinieku vajadzībām šie pakalpojumi tiek izmantoti?”

Pēc vairāk nekā nedēļu ilgām pārdomām un atkārtota atgādinājuma saņemšanas Augstsprieguma tīkls sniedza šādu atbildi: „Stilistu un frizieru pakalpojumi uzņēmuma darbinieku privātajām vajadzībām netiek segti.”

Faktiski ar šo izvairīgo atbildi Augstsprieguma tīkls apliecināja tikai to, ka stilistu un frizieru pakalpojumi netiek segti darbinieku privātām vajadzībām, bet klusēja par to, vai tādi vispār netiek segti un vai netiek apmaksāti stilistu un frizieru pakalpojumu rēķini vajadzībām, kas tiek noformētas kā dienesta vajadzības.

Neoficiāli Pietiek ir zināms, ka tieši tādu praksi uzņēmumā ir iedibinājusi tā jaunā valdes priekšsēdētāja, un, lai noskaidrotu patiesību, oficiāls informācijas pieprasījums jau ir nosūtīts Augstsprieguma tīkla padomei.

Savukārt uzņēmuma valdei ir nosūtīts informācijas pieprasījums, kurā norādīts arī uz visiem jautājumiem, uz kuriem tāpat kā frizieru pakalpojumu sakarā Augstsprieguma tīkla vadība ir mēģinājusi sniegt izvairīgas atbildes. Tāpat pieprasīts sniegt ziņas par uzņēmuma amatpersonām, kuras devušas rīkojumu izvairīties no atbilžu sniegšanas:

„Kura AS Augstsprieguma tīkls amatpersona deva rīkojumu uz 9. novembrī uzdoto jautājumu „1) G. Jēkabsone minēja, ka ir samazināts darbinieku skaits, atzīmējot, ka plānots pieņemt papildu darbiniekus, kas nodarbosies ar Eiropas projektiem. Publiski pieejamajā tarifu projektā personāla un sociālās izmaksas jaunajā tarifā ir par 48% lielākas, kas liek secināt, ka uzņēmums plāno būtiski palielināt darbinieku skaitu. Sakiet, lūdzu, cik darbinieku uzņēmumā bija uz 01.01.2022., cik uz intervijas dienu – 08.11.2022., cik būs gada beigās – 31.12.2022. un cik plānots pieņemt 2023.gadā, tai skaitā – cik darbinieki uzņēmumā plānoti uz 31.12.2023.? Vai papildu amatu vietas tiek izveidotas tikai tajās struktūrvienībās, kas nodarbojas ar Eiropas projektiem, vai, piemēram, arī administratīvajās struktūrvienībās? Ar ko tādā gadījumā skaidrojams tas, ka uzņēmums nesen publicējis divu projektu vadītāju vakances Personāla daļā ar piedāvāto amatalgu no 1800 līdz 2200 EUR?” nesniegt pieprasītos skaitļus?

Kura AS Augstsprieguma tīkls amatpersona deva rīkojumu uz 9. novembrī uzdoto jautājumu „2) Uzņēmuma darba koplīgums paredz kompensēt inflāciju darbiniekiem, atbilstoši palielinot darbinieku amatalgas. Vai uzņēmums ir nodrošinājis konstruktīvu sociālo dialogu ar arodbiedrību ar mērķi vienoties, ka darbinieku amatalgu pieaugumam ar nākamo gadu būtu, piemēram, procentuālie griesti, kas ļautu nepalielināt amatalgas par gada inflāciju, kas šogad sagaidāma kosmiska? Cik šādas sanāksmes 2022.gada laikā bijušas ar arodbiedrību, par ko līdz šim izdevies vienoties?” nesniegt pieprasītos skaitļus un datus?

Kura AS Augstsprieguma tīkls amatpersona deva rīkojumu uz 9. novembrī uzdoto jautājumu „3) Uzņēmuma atalgojuma politika nosaka, ka amatalga var tikt noteikta līdz 30% virs tirgus mediānas. Vai ir tādi darbinieki, un, ja ir, tad cik darbinieki uzņēmumā saņem amatalgu virs atalgojuma politikā noteiktās maksimālās robežas? Kādos amatos strādā šie darbinieki un par cik procentiem šo darbinieku amatalgas pārsniedz tirgus mediānu? Kuram amatam uzņēmumā (neskaitot amatpersonas) tiek maksāta vislielākā amatalga, un kāda tā ir – vai tā atbilst tirgus situācijai?” nesniegt pieprasītos skaitļus un datus?

Kura AS Augstsprieguma tīkls amatpersona deva rīkojumu uz 9. novembrī uzdoto jautājumu „4) Vai pēdējā gadā ir augušas izmaksas par, piemēram, juridisko biroju konsultācijām, ja jā – par cik procentiem attiecībā pret iepriekšējiem gadiem? Vai tiek izmantotas arī juridisko biroju konsultācijas ikdienišķos jautājumus, piemēram, saistībā ar darba tiesībām; par cik procentiem pieaugušas šādu konsultāciju izmaksas attiecībā pret iepriekšējiem periodiem (iepriekšējos 5 gados)? Ar ko tas saistīts?” nesniegt atbildi uz jautājumu, vai šādas konsultācijas tiek izmantotas saistībā ar darba tiesībām?

Kura AS Augstsprieguma tīkls amatpersona deva rīkojumu uz 9. novembrī uzdoto jautājumu „6) Cik uzņēmums ir tērējis personāla atlases kompāniju piesaistei darbinieku (neskaitot amatpersonas) atlasei 2022.gadā, cik iepriekšējos periodos (iepriekšējos 5 gados)?” nesniegt pieprasītos skaitļus un datus?

Kura AS Augstsprieguma tīkls amatpersona deva rīkojumu uz 9. novembrī uzdoto jautājumu „7) Cik uzņēmums iztērēja darbinieku 2022.gada sporta spēlēm, un kā tika atlasīts uzvarējušais uzņēmums? Vai notika slēgta sarunu procedūra vai cenu aptauja (atbildi pamatojiet ar dokumentiem)? Vai izvēlētais iepirkuma procedūras veids atbilst uzņēmuma iekšējiem dokumentiem?” nesniegt pieprasītos skaitļus un datus?

Kura AS Augstsprieguma tīkls amatpersona deva rīkojumu uz 9. novembrī uzdoto jautājumu „8) Vai uzņēmums apmaksā, piemēram, stilistu un frizieru pakalpojumu rēķinus? Ja jā, – no kura laika, kādas summas tiek iztērētas mēnesī, kuru darbinieku vajadzībām šie pakalpojumi tiek izmantoti?” nesniegt pieprasītos skaitļus un datus?”

Novērtē šo rakstu:

95
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...